Mopsis / Pug / Мопс

[Inese A]

FCI standarts Nr 235

Apstiprināts 11.05.1998.
Izcelsmes valsts: Ķīna.
Patronāta valsts: Lielbritānija
Oriģinālā standarta publicēšanas datums: 24.06.1987.
Pielietojums: Kompanjons.
FCI Klasifikācija: 9. grupa - kompanjoni un dekoratīvie suņi
11. apakšgrupa - mazie molosu tipa suņi.
Bez darba spēju pārbaudes.

KOPĒJAIS IESPAIDS: Izteikti kvadrātveidīgs un drukns, tas ir "multum in parvo" - daudz masas mazā ķermenī, kas izpaužas formu kompaktumā, labi veidotās proporcijās un spēcīgā muskulatūrā.

RAKSTURS / TEMPERAMENTS: Apveltīts ar lielu šarmu, cēlumu un inteliģenci. Līdzsvarots, jautrs un rosīgs.

GALVA: Liela, apaļa, ne ābola formas.
GALVASKAUSS: Bez iekritumiem. Labi izteiktas krokas.

PURNA DAĻA:
Purns: Īss, strups, kvadrātveida, neuzrauts.
Žokļi / zobi: Neliels pārkodiens. Šķībs sakodiens, zobu vai mēles rādīšana augstākā mērā nevēlama. Plats apakšžoklis ar gandrīz taisnā līnijā novietotiem griezējzobiem.
Acis: Tumšas, ļoti lielas, apaļas formas, ar maigu un skumju skatienu, ļoti spožas, uzbudinājumā ugunīgas.
Ausis: Plānas, mazas, mīkstas kā melnais samts. Divu veidu - rozes ziedlapiņas formā - maza nokarena auss saliekta uz sāniem un atpakaļ atsedzot auss gliemeni. Pogveida auss - auss noliekta uz priekšu, tās gals cieši piekļaujas pie galvas, aizsedzot auss iekšpusi, un ir vērsts acs virzienā. Priekšroka dodama pēdējam variantam.

KAKLS: Viegli izliekts, veidojot kumpu sprandu, spēcīgs, apjomīgs, pietiekami garš, lai galvu nestu lepni.

ĶERMENIS: Īss un drukns.
Mugura: Muguras līnija taisna, ne izliekta, ne ieliekta.
Krūtis: Platas, ar labi izliektām ribām.

ASTE (sagriezta): Augsti novietota, sagriezta cik cieši vien iespējams, guļ uz gūžām. Divkārt sagriezta aste ir augstākā mērā vēlama.

KĀJAS

PRIEKŠKĀJAS: Ļoti spēcīgas, taisnas, vidēja garuma, labi zem ķermeņa novietotas.
Pleci: Izteikti slīpi.

PAKAĻKĀJAS: Ļoti spēcīgas, vidēja garuma, labi zem ķermeņa novietotas, apskatot no aizmugures taisnas un paralēlas.
Celis: Labi izteikts.

ĶEPAS: Ne tik garas kā zaķa ķepa, ne tik apaļas kā kaķa ķepa, pirksti labi atdalīti, nagi melni.

GAITA / KUSTĪBAS: Skatoties no priekšpuses kājas paceļas un nolaižas tieši zem pleciem, ķepas vērstas tieši uz priekšu, negriežoties ne uz iekšu, ne uz āru. Skatoties no aizmugures kustības analogas. Priekškājas izdara spēcīgus, plašus vēzienus, pakaļkājas kustās brīvi ar labu kustīgumu ceļos. Viegla gāzelēšanās pakaļkājās padara kustības tipiskākas.

APMATOJUMS: Smalks, gluds, mīksts, īss un spīdīgs, nedz rupjš, nedz pūkains.

KRĀSA: Sudrabaina, aprikožu, bēša vai melna. Visas krāsas tīras, lai pamatkrāsa kontrastētu ar joslu (melnu svītru, kas stiepjas no pakauša paugura līdz astes saknei) un masku. Atzīmes labi izteiktas. Purns jeb maska, ausis, zīmes uz vaigiem, rombveida zīme uz pieres un josla uz muguras tik melni, cik iespējams.

SVARS: Ideāls svars no 6,3 līdz 8,1 kg (14-18 mārciņas).

TRŪKUMI: Ikviena atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei.

N.B. Suņiem jābūt diviem skaidri redzamiem, normāli attīstītiem sēkliniekiem, kuri pilnībā atrodas sēklinieka maisiņā.
________________________________________________________________________________________________________________________
Informācijas avots Latvijas Kinoloģiskās Federācijas mājaslapa: http://www.dogs.lv/index.php?mode=std&i ... depart=123

Daži skaisti mopsīši internetā:









______________________________________________________________________________________________________________________

Šeit parādīts kā pareizi salīmēt mopsim austiņas, 5 dienas tur, tad ņem nost, 3 dienas pārtraukums, ja vajag atkārto:

http://pushkinpugs.narod.ru/ZVelm_interesting_uw.html

_____________________________________________________________________________________________________________________

[Inese A]

ŠĶIRNES VĒSTURE.

MOPSIS – SENA ĶĪNAS ŠĶIRNE

No visām suņu šķirnēm, kuras veidojis cilvēks, tikai retai ir šķirnes vēsture, kas varētu sacensties ar mopšu vēsturi. Mīti un leģendas ir apvijušas šos suņus. Šīs šķirnes attīstības ceļš ir izsekojams no budisma rašanās laika austrumos. Mopsis – sena ķīniešu šķirne. Suņi ar īsu purnu, mopšveidīgi, ar lielām acīm un saīsinātu degunu jau pieminēti eposā „Mahabharata” IV gs. p.m.ē.. Ķīnā mopšus sauca „Lo Cze”. Aprakstu šī šķirne ieguva 9 gadsimtā, Sung dinastijas valdīšanas laikā (960 – 1270).
Mopši bija muižniecības suņi un dzīvoja to bagātajās pilīs, un tikai daļa mopšu dzīvoja imperatoru pilīs un nedrīkstēja pamest tās robežas. Šie suņi bija priviliģēti imperatoru dinastijas mīluļi un viņiem bija vairāki kalpi, kas izpildīja suņu iegribas. Mopši tika lutināti un sargāti, imperatora kalpi pat izgudroja viņiem speciālas nestuves, uz kurām tos nogādāja ar komfortu uz medību vietu, viņiem nebija tur jānokļūst pašiem, kā citiem suņiem. Tas ļāva tiem saglabāt spēkus un paslēpt no nevēlamiem parasto laužu acu skatiem.
Mopši bija iemīļoti ne tikai imperatora pilīs, bet arī pie budistu mūkiem Tibetā, kur viņus sauca „Do – čeng – ze”, vai „fu – dog”, vai mājas pieradinātiem suņukiem. Taivānā atrodas stingri apsargājama mopšu kolonija, suņi nolaupīti Ķīnā Min dinastijas laikā.
Ķīnas mopsim raksturīgas dziļas rievas un krunkas, kas ir karaliska zīme, bet zīmējums rievās un krunkās attēlo ķīniešu hieroglifus, kam ir noteikta nozīme. Tai laikā suņiem vēl nebija tik dziļas krunkas, kā mūsdienu suņiem, bet skaidrs zīmējums uz pieres jau parādījās un nostiprinājās mērķtiecīgā audzēšanā, tā kā ķīnieši saskatīja šajā zīmējumā līdzību ar hieroglifiem, ar noslēpumainu, mistisku nozīmi. Tieši šī iemesla pēc krunkas uz mopša pieres sauca par imperatora zīmi.

MOPŠI IEKARO EIROPU

400 gadu atpakaļ mopsis, kopā ar holandiešu jūrniekiem nokļūst Eiropā. Savas jaukās dabas dēļ mopši ātri vien kļūst par karaļu un parastās tautas mīluļiem. Holandē mopsi sauca par Ķīniešu mastifu.
Pastāv stāsts par to, kā tieši mopsis izglābis Vilhelmu Klusētāju – Holandes karali, kara laikā ar Spāniju. Skrāpējoties un rejot, tas pamodināja karali tajā brīdī, kad iemigušajai nometnei uzbruka pretinieks. Dēļ šīs rīcības mopsis kļuva par oficiālo Orānijas mājas suni uz visiem XVI gadsimtiem.
XVI gadsimtā mopši bija jau pamatoti iekārtojusies suga kontinentā. Mopši ātri kļuva populāri, īpaši augstāko aprindu dāmu vidū. Skaitījās labais tonis turēt mājās šīs šķirnes sunīti, ar savu kustīgo purniņu atgādinot eksotisku mērkaķēnu. Viņi sildīja savas saimnieces viņu neapsildītajos apartamentos un par to tika saukti par buduāra sunīšiem.
Kad Orānijas Vilhelms ieradās Anglijā no Holandes 1689. gadā, lai ieņemtu Lielbritānijas troni, viņš paņēma sev līdz vairākus mopšus. Visdrīzāk, tie nebija pirmie šķirnes pārstāvji valstī, bet nešaubīgi Orānijas Vilhelma ierašanās padarīja šo šķirni daudz populārāku. Viņus iemīlēja ne tikai muižniecība, bet arī vidusšķiras pārstāvji, kuru mājās tie kļuva par ģimenes suņiem.
Vislielāko izplatību Eiropā mopšu šķirne ieguva Napoleona valdīšanas laikā pateicoties tam, ka viņa sieva Žozefīne nekad nešķīrās no sava mīļotā mopša Fortūnas. Žozefīnei, vēl pirms kāzām ar Napoleonu, piederēja mopsis Fortūna. Kad 1796.gadā Napoleons apprecējās ar Žozefīni, viņu starpā izcēlās skaļas nesaskaņas tieši suņa dēļ - Napoleons atteicās laist laulības gultā suni. Savukārt suns, kā liecina vēsture, aizstāvot savas tiesības uz vietu Žozefīnes gultā, iekodis Napoleonam kājā. Savukārt Žozefīne paziņojusi, ka ja gultā nav vietas sunim, nav arī viņai. Tā nu Napoleonam nācies piekāpties un dalīt vietu gultā ar suni.
Šis mopsis kļuva par vēstnesi starp imperatoru un viņa topošo sievu, nododot savā kala siksnā zīmītes no Žozefīnes Napoleonam. Pēc impērijas kraha šķirne tika vajāta, bet vēlāk atkaļ kļuva populāra Francijā kā „Karlin”, komēdiju aktiera „de Arte” Karlino vārdā, kurš vilka uzstāšanās laikā melnu masku – domino, kas atgādināja mopša purniņu.
Eiropā 19. gadsimts ir mopšu gadsimts. Šī šķirne tiek izmantota mākslas darbos dažādās pasaules valstīs. Tā ir glezniecība, gravīra, litogrāfija, gobelēns, marmors, porcelāns, māls, bronza, fotogrāfija un izšūšana.
Kad pirmie mopši parādījās Anglijā, tiem bija ļoti īsi apgrieztas ausis, astēm suņiem un kucēm bija jābūt savītām pretējos virzienos, izkārusies mēle skaitījās liela priekšrocība. Deguni bija daudz garāki, ķermenis nebija tik „kvadrātains”, kā tagad. Kā arī suns nebija tik kompakts. 900 g. pēc Kristus dzimšanas, Japānā tika ievesti un ķīniešu atdoti kā nodevas melnie mopši.

MOPŠI LIELBRITĀNIJĀ.

Mūsdienu izskatam mopšiem jāpateicas angļiem, kas pieķērās, no pagājušā gadsimta beigām, kādreiz populārās šķirnes atjaunošanai. Anglijā tika uzsākts nopietns selekcijas darbs, kā rezultātā parādījās mūsdienu tipa mopši – šķirnes, kas tik ļoti ir iemīļota visā pasaulē.
Vēl karalienei Viktorijai piederēja mopši, tāpat kā viņas meitai, princesei Aleksandrai. Tieši karaliene pārtrauca ausu apgriešanu. Karalienes mopši bija „piestiprināti bērnu istabai” - pilnībā piemērots risinājums, tā kā šīs šķirnes pārstāvji ļoti mīl bērnus.
1883. gadā tika dibināts mopšu mīļotāju klubs. 1885. Gadā tika sarīkota pirmā izstāde. Izstādē parādījās pirmais melnais mopsis. Gan melnajiem, gan bēšajiem mopšiem bija līdzvērtīga piekrišana. Kopš 1897. gada Kennel klubs sāka nodarboties atsevišķi ar melno un bēšo mopšu audzēšanu. Melnie mopši bija dzeltenīgi – brūnā krāsā ar baltiem plankumiem. Tikai pēc 22 gadiem, 1919. gadā tika iegūts pirmais īsti melnais mopsis.

MOPSIS UN SLAVENI CILVĒKI.

Apburošie mopši ar šķirnes parādīšanās brīdi pievērsa sava laika inteliģentāko un izglītotāko cilvēku uzmanību. Mopsis vienmēr skaitījās karaliskais suns, aristokrātu suns. 1892. gadā Eliss M. Andrē no Vīnes izdeva grāmatu „Slavenu cilvēku slavenie mīluļi”. Pirmajā grāmatas lappusē ievietota Modas Hoy Eliotas - to dienu lielas dzīvnieku mīļotājas, fotogrāfija ar viņas mopsi Sambo. Modas Hoy Eliotas draudzene Garrieta Bičer Stova, „Tēvoča Toma būda „ autore [publicēts 1852. Gadā], dievināja mopšus. Suņus Panch un Missy, uzdāvināja misis Stounai, kāds audzētājs no Bostonas, Hartfordā, Konektikutas štatā 1881. gadā. Panch bieži pavadīja savu saimnieci ceļojumos. Viņš laipni pieņēma saldus gabaliņus no saviem dievinātājiem, slēpa tos zem spilvena, par kuriem pēc tam viņš neatcerējās. Viņš pats arī mīlēja slēpties zem šī spilvena mitrā laikā. 1883. gada septembrī Panch tika misis Stovai nozagts. Par viņa pazušanu tika izsludināts visās avīzēs, tika izsludināts atalgojums, bet atrast viņu nevarēja līdz 1885. gada martam, kamēr neatpazina New Heavenas izstādē. Viņš atgriezās mājās un priekiem nebija gala.
Mopsis kļūst arvien populārāks ASV un arvien vairāk brīnišķīgu cilvēku iepazīst šo šķirni. Kļuva moderni teātra un kino slavenībām parādīties vairāku mopšu pavadībā. 1970. gadā izveidojās iespaidīgs šīs šķirnes cienītāju - slavenību saraksts: Patriks Vaits – Nobela prēmijas laureāts. Kino zvaigznes Džoana Blondela, Edijs Alberts, Lena Horns, Ričards Bartons, Teks Makkrerijs – radio programmas vadītājs, modes dizainers Valentino, Lii Radzivila, Sesils Bītons un Žens Mainers. Keita Tomsone arī reklamēja mopšu šķirni, padarot mopsi par Eloizas mīluli – mazas meitenes, kas ir izgudrots tēls grāmatu sērijai.
Mūsdienās karalisko ģimeņu locekļi arī izjūt vājību pret mopšiem. Monako princim Ribensam ir mopši. Ja reiz iet runa par karaliskām ģimenēm, tad galvenie mopšu dievinātāji ir Vindzoras hercogs un hercogiene. Viņu pirmie mopši piesaistīja viņus šai šķirnei uz visiem laikiem.

[LG.]

Sveicināti jaunajā forumā Esmu tagad LG ar punktiņu Savādāk piereģistrēties nebija iespējams, jo nikneims bija to shoort

[Inese A]

Lauruci prieks, ka arī esi te, nedaudz nepierasti ir, un man prasītos bišķi vairāk nodalīts viens posts no otra nu tā lai saprotamāk, bet nu labs nāk ar gaidīšanu un gan jau ka viss būs. Galvenais, ka vēl arvien būs vietiņa kur visiem aprunāties, papriecāties kopā un kas ir neizbēgami droši vien arī pakašķēties

[Jolanta*]

Mēs arī esam klāt Lord Ežero Gelme un Jolanta

[Inese A]

Čau Jolantiņ, prieks tevi redzēt

[Jolanta*]

Paldies, Inesīt, ka izveidoji sadaļu mūsu mīļukiem

[Inese A]

Tas bija ekstrēmi, ātri un tādā apjukumā

[Sarmite_K]

Arī mēs ar Frīdu jeb Lilly Ežero Gelme esam klāt

[Inese A]

Sarmite_K:
Super mopšuki pamazām pulcējas

[Inese A]

Jolantiņ
Nu Lordiņš ar katru dienu smukāks un smukāks paliek, un ja reiz nevien tur nesēž, tad jau jālec tik iekšā un jāpagrauž mantiņa

inganna
Sveicieni arī francīšiem
Šo lietu es apguvu, kad mums mājās bija pelēks runcīts - Bils, veselības dēļ ziemā vienu laiku dabūju viņu turēt iekšā un tad nu puika izvērsās parādīt kam viss pieder, un protams laida pa visiem stūriem, par cik es nebiju ar mieru dzīvot šādā jaukā aromātā, tad nācās meklēt risinājumu un šis nostrādāja.

Ievu nezinu diemžēl par galīgi gaišiem dīvāniem, bet nu ja traki par ilgu nenoturēsi tā ka pārkalst, tad, domāju, problēmām nevajadzētu būt, varbūt pameiģini no sākuma kaut kur neredzamā vietā kā tavs dīvāns reaģē, lai pēc tam var atkal čučēt. Mums ar gultiņu vienu bija podi ar Ellu, viņai bija gultiņa un tāds mīksts spilvens vidū, un Ella pasāka piečurāt gultiņu, es paņemu veļasmašīnā iekšā izmazgāju, izņemu nolieku Ellai, pagriežu muguru gultiņa atkal piečurāta es atkal mazgāt....., tas bija nebeidzamais loks, kamēr neizņēmu spilvenu, kopš tās dienas gultiņā vairs nečurāja, un ei nu sazin kas viņai par dumku galvā.

[Jolanta*]

Jolantiņ
Nu Lordiņš ar katru dienu smukāks un smukāks paliek, un ja reiz nevien tur nesēž, tad jau jālec tik iekšā un jāpagrauž mantiņa

Inesīt
Mīļš mīļš paldies
tavām meitenēm

[Inese A]

Nu pipari sunim man šķiet par traku, jo domāju, ka ne tikai nepatīk, bet arī bojā ožu.
Grūti tikt ar spītīgajiem mopšiem galā, jo viņi ietiepjas un viss, stāvi kaut uz galvas.

[Inese A]

Mums viena bilde no vakardienas.

Erkils: "Pagaidiet, es jau skrienu!!!"

[Inese A]

Paldies Jolantu
Erkils mums tāds brīvdomātājs ir, parasti kaut kur aizsapņojas, un aizķeras un tad skrien pārējos meklēt, vai nu stāv un gaida atpakaļ, un tad salst.

[Sarmite_K]

Mums par čurāšanu ar ir savs stāsts. Protams, mazo gultiņu nebija iespējams turēt pavisam tīru, vienmēr bija jāatstāj kāds zīmogs Tagad viņa vairs to gultu vispār neizmanto. Bet viņai ir kaut kāds fetišs ar brāļa gultu, tāpēc vienmēr mums jātur tās istabas durvis ciet. Citādi ielīdīs un atstās kādu zīmi. Kaut pavisam maziņu. Nezinu, kāpēc. Pati štukoju, ka varbūt tāpēc, ka brālis lieto daudz smaržas, tā gulta smaržo pēc visādām smaržām un Frīdai šķiet, ka tas nekur neder Citās gultās vairs nečurā.
Bet par grāmatām: Mums Frīda ļoti intelektuāla. Ir "izlasījusi" Kantu un Kafku. Visādām lubenēm gan virsū neskatās

[Inese A]

Nu par grāmatu lasīšanu: mums mājās grāmatas tiek turētas plauktos, un arī tās ko mēs lasam nekādā gadījumā neturam suņiem pieejamā vietā, jo nu grāmatas grauzt tas priekš manis ir par traku, vienīgais ko mazie ir apgrauzuši pa kluso ir žurnālu un katalogu kaudzīte, kas stāv plauktā, bet nu tā nav nekāda vērtīgā literatūra, bet tāpat jau ir jāklausās lekcija par atļauto un aizliegto.

[Sarmite_K]

juhuhuhu, beidzot sapratu, kā var tās bildes ievietot, tad nu ievietoju bildītes no Frīdas šodienas. Paldies Inesītei par padomu

[Inese A]

Super, beidzot redzēsim arī Frīdas bildes.

[LG.]

Inese, jautrā suņu banda Tev
Vai tik mazie drīz nebūs izauguši no džemperīšiem?