Nu man gan par Talsu izstādes apmeklētājiem palikās pilnīgi pretējs ieskats. Ka viņi rezervēti un drīzāk mazliet pat baidās ļaut saviem bērniem apčubināt svešus suņus. Man n-tās reizes bija jāsaka, ka nu nekodīs manējais un ka droši var ņurcīt un murcīt komisāru Reksi ( protams, ka manējā tiek tikai tā uzrunāta), ja vēlas. Es pat izstādē jau teicu, ka uzkrītoši, ka vecāki neļauj bērniem tuvoties suņiem un tie ar pat mazliet tā kā baidās. Rīgā bērni drošāki.
Jā, man ar varbūt ne vienmēr patīk, ka nepaprasa atļauju un lien ņurcīt, bet no otras puses - esam publiskā pasākumā un tāpēc jau tie apmeklētāji ar bērniem ar ir, lai zinātu, ka suņi mēdz būt socializēti un šeit ar saimnieku atļauju nav ko baidīties kādu paglaudīt. Kur tad citur lai to varētu? Ne jau uz ielas svešam sunim līst klāt.
Lai gan mūsu izstādēs tā ir problēma, ka suņu īpašnieki paši aizmirst, ka tie skatītāji ir ne tikai traucēklis, bet arī mūsu potenciālie jaunie suņu īpašnieki.
Un man dažreiz kauns par suņu īpašniekiem. Skonto hallē pati ar piegāju pie viena sev interesējuša ringa paskatīt- kas vinnē. Negāju jau tajā pusē, kur ieeja ringā, bet piegāju otrā pusē pašā stūrītī. Rezultātā man tika diezgan rupji aizrādīts, ka nav ko šeit stāvēt, šeit esot jāskrien suņu īpašniekiem, lai suni pasauktu, kad viņš stājā stāv. Un vispār nav ko nepiederošiem pie ringa vazāties ( aizrādītāja mani nepazina, ja kas - savādāk domāju, ka nebūtu tik klaji uzbraukusi). Labi, es kā suņa( kam specenēs ar dubultais hendlings sit augstu vilni) īpašniece to sapratu un tikai mazliet lūpu uzmetu, bet iedomājos, ka cilvēks samaksājis naudu par ieejas biļeti un viņam pasaka, ka nav ko meklēt ringu tuvumā...
un vispār lai lasās. Tad vēl kāds suņa īpašnieks uzrūc, ka nav ko līst viņa safrizētam sunim tuvumā. Domā, viņš kādreiz vēl nāks ar bērniem uz izstādi. Vai arī pirks suni no mūsu organizācijas?