Es arī no savējiem saprotu, ka nu vajag ārā tāpēc, ka sāk dīdīties un trīties - neko speciālu neesmu mācījusi. Tikai runājusies - iesim ārā, taisīsim to un to, kad nu ir ārā un tas un tas tiek izdarīts, tad paslavēju. Mājās mums stāv arī autiņš, bet, ja nu kaut kas ir atgadījies un tas nu pavisam nav uz autiņa vai autiņa tuvumā, tad es ļoti nopietnā balsī jautāju, kurš to izdarīja? Parasti vainīgais aizlien ap stūri un izvairās kādu brīdi man acīs rādīties - pērusi es nekad savējos par čurāšanu nevietā neesmu (nav jau arī ko pērt - man ir divi jorki un franču buldogs - pirmie ir tik mazi, ka nav kam trāpīt un parasti viņi arī nav vainīgi, bet francūziete mums ir visu mūžu slimojusi ar tādu vai citādu kaiti un slimniekus jau arī nesoda - tikai nokaunina).
Par riešanu... Mūsu suņi praktiski rej tikai tad, ja kāds grabinās pie ārdurvīm. Es neatbalstu riešanu dzīvoklī - kaimiņi arī ir cilvēki un viņiem nav jāklausās manos suņos.
Ja jau viņai tikko bija meiteņu dienas, tad ar sterilizāciju var mazliet uzgaidīt - varat pārbaudīt viņas vispārējo veselības stāvokli, mēģinat ar viņu sadraudzēties un izprast kāpēc un kad viņai notiek kaut kādas novirzes no ierastās uzvedības. varbūt var atrast kādas likumsakarības - tas palīdzēs arī konstatēt saslimšanu, ja tāda ir...
Mēs savai francūzietei sterilizāciju veicām Jelgavā, jo uz to brīdi tā laikam bija vienīgā vieta ar elpināšanas aparātiem. Mūs brīdināja, ka suņi ar īsajiem deguniem operācijas laikā var izdomāt neelpot - nu mūsējā tieši tā arī izlēma un pat pēc operācijas mums viņu atdeva un vēl parādīja kas jādara, ja viņa vēl izdomās aizmirst elpot. Bet tā viss bija kārtībā. Protams, ja nevēlaties kucēnus, tad droši vien labāk ir sterilizēt. Apjautājieties arī vetārstam (pieredzējušam) vai pat vairākiem ārstiem par visiem + un - un tad arī izlemjiet.