"Suns sakož suni" tēmas offtopiks

[Cālis]

Iepriekšējā ēma
Tā kā liela daļa komentu neatbilst sadaļas prasībām, izteiksim savu vedokli šeit!
Arī es esmu saskārusies ar mazo suņu privilēģijām. Jā, tieši tā - viņiem vienmēr ir priekšrocības - skolas neapmeklē, saimnienus neklausa (ok, es nerunāju par visiem, taču man tāds priekšstats ir radies, jo savādākus es neesmu savā dzīvē redzējusi). Savu suni no pavadas neatlaižu neiežogotās teritorijās. Mani vienu vakaru ielenca 4!!! Džeka Rasela terjeri! Katrs no savas debess puses rēja un draudēja manam sunim noraut pa vienai ķepai (savā suņu valodā). Aizmugurē stāvošie 2 centās iekampt manējam biksēs, bet priekšā stāvošie pārmaiņus pietuvojās pie mana sunča priekšķepām. Ko darīja manējais? Karājās pavadā un locījās uz visām pusēm, lai aizsargātos, jo es viņu turēju, lai tik mazajiem nenodara pāri. Un kas būtu vainīgs, ja es savējam būtu palaidusi brīvāku pavadu??? Saimnieku mazie neklausīja (kas tad ir 4 pret vienu saimnieku? ). Vēl - regulāri te klejo viens taksis, kas nenormāli kavankšķ (nezinu, kā savādāk to lai nosauc), kurš rejot metas virsū jebkuram sunim. Nekad neesmu redzējusi viņa saimnieku.
Un vēl - vienreiz staigājot ar savu suni, mums pretī uzmetās viens cīsiņrijējs (es atvainojos visiem šis šķirnes piekritējiem - mazais tievais rējējs) bez pavadas, ko pavadīja resns cīsiņŗijējvecis. Mazais metas manējam purnā, ceļu savu suni aiz pavadas augšā tā, ka priekšķepas pie zemes nepieskaras. Lai tikai mazam nenodaram pāri... Tikmēr saimnieks mani noliek ar 3stāvīgajiem un veselu spaini samazgu, jo tik lielam sunim taču jāstaigā ar uzpurni. Mazais ķeras manējam sānos un karājas krāgā, bet saimnieks vēl piedraud ar divstobreni, kad nākamreiz mūs satikšot!!! Normāli ļautiņi jau laikus paprasa vai puika vai meitene un tad attiecīgi rīkojas - vnk iet garām, vai tomēr neļauj suņiem satikties, taču tie parasti ir lielu vai vidēju suņu īpašnieki. Kāpēc mazie tā nedara? Kāpēc mazie neiet skolās un nemācās socializēties? Kāpēc mazo suņu saimniekiem ir tik aprobežoti uzksati - ka manējais jau neko! - bet patiesībā reāli provocē (lai gan lielajiem tas nav pieļaujams)?! Redz, lielie nedrīkst pakļauties provokācijai, bet vai mazie drīkst provocēt???

[energy]

Šī būs interesanta tēma
Lielos vilcienos piekrītu Cālim, tiešām bieži var novērot neaudzinātus mazos suņus. Bet ir arī saimnieki, kuri apzinās, ka mazais ir kašķīgs (jebkuru suni satiekot metas rūkdams virsū) un nelaiž savējo vaļā. Bet kādēļ neiet tālāk un neapmāca?

Vēl tēmā "Suns sakož suni" izskanēja viedoklis, ka lielais jebkurā gadījumā būs vainīgs, ja ļausies provokācijai, jo ļaunumu nodarīs lielāku mazajam (arī cilvēks redz būs vainīgs ja iedos kādam kašķigajam pa kaklu). Kādēļ mēs šādi to skatām? Vainīgs būs tas kurš izraisīja sadursmi (protams, ja būs letālas vai smagas sekas, tad izvērtēs, vai otrs nav pārkāpis nepieciešamo pašaizsardzību).
Un kā rīkoties, ja šāds mazais grib cilvēkam ieklupt kājās? Arī neko nevar darīt, jo uzreiz automātiski būsi vainīgs?

P.S. Labāk nesāksim meklēt un izmantot "neīsto" liecinieku pakalpojumus, jo viss kādreiz nāk atpakaļ!

[Elbe]

Man arī gribas padalīties iespaidos šajā tēmā. Man, redz , ir tā sīksune, kvankšķis utt, utml., utjpr. Skolā ir iets, izstādēs nav problēmu komunicēt, viņa ir absolūti nekonfliktabla, drīzāk bailīga, bez jebkādas dominances tieksmes, BET... mūsu problēma ir padulls saimnieks ar "gribu būt VAS", kurš savi suni socializē, vazājoties gar svešiem pagalmiem. Principā, viņa pastaigu maršrutu pavada visu pagasta suņu rējieni. Viņa paņēmiens ir nostāties ar savu suni pie teritorijas robežas(iekšā nenākot) un skatīties, kā teritorijas saimnieka suns ārdās ārā. Viņš nevis paiet garām, bet stāv un ņirgājas(saimnieks, protams). Savu suni viņš ir piedabūjis tā, ka tas stāv klusu. Pēc šitādiem pasākumiem mana sīksune , jau ieraugot vien to nelieti, ārdās ārā. Kā jums šķiet - kas tas ir? Mana suņa neadekvātums vai tomēr kaut kas cits. Pie tam, tas VAS veidīgais reizēm tiek palaists vaļā brīvsolī, bez saimnieka. Un tad viņš lien absolūti visos pagalmos un apčurā visu, ko vien var apčurāt, pie tam absolūti nebaidās no cilvēka, kas viņu dzen prom - stāv ar paceltu kāju un tecina. Mani suņi neierobežotā teritorijā staigā tikai saitēs, taču es nepavisam neesmu pārliecināta, ka tas traucētu kādam "lielajam", ļoti audzinātajam, pat dresētajam un 100% paklausīgajam sunim viņiem uzbrukt. Ziniet, man gribas ar kādu koku gāzt tam saimniekam, bet diemžēl, ļoti izplatītais pieņēmums, ka "tie mazie kvankšķi paši ir vainīgi, ka viņus nokož" , mani attur, jo redz, tas lielais jau nerej, rej mazais. Lielais tikai kož. Letāli.

[Rotija]

BET... mūsu problēma ir padulls saimnieks ar "gribu būt VAS", kurš savi suni socializē, vazājoties gar svešiem pagalmiem. Principā, viņa pastaigu maršrutu pavada visu pagasta suņu rējieni. Viņa paņēmiens ir nostāties ar savu suni pie teritorijas robežas(iekšā nenākot) un skatīties, kā teritorijas saimnieka suns ārdās ārā. Viņš nevis paiet garām, bet stāv un ņirgājas(saimnieks, protams). Savu suni viņš ir piedabūjis tā, ka tas stāv klusu. Pēc šitādiem pasākumiem mana sīksune , jau ieraugot vien to nelieti, ārdās ārā. Kā jums šķiet - kas tas ir? Mana suņa neadekvātums vai tomēr kaut kas cits.

Neredzu pilnīgi neko nosodāmu tā padullā saimnieka manierē.
Vai ta ir kāds aizliegums staigāt/stāvēt pie citu teritorijām?
Es ar saviem suņiem regulāri eju garām pagalmam,kur ļoti enerģisks un rejošs VAS dzīvo. Viņam vienīgā pastaiga ir noart zemi visas sētas garumā,kamēr mēs garām paejam. Suns ārdās kā traks. Mani iet man blakus un augstākais uz šo tikai paskatās.
1x mani pavilka pie sētas,gribēja kašķi ar to VASu. Es pēc tās reizes speciāli gāju garām,lai savējos audzinātu,ka jāpaiet garām bez raušanas,riešanas un pilnīgi ignorējot to rejošo ārprātu,kas gar sētu nēsājas.
Tagad var man ar tomātiem mest,jo es ar esmu padulla un socializēju savus suņus šādā veidā.
p.s. Mums pašiem gar ezermalu ļoti bieži skrien gan bērni,gan pieaugušie ar un bez suņiem. Loģiski,ka mani suņi ar teritoriju sargā un rej. Es apsaucu un aizvācu suņus,ne pārmetu garāmgājējiem,ka šie suņus kaitinātu.

[Sisija]

Manējā arī ir iemācījusies pavisam mierīgi paiet garām aiz sētas rejošiem suņiem. Vai nu vispār paiet garām, nepievēršot tiem uzmanību, ar tādu "sejas" izteiksmi it kā teiktu: "Ko jūs dumiķīši tur tā ņematies" vai arī stāv, skatās uz tiem rejošajiem un asti luncina. Par šo gan man nedaudz bail, jo acīmredzot nesaprot, ka citi suņi mēdz arī kost .

[maksis]

Par suņiem iekš- un ārpus sētas. Man nav nekādu pretenziju pret cilvēkiem, kas staigā pa ielu ar saviem suņiem, brauc ar velosipēdiem utt., utml.. Vienalga kādā tempā. Tā ir mana problēma - apsaukt savu suni, lai tas neārdītos par visu šo. Bet! Palaist savu suni, lai tas apm*ž manus vārtiņus - tas nu man šķiet cūcības kalngals! Piedevām mana sēta un vārtiņi ir ~3m no ielas (es nedzīvoju pilsētā), to nevar vnk garāmejot izdarīt.

[Sinty]

Nu te ir ko teikt vēl vienai kvankšķoša mazsuņa saimniecei!!!
Es domāju, ka daudzi forumā zina, cik ļoti esmu ar savu suni darbojusies, lai izskaustu to žvankšķēšanu, kas reāli ir no bailēm, bet tā arī mums līdz galam nav sanācis. Jā, es nenoliedzu, ka varbūt vajadzēja vairāk laika un pacietības, taču, piedodiet, bet man nav 24/7 brīvā laika, kad varu tikai un vienīgi nodarboties ar suni.
Man Dora ir socializēta, ir gājusi skolā, principā augusi kopā ar lieliem suņiem, taču pret svešiem niķis ir palicis. Viņa gan nemetās virsū ar košanu, tikai rej, pēc tam, kad iepazīstas, viss ir ok, vienīgi, ja puikas zem astes lien, tad izmēram nav nozīmes, bakstīs ar zobiem degunā jebkuram.
Pateikšu vēl vienu negatīvāku lietu ar to socializēšanos - Dorai ir spilgti izteikta agresīva spēlēšanās. No mazotnes viņas spēļu biedri 90%-os gadījumu ir bijuši lieli suņi. Spēlējusies pret viņiem mazā ir ar zobiem un tagad viņa domā, ka tā tam jābūt. Ir tikai pāris izņēmumi mazsuņu formātā, ar kuriem ir tikai jāskrien, nevis jācenšas iesaistīt spēlē arī košana.
Pastaigās mēs parasti ejam bez saites, taču mana mazā rējēja ir atsaucama un pati vispār neies svešam sunim klāt, ja viņš pats neatnāks.
Emy rakstīja par to suņa ņemšanu klēpī - kopš man bija līdzīga situācija, kā bija aprakstījusi Creme - Dora no pus Mežaparka atskrēja mājās pāri Viestura prospektam, pateicoties dobermanim bez pavadas un ar saimnieci 5 minūšu attālumā, man arī prātīgāk liekas paņemt viņu klēpī, ja tuvojas liels suns savā vaļā. Nu šeit gan darbojas arī tas, ka es baidos, ka mazā varētu viņu izprovocēt...
Kā rezumē un skatu punktu uz šo situāciju es varu teikt, ka mani kaitina visi, kas neskolo suņus, kas viņus nepieskata un neredz to, ko vajadzētu redzēt. Izmēram nav nozīmes, tā teikt.

Vēl atcerējos, te kaut kas rakstīja iepriekšējā tēmā, ka ir atšķirība, vai lielais suns ir bijis bez pavadas, vai ar, bet izrāvies. Nē, nav gan atšķirības - nav jāved suns cilvēkam, no kura rokām var tā izrauties. Mums kāpņu telpā tieši tāds stāsts arī ir. Milzīgs krancis - uzdāvināts vecmāmiņai , tagad izaudzis kā zilonis. No rīta un vakarā šo atbrauc izvest bērni/mazbērni, bet pa dienu tantuks iet pats. Nobrauc ar liftu lejā, izsoļo caur visu poģīša koridoru, paver ārdurvis un, turoties pie kliņķa, palaiž sunci pavadas garumā pačurāt. Savādāk noturēt nevar. Tā kā vienu reizi, es pati no viņa praktiski zobus piedurknē dabūju, tad tagad nākas laisties lapās, ja redzam, jo viņš vnk izrausies un, nedod Dievs, ka mana mazā būs bez pavadas, ejot uz dzīvokli, jo tad taču pašas būsim vainīgas...

[madja]

mana nostāja ir tāda,ka man ir liels suns,kuram ļoti patīk mazi suņi un man regulāri nākas klausīties par citiem lieliem briesmoņiem,kas mazajiem uzklupuši. arī manam ir uzklupuši citi lielie. ja arī kāds mazais mūs ir provocējis, tad mēs, iespējams, pat neesam pamanījušas, jo arī mēs kucēna vecumā mācījāmies nereaģēt uz vankšķiem aiz sētām, vienalga, vai tas ir taksis vai kaukāzietis.
man liekas,ka šai diskusijai pat īsti šai forumā nav jēgas, tik vien būs,kā mazsuņu saimnieki apvainosies uz lielsuņu saimniekiem un otrādi, jo reāli jau šeit lielākā daļa savus suņus ir gan mācījuši,gan socializējuši un reāli mēs pūšamies uz citiem, tur ārā satiktiem suņiem.
tie,kas savus suņus nemāca, tie tāpat šeit neienāks un šo topiku neizlasīs.

tas,kas uzsita manu sāpi šī topika aizsākumā, bija mans personīgais , cilvēciskais aizvainojums, jo mani tiešām ir sakoduši tikai mazsuņi. (manai mammai gan no aizmugures uzklupa kaukāzietis un kārtīgi samala roku, bet tāpēc viņa neuzskata,ka visi lieli suņi ir baismoņi.) vienkārši mums visiem jāmācās nevispārināt ne mazus,ne lielus suņus.
apkārtējo situāciju izmainīt varēs vien ļoti ilgā laikā izglītojot visu sabiedrību. stipri šaubos,vai mēs to piedzīvosim.

[Anita :)]

mana nostāja ir tāda,ka man ir liels suns,kuram ļoti patīk mazi suņi un man regulāri nākas klausīties par citiem lieliem briesmoņiem,kas mazajiem uzklupuši. arī manam ir uzklupuši citi lielie. ja arī kāds mazais mūs ir provocējis, tad mēs, iespējams, pat neesam pamanījušas, jo arī mēs kucēna vecumā mācījāmies nereaģēt uz vankšķiem aiz sētām, vienalga, vai tas ir taksis vai kaukāzietis.

[Anita :)]

Es pēc tās reizes speciāli gāju garām,lai savējos audzinātu,ka jāpaiet garām bez raušanas,riešanas un pilnīgi ignorējot to rejošo ārprātu,kas gar sētu nēsājas.

Man kāds zināms cilvēks savējo suni trenēja izstādes stājai pret šādu nemierīgu suni aiz sētas... (nejau, ka speciāli gāja, tur nostājās un trenējās, bet tieši ejot garām, tā burtiski uz pāris sekundēm nostājās un izstādīja suni pret to aiz sētas rejošo)
Koks ar diviem galiem - ja mans suns ārdītos uz kādu pajoliņu, kas aiz sētas izstāda savu suni es droši vien muti ciet nenoturētu. No otras puses, nu johaidī, tamdēļ ir komandas, lai savu suni apsauktu. Jāsargā māja, bet tomēr saprāta robežās.

[ikucis]

Es ar esmu mazsuņu īpašniece.
Mans tojs paniski baidās no lieliem suņiem, jo savlaik suņu skolā, brīvi palaists šnaucers(šķirnei nav nozīmes) no mugurpuses uzklupa (vienkārši uzleca), domāju iekost neiekoda, vismaz pušumu nebija, bet zobus noklabināja. Tagad ir tā, ka suņu skolā mierīgi iet, bet, kad ir starbrīdis, neļauj nevienam lielākam pa sevi nākt tuvumā, rūc. Un izmācīt nekādi, viņam ir bail. Ja ir viņa auguma, problēmu nekādu.
Otram manam sunim - grifonam, vienalga kāds suns, lielu problēmu nav.
Nezinu, tā kā dzīvoju privātmāju rajonā, tad aiz sētas lielākā daļa suņu rej, mani arī reizēm rej (meitenes mīļākas protams), protams apsaucu.

[Elbe]

Vai ta ir kāds aizliegums staigāt/stāvēt pie citu teritorijām?

Es gan uzskatu, ka tā bija tīrākā provokācija, jo pie maniem vārtiem ir jāpanāk tāds gabaliņš no ielas nost un tur tālāk absolūti nav citur, kur iet, kā tikai mans dārzs. Un mana sune sargāja savu teritoriju, bet tas smirdošais alkašu idiņš nosēdināja savējo tieši uz manas iebrauktuves un priecājās, kā mana sīkaļa cenšas parādīt,ka šī ir viņas māja, un ka citiem tur nav ko līst.
Bet protams, ka katram saimniekam ir savs suns jāsavāc, taču kāpēc provocēt citu suņus speciāli? Mēs arī staigājam citu sētām garām un mums arī parasti suņi uzrej sasveicinoties, pieejam saošņājamies un ejam tālāk, nevis speciāli kacinām.

[OrlandoSeaHorse]

Mazais metas manējam purnā, ceļu savu suni aiz pavadas augšā tā, ka priekšķepas pie zemes nepieskaras. Lai tikai mazam nenodaram pāri...

Sper viņu prom pirms tavs suns viņu nokož. Viss. Juridiski tas izskatīsies citādi, īpaši, ja šis iekamps kājā tev. Un vecim pasaki, ka tavs apdrošinātājs viņu
Te arī gadās visādi, ir metušies virsū visdažādāko izmēru suņi. Bet es savējos turu un velku atpakaļ un visādi ierobežoju tikai tad, ja otra suņa saimnieks arī izrāda kaut vai kādas pūles novērst kautiņu. Ja tam otram ļauj brīvi cīnīties, tad tas nav godīgi pret maniem suņiem, ja es viņiem neļauju darīt visu, kas ir viņu spēkos, lai aizsargātu sevi, mani, Fuksiju, bērnus, utt.. Ja es viņus celšu aiz pavadas gaisā, tad tas uzbrucējs var brīvi kost viņiem olas nost. Vai vēderā, vai pie kakla tikt. Cīņā atklāt sava suņa neaizsargātākās vietas - tā ir prasta un nepārprotama nodevība pret viņu. Viņš var cerēt ja ne uz saimnieka atbalstu (ne katrs grib un spēj mesties suņu kautiņā), tad vismaz tikdaudz, ka saimnieks nesabiedrosies ar to svešo. Joka pēc pajautāsim link, kā armijā reaģētu uz situāciju, kad viens atklāj savus biedrus ienaidnieka ugunij? Kara tiesa būtu?

[emy]

lai kā nebūtu izklausījies - man patiesībā ļoti patīk arī lielie suņi, bet manam dzīves fomātam šobrīd maza auguma suns piemērotāks Un nebūt negribētu pretnostatīt "lielos" "mazajiem". madjas rakstītajam

Mana dzīves pieredze ir tāda, ka maza suņa īpašniekam ir vienmēr jābūt vairāk modram. Jo lielam sunim kašķis ar mazu suni var beigties tikai ar saimnieku salamāšanos, bet mazam sunim var būt bēdīgas sekas veselībai. Mana pieredze, mans viedoklis Tāpēc es esmu pret maniakālu socializāciju. Es jau te rakstīju par bulterjeru un mazo pūdeli. Stāsts bija tieši tāds. Satikās mežā saostījās, aizgāja katrs uz savu pusi. Satikās vēlreiz, bullītis paostīja pūdeļmeitenei zem astes. šī noklabināja zobeļus un.. diemžēl beigas nelabojamas. Mazā izprovocēja, bet vai tas ko maina? Vai labāk nebūtu bijis izvairīties no šīs socializēšanās? Tiesa lēma par labu pūdeļmeitenes saimniekiem. Visās 3 instancēs.

energy rakstīja "Vainīgs būs tas kurš izraisīja sadursmi (protams, ja būs letālas vai smagas sekas, tad izvērtēs, vai otrs nav pārkāpis nepieciešamo pašaizsardzību)". Tā gan nebūs. Vainīgs ir tas, kurš kož, vainīgs ir tas, kas sit. (ceļu satiksmes negadījumā - vainīgs ir tas, kurš iebrauc priekšējā, pat, ja tas idiotiski neprognozējami nobremzējis). Tas, ka otrs provocēja būs tikai fakts, ko var ņemt vērā, skatot lietu. Sievietes, kuras sit vīri arī ļoti bieži jūtas vainīgas, ka izprovocējušas. Tomēr tā nav. Vardarbība ir vardarbība. Ja es skraidīšu kādam apkārt saukdama: "Cūka, cūka!", tad tik un tā tam otram tas nebūs attaisnojums, lai mani piekautu. Tas tā off topic

[Robins]

Mana dzīves pieredze ir tāda, ka maza suņa īpašniekam ir vienmēr jābūt vairāk modram.

Vienmēr vairāk modram jābūt maza suņa saimniekam, lai to kāds nenokož, liela suņa saimniekam, lai tas kādu nenokož, prom bēgoša suņa saimniekam, lai tas neaizbēg, suņa saimniekam pilsētā, lai nesabrauc mašīna, suņa saimniekam laukos, lai šizofrēnisks mednieks neuzrodās utt.

Tāpēc es esmu pret maniakālu socializāciju.

Skaidra lieta, kas par daudz, tas par skādi. Tikai, socializācija nozīmē arī to, ka suns, bet galvenais - pats saimnieks iemācās novērtēt svešā suņa nodomus, raksturu u.c. Suņu "ķermeņa valoda" ir daudz skaidrāka un daiļrunīgāka nekā cilvēku. Un tad nu var izvērtēt - vajag laist klāt, nevajag? Ir tik pat muļķīgi laist savus suņus klāt visiem nepazīstamajiem, kā raut gaisā tiko pie apvāršņa tāds parādās. Cita starpā "parautais" arī vēl iemācās to, ka var darīt jebko - ja nu viņam tomēr par izdarībām nāks dot pa purnu, tāpat taču uzlidošu gaisā un laidīšos prom...

[emy]

jā, Robin, droši vien manas domas un rīcība nav nemaz tik atšķirīga par to izvērtēšanu - laist klāt, vai nelaist. Tikai es pagaidām tomēr māku novērtēt tikai savējā nodomus un mēģinu uzminēt pretreakciju. Sveša suņa nodomus tiešām nemāku novērtēt.
Bolonka, par kuru rakstīju iepriekš, bija ar tādu raksturu, ka gandrīz ne ar vienu nedraudzējās, bet arī nevienam neuzkasījās. Tikai, ja viņai līda zem astes vai vispār par daudz līda virsū, viņa parādīja tādu šķību smaidiņu - uzrāva degunu augšā. Vienreiz, otreiz un trešajā noklabināja zobeļus (kas nu bija tiešām ļoti slikti un ļoti mazi). Daži suņi vienkārši atkāpās, bet bija, kam momentā spalva gaisā. Māsīcas ņufene pāršķērēja punci diezgan dziļi pušu.Manai sunītei gan bija ļoti bail no lielajiem suņiem, jo viņu pavisam maziņu laukos sakoda mūsu mājās ieklīdusi kaimiņu suņu banda. Savukārt uz ielas viņu vēlāk sakoda vasveidīgais vienkārši garām ejot. Vienkārši klupa virsū. To pat paredzēt nevarēja. Un īstenībā viņa ieraudzījusi lielu suni pati prasījās opā.
Tagad man divi skočiņi. Viens visiem draugs un visiem ļaujas apcelties. Ja viņam uzrūc, tad metas ar vēderu augšā. Pēc tam lec atkal bučot rūcēju. Toties otrs ir tāds, ka visādi var būt. Viņš necieš, ja viņam uzkāpj kāds vilcieniņus spēlēt, tad ir elle un indija un dažreiz viņam vienkārši kaut kas neiepatīkas. To var noteikt pēc astes strupuļa, kas kā pīķis paceļas. Tad vācu viņu nost no trases. Bet nu šitiem tie zobi pašiem ir gana lieli un stipri. Kaut kā par šiem man nav tāda stresa. Ar bolonku gan visu laiku biju, kā sardzē.
Starp citu, tagad man aktuāls jautājums, vai ir lietderīgi ļaut briāram ar skoču izkauties noskaidrot , "kurš galvenais". Manai māsai briārs, man skočš. Aptuveni viena vecuma - gadu veci. Laukos būs jādzīvojas kopā, bet viņiem velk uz klopi - par kociņu, par bedri, par mantiņu un vispār... Šobrīd tiklīdz sākas klope tā izšķiram un atvēsinām. Nu lūk - liels suns un mazs. Ļaut viņiem pašiem risināt attiecības, vai atturēt? Godīgi sakot, man bail pieļaut izplūkšnos, jo lielais tomēr ir ļoti lielāks.

[Gabe]

principā, man netraucē ne mazs, ne liels rejošs suns, ja vien viņš ir savākts un saimnieks spēj viņu kontrolēt. jo mums katram taču ir jāatbild par to, ko dara mūsu suns. brīdis, kurš mani sāk kaitināt ir tad, kad saimnieks nevar savākt savu suni. un, šajā statistikā, vismaz manā rajonā, mazie suņi pārspēj lielos. jo cilvēkiem valda pārliecība, ka mazais jau neko sliktu nenodarīs. pēdējais atgadījums. es mierīgi braucu ar riteni, no sētas iznesās taksis un skrien mums pakaļ. es, protams, apstājos, apsēdinu savu suni. pie manis lēnā gaitā pienāk vīrietis (suņa saimnieks), kamēr tas sīkais taksis rūc un klabina zobus uz mana suņa pusi. beigās pasaka: "nekas, viss kārtībā. variet braukt tālāk!" tā itkā tā būtu norma. viņa suns drīkst klabināt zobus un skriet pa ceļu. un šādi gadījumi ir ne viens vien. tā kā, man šķiet, ka nav svarīgi runāt par lielu, par mazu suni, bet par saimnieka domāšanu.

[energy]

emy, vai vari pateikt kurā brīdī tad tas rējējs un zobu rādītājs kodīs un kurā nē? Vai man ir jāsagaida kamēr iekož un tad var rīkoties? Vai jāpagaida kamēr kulaku vicinātājs man trāpīs un tikai tad var atbildēt (tad jau var būt par vēlu)? Nevajag jau aiziet galējībās un runāt par CSN un tiem "vīriešiem", kuri sit sievas

[Pur Pur]

Par suņiem iekš- un ārpus sētas. Man nav nekādu pretenziju pret cilvēkiem, kas staigā pa ielu ar saviem suņiem, brauc ar velosipēdiem utt., utml.. Vienalga kādā tempā. Tā ir mana problēma - apsaukt savu suni, lai tas neārdītos par visu šo. Bet! Palaist savu suni, lai tas apm*ž manus vārtiņus - tas nu man šķiet cūcības kalngals! Piedevām mana sēta un vārtiņi ir ~3m no ielas (es nedzīvoju pilsētā), to nevar vnk garāmejot izdarīt.

Šī suņu saimnieku aktivitāte man arī šķiet visbezkaunīgākā! (kaut arī es dzīvoju laukos un garām mums neviens neiet un nepaies). Regulāri dodos ar suņiem uz darbu un pastaigās pa pilsētu un cienu privātmāju pagalmu suņu teritoriju, kā arī māju īpašniekus kuriem tie kociņi, krūmiņi, sēta vai vārti jākopj. Tas patiešām ir bezkaunīgi atļaut sunim apzīmēt teritorijas ieeju.

[Pur Pur]

Iedomājieties karali lauvu!..vienkārši iedomājieties!!

...un tagad uzvilksim viņam toi-mētelīti (mētelīša izmēri atkatīgi no šķirnes lieluma un izskata). Ar mētelīti es domāju mazo šķirņu suņa ādu.
Tā kā mētelītis ir par mazu, loģiski ka mēs to uzvelkam ar mokām.
Stādieties priekšā mazo izmēra sunīšu dūšu (lauvas!), enerģiju (grūti tik maza izmēra ādā sēdēt) un neatlaidību (karalis taču).

Es apmēram tā uztveru mazos bračkas!