Pixy. Suņu stāsti.

Blogs and Chats

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Felix_PS » 04 Feb 2019, 18:03

Mūsu pusē uzsnidzis sniegs, kas pusdienlaikā vēl nav nokusis, ir jau teju dabas brīnums. Tā nu suns un kamera padusē un uz mežu - kur saulīte vēl nav paspējusi visu burvīgumu izkausēt. Tagad lepni varu palielīties ar mūsu pseidoziemas bildēm. :kanepe:

Image

Image

Image

Image

Image

Image
Image
User avatar
Felix_PS
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 455
Joined: 07 Aug 2014, 12:14

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Felix_PS » 04 Feb 2019, 18:15

Image

Image

Image
Image
User avatar
Felix_PS
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 455
Joined: 07 Aug 2014, 12:14

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 05 Feb 2019, 18:45

Felix_PS, Šveicē viss ir skaisti :D . Un, ja vēl tik skaists zvērs, tad pavisam. Tiešām nevaru paskaidrot, varbūt krāsojuma dēļ, bet gross 100% ir mana īsspalvaino suņu favorītšķirne :samilejies: . Un Tu zini - es gaidu atskaites par šī skaistā zvēra gudrības attīstību ;) .
Ja par gudrību - mana mājas lapa https://www.gudriesuni.com/. Šķirnes sadaļā jau uzrakstīju par savu akmens nomešanu no sirdsapziņas un jaunas sadaļas izveidošanu gadu pēc tam, kad biju tam gatava... Un šeit savukārt varu uzziņot, ka esmu atjaunojusi arī citas sadaļas - gan apmācību un audzēkņu panākumus, kas pa šo laiku ir diezgan kuplā skaitā pieauguši, gan par Habī pirmo startu trijniekā, gan arī beidzot, beidzot saņēmos ierakstīt ziņu par Keliņas aiziešanu pensijā. Vēl tagad bija grūti saņemties, laikam jau man tas ir TIK ļoti sāpīgi :asaras: . Bet nu tādēļ jau tomēr nevar pilnīgi aizrūsināt mājas lapu un vienkārši bija jāsaņemas. Dzīve turpinās, kas zina, varbūt mēs kādos paraugdemonstrējumos kaut kur iztipināsim, varbūt vēl kaut kas interesants pa ceļam parādīsies, es tagad redzu, ka viņa atlabst labi un nav iemesla domāt, ka nekad, nekas, nemaz mums vairs nebūs :) . Ir jādzīvo ar cerību, ka kaut kas vēl būs un to es arī daru :) . Lasām par gudriem suņiem, mācāmies un priecājamies par dzīvi :estevisamilosu:
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4103
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Felix_PS » 13 Feb 2019, 20:30

pixy wrote:Felix_PS, Šveicē viss ir skaisti :D . Un, ja vēl tik skaists zvērs, tad pavisam. Tiešām nevaru paskaidrot, varbūt krāsojuma dēļ, bet gross 100% ir mana īsspalvaino suņu favorītšķirne :samilejies: . Un Tu zini - es gaidu atskaites par šī skaistā zvēra gudrības attīstību ;) .


Jā, kaut kā agrāk grosus nebiju pamanījusi, bet tagad esmu absolūti līdz ausīm iemīlējusies. Viņa ir tiiik skaista un raksturs un, un, un... Nu labi, visam ir arī ēnas puses, bet tas jau katrā šķirnē vai sunī. Ar gudrības attīstību saimniece turpina mēģināt saņemties, mēs gan regulāri padarbojamies ar trikiem un tml. pastaigu laikā, bet tā kārtīgi pieķērusies neesmu. Vakar gan es biju dikti priecīga un kaut kā arī pārsteigta. Viņa bija tā forši uzvilkusies pastaigas laikā, es stāvēju ar savām nosalušajām ķepām kabatās. Un nolēmu paprasīt ne tikai sēdi un guli, ko viņa labi māk, bet arī stāvi un voila, viņa perfekti piecēlās no guļus pozīcijas ar milzu smaidu sejā - nu, ko tālāk? Es vispār kaut kā no viņas vakar dikti kusu, jo viņa sēdēja blakus, mirdzošām acīm skatījās man acīs, smaids līdz ausīm, mēle uz vienu pusi un jau atkal jautājuma zīme - nu, ko tālāk? Teju negodīgi, ka tāds slinķis kā es ir ticis pie tik centīga suņa, kas absolūti grib strādāt. Mans draugs (ar manu palīdzibu pa kluso piepulējot) viņai samācīja sēdēt kā zaķim, ar atbalstu uz roku gan. To iemācīties viņai prasīja burtiski sekundes, tagad viņa to pilda ar lielāko prieku un sēž ar savu lepno ģīmīti - nu, es taču esmu pati labākā! Tāda viņa ir, bet reizēm arī pārvilkta atspere, kas ibio rio nevar savus nervus savākt kopā, nomierināties vai sakoncentrēties. :kanepe:

Par lendzīriem runājot, pie mums nesen viena lēdija ciemojās, mana mazmīzele pat šoreiz neatļāvās ar ķepām sejā otram sunim lekt, jo Emma bija lielāka par ne vienu vien poniju, ko esmu satikusi. :kanepe:

Bonusā teju pavasarīga bilde ar Alasku un viņas iedomīgo čomu.

Image
Image
User avatar
Felix_PS
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 455
Joined: 07 Aug 2014, 12:14

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 28 Feb 2019, 15:09

Dzīvojamies, nav nekā diža ar ko palepoties, tāpēc te nekas nenotiek :D . Bet mēs ar Habīti strādājam, mums ir pirmais pilnā Uwes vingrinājuma video, tāpēc ir iemesls tomēr kaut ko ierakstīt. Nav jau ne tuvu ideāli, bet kādu 6-7 mēs ar šitādu izpildījumu "izspiest" varētu. Tāds "sīkums", ka tas būtu sacensībās jāparāda, nevis treniņā :neparliecinats:

Ar Keliņu toties apgūstam "blakus" labajā pusē, vairāk savam priekam, bet, ja viņa jutīsies labi, droši vien nostartēsim arī kādās Rallija sacensībās pavasarī vai vasarā. Negribas pavisam ierūsēt, ja reiz viņai ir tik labi, ka var pastrādāt :) . Kad sanāks pavisam labi, mēģināsim nofilmēt, lai paliek par piemiņu arī šis :foto:
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4103
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 01 Mar 2019, 12:14

Prieks lasīt, ka jums visām dzīve iet uz augšu.
Par šo runājot -
pixy wrote:Tāds "sīkums", ka tas būtu sacensībās jāparāda, nevis treniņā :neparliecinats:
, skatoties pēdējās sacensības tapa pilnīgi skaidrs, ka tas tiešām nebūt nav sīkums. Neba nu cilvēki tāpat vien netīšām sacensībās iemaldījušies ar pilnīgi negataviem suņiem. 1.klasē, kurai es līdzi jutu no A līdz Z, nebija neviena suņa, kas ringā kaut uz mirkli neizskatītos pēc maza nomaldījušās suņuka. Tik žēl bija skatīties, kā suns pēkšņi aizpeld, skatās uz saimnieku lielām acīm ar sejas izteiksmi: ko es te vispār daru? Un cik ļoti uzkrītoši bija tas, ka suņi, kas ringā bez maz mirst nost, pēkšņi atdzīvojas ārpusē, šķērsojot ringa līniju. Vēroju, kā tur pat aiz ringa suņi labi gatavojas, izpilda komandas tajā burzmā, bet nonākot ringā pēkšņi neko no tā nedara. Pēkšņi viņš ir atslēdzies, velkas nopakaļus, neguļas, nesēžas... Viens ir skaidrs - suns ļoti labi jūt saimnieka uzvedības maiņu, saimnieka uztraukumu, kas valda ringā. Es ticu, ka visi šie startējošie suņi brīnišķīgi strādā treniņos. Tātad nākas secināt, ka jāsrtādā ir ar sevi :pagalvu:
Bonny Rain
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 349
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby dog-fan xxxl » 12 Mar 2019, 14:31

Ļoti skaisti suņu foto. Varbūt vari kaut ko ieteikt lai veiksmīgāk un skaistāk var nofotografēt suņus? :pukudupsis:
Tā turpināt.
User avatar
dog-fan xxxl
Baby
Baby
 
Posts: 20
Images: 34
Joined: 12 Mar 2019, 10:01
Location: Kuldīgas novads

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 20 Mar 2019, 18:56

Šodien esot starptautiskā Laimes diena. ANO par šādas dienas ieviešanu esot nobalsojušas visas valstis ar definīciju, ka tiekties pēc laimes ir cilvēka dabisks stāvoklis. Jauki, apsveicu visus šajā dienā un patiešām novēlu tiekties pēc laimes un arī justies laimīgiem. Droši vien ne jau tā defoltā, ne pa labi, ne pa kreisi, bet lai ir šie brīži, kad ir prieks par dzīvi, apmierinājums ar paveikto vai varbūt nepaveikto, ar vārdu sakot, saskaņa starp prātu un dvēseli un miers sirdī :alinji: .
Nezinu, vai to varētu saistīt ar tiekšanos pēc laimes, bet mēs ar Habī sestdien bijām Igaunijā uz savām otrajām OB sacensībām trešajā klasē. Gāja visādi, es biju svaigi noslimojusies un ne tai labākajā formā, Habis šobrīd "dzemdē" un arī ir visai inerta un anerta, tā, ka kaut kādi izskaidrojumi jau bija, kāpēc negāja tik gludi, kā būtu gribējies. Un es šoreiz kaut kā nervozēju, kas neapšaubāmi ļoti ietekmē suni, viņi mūs pārāk labi lasa, lai varētu izlikties vai ārēji demonstrējot, ka viss ir baigi forši, apmānīt. Tā nu klunkurējām kā varējām, lai gan kopumā jau nav arī tik slikti. Divas nulles vingrinājumos ar visaugstāko koeficientu, dabiski, kopējo punktu summu padarīja visai pieticīgu un tomēr pat ar to tā bija par pusotru punktu augstāka kā iepriekšējā reizē. Varu uzskatīt, ka izaugsme ir :D . Ir globālie gļuki, kas man šausmīgi nepatīk, bet mēģināsim risināt, ko tad citu. Katrā ziņā pagaidām plinti krūmos nemetam un rāpaļojam tālāk. Toties bija ļoti laba blakus iešana, kas man sildīja sirdi, ka arī mans otrs suns ir nonācis līdz brīdim, kad to izdodas parādīt arī sacensībās. Neskatoties uz ne sevišķi izdevušos atpakaļgaitu un sānis soļiem, dabūjām 8,5, kas trijnieka blakus iešanā ir patiešām ļoti augsts rezultāts. Tomēr pats lielākais prieks par mūsu kompanjoniem - madja ar Bertu OB-1 klasē ierindojās 2.vietā un, kas galvenais, to izdarīja ar punktu summu, kas sastāda atzīmi "teicami". Līdz ar to ceļš uz OB-2 ir vaļā, jāstrādā tik uz priekšu. Viņas ir baigās malaces, jo korgijs, tāpat kā lendzīrs nu galīgi nav tradicionāla šķirne Obediencē :dejosuns: .
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4103
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Felix_PS » 31 Mar 2019, 16:36

Mēs vēl joprojām slinkojam ar treniņiem, bet aiz muguras saimnieces dzīvē ir daudz svarīgi un laikietilpīgi uzdevumi un notikumi. Šorīt beidzot izdevās paķert kameru un doties iepazīt un pētīt mūsu jauno piemājas mežu, kas visā visumā ir bezgala burvīgs un es esmu līdz ausu galiņiem iemīlējusies. Īpaši rīta agrumā, kad tur neviena nav, vien vītero putniņi un stap koku zariem laužas saulīte. Tā vien liekas, ka koki mūs vēro un kuru katru brīdi pamanīšu kādu rūķa cepuri.
:sirsninas: Kā vienmēr, ja nevaru padalīties ar darbiem, tad vismaz ir fotomirkļi.

Sarunas ar meža mošķi.
Image

Image

Vēl mums ir mazliet sniega bildes, no marta sākuma kalnos, kas arī bija absolūti burvīgs piedzīvojums un izdevās iemūžināt vienu no maniem sapņu scenārijiem, kupenas, mežu un krītošas pārsliņas.

Image

Image

Image

Image

Image
Image
User avatar
Felix_PS
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 455
Joined: 07 Aug 2014, 12:14

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 10 Apr 2019, 15:54

Felix_PS, Tev tā Aļaska ir milzumskaista :samilejies: . Un kļūst tāda pieaugusi un formīga, tiešām brīnišķīgs suns :)

Mums nesen bija interesanta pieredze, par kuru nav sanācis pastāstīt. Mums bija "ēnas" :ninja: :D . Divas mazas, foršas suņu entuziastes, kuras skolas ēnu dienā bija izvēlējušās ēnot kādu kinologu/treneri, kas strādā ar suņiem. Lai jaunkundzēm būtu interesantāk, piesaistīju Keli un Habī, tā teikt gatavus suņus, ar kuriem var pamēģināt, kā tādus "diriģēt". Pamēģinājām gan blakus apsēsties, gan barjerai pāri un pēc aporta aizsūtīt, gan piesaukt, bet visforšākā komanda tomēr izrādījās "ķer" ar kārumu mētāšanu :D . Pēc tam vēl meitenes noskatījās grupas nodarbību, mammu atsauksmes bija, ka esot paticis un bijis interesanti, ceru, ka vismaz ļoti garlaicīgi nebija :dejosuns: .
Keliņas piesaukšana, es nobremzēju suni tādā attālumā, lai var aizmest kārumu:
Image
Habī nu ļoti liela, labi tomēr, ka viņa tik mierīga :pukudupsis:
Image
Priecājos par katru, kam interese par suņu apmācību un šoreiz arī priecājos, ka varēju savu vecenīti no mājas izvilkt, viņai patiešām patīk iziet sabiedrībā :pastaiga: .
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4103
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Felix_PS » 19 Apr 2019, 16:50

pixy wrote:Felix_PS, Tev tā Aļaska ir milzumskaista :samilejies: . Un kļūst tāda pieaugusi un formīga, tiešām brīnišķīgs suns :)


Paldies, par komplimentiem vienmēr priecājamies. Habītis arī ir milzumskaists, nevaru beigt priecāties. Tas gan ir suns, kam es savās mājās nebūtu gatava (spaaalvas un izmērs), bet visādi citādi vienmēr sajūsminos lendzīrus redzot vai satiekot.

Mūs ar pilnu joni ir apmeklējis pavasaris, man kaut kā sevi jāpieradina pie košām un krāsainām bildēm, kas pēc ziemas miera ir diezgan neierasti. Tā nu varam padalīties ar pāris mirkļiem pavasara.

Image

Image

Image

Image
Image
User avatar
Felix_PS
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 455
Joined: 07 Aug 2014, 12:14

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 26 Apr 2019, 08:56

Pienenes mums vēl nezied, bet šodien ir jāveic obligātais ieraksts statistikai, jo no rīta tālumā dzirdēju dzeguzi :) . Par laimi, vakar tieši iedomājos, ka šie datumi ir tuvu un iebēru kabatā svaigu porciju suņu kārumu :D . Tā, ka sunīšiem, ko ēst, būs :rej: .
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4103
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby fedelta » 26 Apr 2019, 09:53

pixy wrote:Pienenes mums vēl nezied, bet šodien ir jāveic obligātais ieraksts statistikai, jo no rīta tālumā dzirdēju dzeguzi :) . Par laimi, vakar tieši iedomājos, ka šie datumi ir tuvu un iebēru kabatā svaigu porciju suņu kārumu :D . Tā, ka sunīšiem, ko ēst, būs :rej: .


Mums Jelgavā no vienas vietas dzeltens zāliens no pienenēm
Sunim piemīt skaistums bez iedomības, spēks bez uzpūtības, drosme bez nežēlības un visi cilvēka tikumi tikai - bez grēkiem...
Image
User avatar
fedelta
Veteran
Veteran
 
Posts: 1535
Images: 25
Joined: 13 Aug 2013, 21:47
Location: Jelgava

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 02 May 2019, 09:35

Aizvadītas lieliskas brīvdienas. Biju sevī nolēmusi, ka uzrakstīšu par to, kā mums iet pēc sacensībām. Svētdien mūsu pirmās Obedience sacensības un vakar jau ceturtās rallija sacensības. Laikam tikai tādi trakie var ar prieku brīvdienas aizvadīt suņu sacensībās. Bet es esmu tiešām priecīga, ka mēs ar Reinu to varam!
Reinai 27.martā palika 2 gadi. Tas bija tāds vecums, kas man tika nolikts kā tāds atskaites datums, pēc kura spriest, vai mans suns vispār ir piemērots sportam vai arī tikai kā tāds mājas mīlulis, dīvāna deldētājs un ar citiem suņiem tusētājs. Laikam jau to nevar noslēpt, ka tagad es zinu, ko es īsti gaidu no sava suņa. Un tas noteikti nav tusēt prieks ar citiem suņiem un klausīt saimniekam, kad labs garastāvoklis. Nu man ir pilnīgi skaidrs, kādas rakstura iezīmes es meklēšu savā nākamajā sunī, ja man tāds būs. Un Reina pēc savas dabas noteikti neatbilst tam, ko es īstenībā gribēju un kas man patiešām bija vajadzīgs. Bet kad man vēl nebija suns, es dīvainā kārtā tiešām līdz galam nezināju, ko es gribu. Man vispār nebija ne mazākās nojausmas par to, ko sagaidīt no dzīves ar suni. Man svarīgāks bija izskats. To nu gan es tagad saprotu, ka cilvēkam, kurš meklē sev suni, vajadzētu mēģināt ieskaidrot, cik nozīmīgi ir saprast, kāds suns tieši viņam būs vispiemērotākais. Nu, jebkurā gadījumā, man ir Reina - mans supersuns, kuru es ļoti mīlu tādu, kāda viņa ir. Jo viņa ir mana.
Tā nedēļa, kad Reinai apritēja pilni 2 gadiņi, bija visai drūma man. Pārdomu pilna. Vienā brīdī es pat domāju, ka varbūt vajag mest visus treniņus pie malas. Nu nav man ne borders, ne VASs, bet gan franču buldogs, kas pēc savas būtības ir suns kompanjons, kam vislabāk patīk gulēt ērtos pēļos un tusēt ar citiem suņiem vai savā nodabā skraidīt. Bet man tā iepaticies paklausības sports... Tā domājot, es sapratu, kas tieši trūkst Reinai - un tas ir pats galvenais jebkurā sporta veidā. Nevis cītīga kontakta meklēšana ar saimnieku vai bezierunu momentāla paklausība, bet gan AZARTS. Viņai absolūti trūkst azarta strādāt. Viņa strādā tāpēc, ka es no viņas to prasu. Un tāpēc man palika dikti skumji.
Bet tā kā cita suņa man nav, tad es turpinu strādāt ar to, kurš man ir.
Biju plānojusi piedalīties Rally Obedience 1.maijā un treniņsacensībās Obedience nacionālajā klasē. Bet tā kā piedalīties treniņsacensībās nevarēja nepiedaloties arī pašās sacensībās, tad nācās ar drebošu sirdi pierakstīties arī uz pašām sacensībām 28.04.
Treniņsacensībās Reina man parādīja to, ka mēs varam mēģināt startēt. Nu tiešām nebija nemaz tik slikti. Lai gan līdz šim mūsu sniegums ir ļoti nestabils. Mēdz būt labi, bet mēdz arī nesanākt. Bet tas laikam tomēr ir normāli. Viņa taču ir dzīvs radījums nevis kāds robots. Un ar to ir jārēķinās sporta veidā, kurā partneris ir dzīvnieks. Treniņsacensībās mūsu rezultāts bija 131 punkts. Un tas būtu ar atzīmi "labi". Neskatoties uz to, ka es tā arī neesmu spējusi viņas acis dabūt uz augšu, viņa kaut kādā veidā ar perifēro redzi seko man. Un neskatoties uz to, ka viņa ir visai "peldoša", viņa izpilda komandas.
Pēc šīm treniņsacensībām stipri auga mana pārliecinātība par mūsu komandu. Un jau pēc nedēļas startējām mūsu pirmajās sacensībās Obedience nacionālajā klasē. Vēl pusgadu atpakaļ man tas šķita kā neiespējamā misija, kā nepiepildāms sapnis. Bet ... sapņi piepildās! Ja pie tiem cītīgi strādā. Un mēs strādājām. Rezultāts 163.5 punkti un atzīme "ļoti labi". Neticami, vēl nepilni 5 punkti un būtu atzīme "teicami". Nez vai pasaulē ir daudz franču buldogu, kas startē Obedience sacensībās, bet izskatās, ka Latvijā Reina ir viena no pirmajiem, ja ne pirmais franču buldogs šajā sarežģītajā sporta veidā. Un ja vēl ņem vērā to, ka Reina nemotivējās ar ēdienu, stresa situācijā viņa vienkārši nespēj norīt neko ēdamu un stresa situācijā viņa nemotivējās arī ar mantiņu vai jebko citu, tad mūsu sasniegums tiešām ir Sasniegums ar lielo burtu.
Vakar rallijā RO1 klasē abas trases ar līdzīgiem rezultātiem noietas uz 80% ar punktu skaitu 294 un 9.vietu no 15. Ar katru reizi mūsu sniegums kaut par kripatiņu, bet kļūst labāks. Ļoti pietrūkst kontakta, ar peldošu suni grūti iet trasi. Bet mēs to pieveicām! Kārumus trasē es viņai vairs sen nedodu, jo brīžiem ir tā, ka tas pat traucē, nevis palīdz. Kā par brīnumu, es gandrīz nestresoju par startiem. Laikam jau tiešām ir tā pārliecība man par to, ka gluži pavisam neizgāzīsimies. Un beidzot es nejūtos tā, it kā būtu nejauši iemaldījusies sacensībās.
Nu ko, sadzīvē man ir vienkārši superīgs suns. Patiesībā bez pavadas iet ar Reinu man ir daudz vienkāršāk nekā ar. Nepatīk man tās rullējamās pavadas, man ir diezgan īsa pavada. Bet Reinas komforta zona parasti ir 10-20 metri no manis. Un mūsu apkārtnē, kur mēs parasti ejam staigāt, tas ir normāls attālums, kurā es viņu labi spēju kontrolēt.
Sportā: turpināsim strādāt. Esmu kaut kā pārliecinājusies, ka suņa vecumam jeb precīzāk jaunībai ir liela nozīme. Tagad, 2 gadu vecumā viņa ir daudz nosvērtāka, kā pusgadu atpakaļ. Bet vēl pēc pusgada viņa būs vēl nosvērtāka. Tā kā mums viss vēl priekšā.
Bonny Rain
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 349
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 03 May 2019, 07:20

Boony Rain, forši, ka uzrakstīji. Man visu laiku ir šīs sajūtas- augšā, lejā, augšā, lejā, mest mieru, turpināt, iet uz priekšu, mest mieru, iet uz priekšu, mest mieru, turpināt :D . Un ar abiem suņiem, ne vienu. Es ticu, ka nu jau Tu vairs sportu nepametīsi, trīs dienas pēc neveiksmīga starta padepresojamies un tad jau atkal sāk nākt virsū jaunas idejas, ko ar to visu darīt. Jūsu starts OB bija patiešām iepriecinošs, Reina Tevi dzird un redz, protams, pašam ir vieglāk, ja ir šis acu kontakts, bet acu kontakts viens jau arī neko nedod - suns var it kā bezgala uzmanīgi skatīties acīs un nedarīt pilnīgi neko... Labāk, lai tomēr dzird, ko saka :D .
Arī mēs bijām sacensībās, sestdien ar Habī noņēmos no starta, jo viņa man pateica, ka +28 grādos, saulē, bezvējā OB3 pastrādāt nevar. Jā, es jūtos kārtējo reizi izgāzusies un nojaušu, ka laikam jau pilnīgi visiem liekas, ka man jāmet ir miers, jo viņa šo OB3 nevelk, bet, tā kā man cita OB suņa nav, nāksies vien viņai turpināt strādāt un izgāzties atkal... Sajūta ir draņķīga un neviens arī nesaka, ka viss būs labi, tāpēc neatliek nekas cits, kā pateikt to sev pašai. Strādājam, ir plāns mazliet pamainīt taktiku treniņos un paliek cerība, ka nākamreiz laiks nebūs tik "nāvējošs" mazam milzu molosam :ninja: .
1.maijā ar Keliņu beidzot tikām pie starta RO trešajā klasē. Tāds kaifs ar viņu iet blakus, viņa to dara tik superīgi! Un labā puse arī mums jau praktiski salikta tā, lai izskatītos labi. Bet jā, otrajā trasē jau jutu viņas pagurumu, nebija tik karsts kā nedēļas nogalē, bet tas melnais kažociņš saulē tomēr dikti karsē. Mana večiņa nostartēja patiešām labi, vai mēs vēl kādreiz iziesim, nezinu, pa māju turpinām grozīties dažādās "blakusveida" pozīcijās un es to patiešām vēl un vēl baudu. Bildes no "spoguļobediences", ja nu kādam viss izskatās normāli - pievērst uzmanību, kurā pusē tas suns man ir :viltigs:
Image
Image
Image
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4103
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Previous

Return to Blogi un tērzētavas

Who is online

Users browsing this forum: Exabot [Bot] and 3 guests