Suns sācis kauties

[Henriete]

Man ir vairāki konfilkta gadījumi bijuši saistībā ar suņiem. Takā to esmu bieži piedzīvojusi un palīdzējusi risināt.
Pašai suni sakoda it kā draudzīgi un miermīlīgi suņi, jo viens no viņiem uzksatīja, ka mans suns apdraud viņa "brāli". Sākās kautiņš, kurā 2 suņi plosīja manu - vārda tiešā nozīmē.
Lasot problēmas sākumu, velku paralēles ar zināmo.
Arī mans suns kļuva par "veci" ap 3 gadu vecumu. Tagad ir gandrīz 4 gadi un pateicoties uzbrukumiem, mans suns arī kļuvis diez gan ieturēts pret svešajiem. Ar to gribu teikt, ka neskatoties, kāds suns nāk pretī (pat ja pazīstams un ilgus gadus tusējuši kopā, vai pastaigās tiekās) pat tie var skaidrot attiecības. Nekad nevajag vērtēt dzīvniekus par zemu un aizmirst, ka viņi ir DZĪVNIEKI, viņiem ir savi instinkti. Un kā augstāk minēja jau - bara dzīvnieki, kurus kontrolē barvedis, jeb saimnieks (ja viņš ir savam sunim ierādījis, ka tāds ir).
Jau augstāk minētajam pievienojos vairākās niansēs, to, ka ar spēku un disciplīnu variet panākt vēlamo un censties suni no šādiem gājieniem atradināt.

Pirmais ieteikums no manas puses: Regulāra disciplīna - paklausība, vēlams suņu sabiedrībā (suņu skola, pastaigas - kontrolētos apstākļos). Nekad neiesaku laist suņus tāpat visus kopā barā, jo suņi visticamāk, gribēs skaidrot attiecības šķietami pat par niecīgām lietām - nesadala kociņu, es šo kuci esmu jau aizņēmis, gribēšana dominēt utt.
Otrais ieteikums: Lai cik pazīstami un draudzīgi ir citiem suņiem esiet, nezaudējiet modrību un kontroli tieši pār savu suni, jo ja katrs saimnieks to darīs, konfilikti/kautiņi nemaz nav iespējami.
Un trešais ieteikums: Vienmēr sunim norādiet uz to, kurš ir noteicējs pār situāciju, ja šī uzvedība Jūs neapmierina, dariet sunim to zināmu. Ja neklausās, neņem vērā, tad augstāk jau minēja, kā rīkoties šādās situācijās.
Turklāt, vislabāk socializēt suni konkrētās vietās, situācijās: suņu skola, apmācības, kopīgas pastaigas ar citiem, izstādes, jebkāda veida kontrolēta komunikācija ar citiem. Novēršot nelaimes.
Tā kā mums, beidzās pavisam skumji, tāda mācība cerams tikai vienreiz un uz visu mūžu.

Vēl tāds p.s. Ir nācies sastapties ar gadījumiem, kad skrien pretī suņi bez pavadas , paliela auguma (labradors, dobermanis u.c.) vietējā mežā. Ir bijušas reizes ,kad esmu tikai ar vienu suni, reizēs ,kad ar 2. Jāskatās pēc suņa un situācijas, bet ja skrien virsū šāds liels suns, labāk ir ķert aiz kaklasiksnas to svešo suni, celt gaisā, vai turēt, kamēr saimnieks atskrien (jo neesot izdevies atsaukt un tā ir saimnieka bezatbildība, bet man ir bijuši šādi vismaz 3 gadījumi). Jo šajos brīžos, kad suns nāk virsū - es nezinu, uz ko viņš ir gatavs. Bet par savu suni zinu, viņš atkāpsies, varbūt rūks, jo tas suns it kā apdraud mani. Bet zinu, ka manējais virsū nemetīsies tāpat.
Protams, šeit nerunāju par tiem, kas ir radināti savu saimnieku aizstāvēt un citiem izņēmumiem. Tad nederēs arī svešā turēšana. Manā gadījumā tas vienmēr ir palīdzējis, sakosta es neesmu tikusi un iztikuši esam bez kautiņiem un starpgadījumiem.

[čība]

vai man arī kāds varētu palīdzēt? 11 mēneši kucītei, APBT, sāka kauties pirmās meklēšanās laikā un kopš tā brīža ļoti reti kuru suni pielaiž sev klāt, kur nu vēl spēlēties (ja kāds uzliek ķepu uz muguras tad uzreiz ķerās pie rīkles :/). °Kādreiz ar visiem suņiem rajonā spēlējāmies bez pavadas nebija ne miņas no agresijas, bet tagad visi jau ar līkumu iet mums garām pāriet pat pāri ceļam lai nekas nenotiktu . Žēl suņuka. bet dīvainākais ka ar ''stiprajiem'' suņiem problēmu nav. Cane Corso, lieli Stafi - ideāli. grebene pat neceļās un spēlējas normāli.
skolā gājām līdz sākās meklēšanās/agresija tā kā kucēnu kontakts bija pietiekoš man šķiet :/

Tev vairs nav kucēns, bet pieaugusi kuce. Laid kopā ar tiem, kuri viņai patīk un neskumsti par citiem.
Mana kuce arī nesatiek ar citām kucēm, reti kuru, un ir arī daži suņi ar kuriem nesatiek. Bet man gan nav žēl suņa - viņai esmu es un vislabāk viņai ir ar mani. Citi suņi viņai nevar piedāvāt to, ko es
Protams, ka kautiņi un kaušanās nav pieļaujami. Tas ļoti bojā suni, no tā vienmēr jāizvairās.

Henriete pareizi uzrakstījusi principā visu Ja es savu kuci turēšu zem stingras kontroles - viss būs ok. Bet - kāds tad viņai prieks no tā "tusiņa"?

[Henriete]

Henriete pareizi uzrakstījusi principā visu Ja es savu kuci turēšu zem stingras kontroles - viss būs ok. Bet - kāds tad viņai prieks no tā "tusiņa"?

Jā, piedošanu, ja to varēja pārprast. Es domāju, ka suņus vaļā var laist, bet kontrole un disciplīna. Ne velti grāmatās un žurnālos par dzīvniekiem raksta: ''Suni no pavadas atlaist variet tikai tad, kad esiet drošs, ka varēsiet suni kontrolēt arī bez tās.'' Es esmu par šo versiju.
Ja tā ir, tad sunim izklaides liegt nevajadzētu.

[reinis71]

paldies par atbildēm sapratu kas ir vainīgs :/ neviens cits kā es pats :/

es laidu viņu vaļā kad vēl kontrolēju viņu. klausīja uz vārda, nekur neskrēja bez manis utt.

es laikam vnk padevos audzināšanā. visa ģimene viņu tik traki lutina un ignorē visus noteikumus ko mēģināju iemācīt... pasūtīju visus un teicu lai paši māca :p cerams ka kautiņi beigsies ja atsākšu dresūru katru dienu

[maksis]

reinis71
Mans viedoklis - tas, ko Jūs varat darīt, ir apmācīt suni, lai tas būtu droši vedams sabiedrībā. Bet es nedomāju, ka suns ir apmācāms spēlēties ar citiem suņiem. Viņu var iemācīt tos citus paciest, bet ne vairāk. Un es kā cita suņa īpašnieks pilnīgi noteikti nelaistu savējos ar tādu suni spēlēties, es uzskatu, ka tā ir bumba ar laika degli - vienreiz vienalga uzsprāgs. Tb, tas nav jālasa kā uzbrauciens, tā ir fakta konstatācija, ka suņi gluži vnk ir dažādi.

[seila]

visa ģimene viņu tik traki lutina un ignorē visus noteikumus ko mēģināju iemācīt... pasūtīju visus un teicu lai paši māca

Cik pazīstama situācija... (bet patiesībā )
Audzināšanā un kompromisa meklēšanā ar ģimeni neko nevarēšu ieteikt, vienīgi no pieredzes varu teikt, ka pat, ja Tu viens cilvēks no visas ģimenes audzināsi suni - ārā vai mājās, tomēr viņš Tevi klausīs. Vismaz zinās, ka ir šādi tādi noteikumi, bet būs jāstrādā daudz, protams, kā ar jebkuru suni un ģimeni būtu jāmēģina iesaistīt, ja ne audzināt, tad vismaz nebojāt.

Man diemžēl atrast kompromisu ar ģimeni neizdodās

Tāpēc veiksmi!

[Henriete]

Bet es nedomāju, ka suns ir apmācāms spēlēties ar citiem suņiem.

Atbilde uz šo repliku caur Jūsu pašas postu

Un es kā cita suņa īpašnieks pilnīgi noteikti nelaistu savējos ar tādu suni spēlēties

Tie Jūsu "savējie" savā vidē pacieš viens otru? Es domāju, ka viņi ir iemācījušies sadzīvot, jo Jūs kā ''barvedis'' noteicāt to, ka viņiem ir jāmāk sadzīvot. Ja viņi viens otru tikai paciestu, agri vai vēlu šī pacietība būtu galā un suņi savā starpā būtu spiesti noskaidrot attiecības, jo kādam tas vienkārši izbesījis būtu. Es tieši domāju, ka īpaši tiem, kam ir vairāki suņi, ir iemācījušies un ir iemācīti viens otru respektēt.
Tā noteikti nav speciāla paklausības stunda, bet visa suņa dzīve ir kā skola, tāpat kā cilvēkam. Ja sunim ir jādzīvo vidē ar citiem suņiem (vai tā ir draugu kompānija vai mājas apstākļi), tad viņam tas ir jāiemācās.Pretējā gadījumā, kā pati sakiet, ar tādiem kopā laist nemaz nevēlētos (tas pats arī mājās, kad suņi nevarētu sadzīvot, jo ir spiesti kaut ko paciest). Viss atkarīgs no saimnieka, kā saimnieks to saviem suņiem pasniedz un māca.
Mans viedoklis, tikai pozitīvā gaistonē

[maksis]

Tie Jūsu "savējie" savā vidē pacieš viens otru?

Viņi pacieš ne tikai viens otru, bet arī svešus suņus, pie tam ne tikai ārpus mājas, bet arī savā teritorijā. Un ne tikai pacieš, bet arī spēlējas ar tiem (manās acīs šiem diviem jēdzieniem ir atšķirīga nozīme). Jā, protams, pa daļai tas IR audzināšanas jautājums, bet šai jautājumā lielāka nozīme ir raksturam, temperamentam utml.. Juhans spēlējas tikai ar savu kompāniju. Jo es nevaru garantēt, ka pat pie visai nenozīmīgām domstarpībām (kurš uz kuru ne tā paskatījās vai kuru kociņu paņēma) ar to svešo nenotiks kautiņš. Jā, audzināšana garantē to, ka es varu savā klātbūtnē ļaut uzturēties vienā telpā Juhanam un, piemēram, mammas sunim - ja es nemitīgi kontrolēju situāciju. Tā ir audzināšana. Bet man nenāk ne prātā palaist viņus abus paspēlēties. Vienalga, uzraudzītus vai neuzraudzītus. Jo Juhans negrib ar viņu spēlēties, viņš Franci pacieš. Un tikai. Un es varētu pārsprāgt no centības, bet tas neko nemainītu.
Audzināšana ir viena un tā pati, bet tie vieni ir kurti, bet Juhans - sargsuns. Viņam nav paredzēts spēlēties ar ienācējiem, viņam ir paredzēts ienācējus aiztriekt pie visiem velniem, lai nenāk pie saimnieka mantas un lopiem.
P.S. Es neuzspiežu arī citiem savējiem spēlēties ar jebkuru un visiem. Priekš kam? Ja saskan un paši vēlas - brīnišķīgi. Ja ne - kam tas vajadzīgs?
P.P.S.

Ja sunim ir jādzīvo vidē ar citiem suņiem (vai tā ir draugu kompānija vai mājas apstākļi), tad viņam tas ir jāiemācās. Viss atkarīgs no saimnieka, kā saimnieks to saviem suņiem pasniedz un māca.

Šito es gribētu lai pakomentē, piemēram, rotveileristi. Teiksim, ja saimnieks grib, lai viņa 4 kobeļi spēlējas viens ar otru un vēl ar kādu draugu no malas...

[agrita]

Nevajag pat sargsuni. Man ir divas toja kuces. Vecākā jaunāko paciešs, tas bij garšs process, bet nu jau paciešs arī bez rūkšanas un ielaiž arī savā gultā (tas prasīja gadu). Arī citus suņus manā mājās, vai pastaigās viņa paciešs, bet nekad nebūs tā, kas ies ar kādu spēlēties, tas ir pāri viņai - viņa ir vienpate. Savukārt jaunākā pieņems visus savā mājā un arī ārpusē spēlēsies ar citiem. Pareizi maksis saka, var iemācīt paciest, bet ne spēlēties!

[pixy]

Bet kāpēc arī pieaugušam sunim būtu obligāti jāspēlējas ar citiem suņiem? Cilvēkiem kaut kā tā liekas, ka suņiem visu mūžu jārotaļājas, bet mēs taču arī satiekoties, nespēlējam ķerenes vai augstāk par zemi. Tāpat suņi - Keli līdz kādiem 2,5 gadiem bija ļoti spēlīga, bet tad ievēroju, ka pamazām, pamazām kļūst arvien atturīgāka un nu jau, kad viņai ir 4,5 gadi, es ar svešiem suņiem kopā nelaižu, jo puslīdz droši, ka būs ņerkšķis "liec mani mierā". Ar māsu dažreiz paspēlējas, bet arī ar katru brīdi mazāk. Un Habī vispār nav īpaši rotaļīga, tā, ka pieļauju, ka vēlāk nespēlēsies nemaz. Un man tas neliekas ne nenormāli, ne, ka tas būtu kaut kā jāregulē vai jāmāca. Rotaļas ir bērniem. Es gan nerunāju par rotaļām ar saimnieku, kas patiešām lielā mērā tiek iemācītas. Es runāju tieši par komunikāciju ar citiem suņiem. Ir jāiemāca būt neitrālam, tas gan un to ļoti labi var iemācīt. Un ir jāiemācās pašam pieskatīt savu suni, lai neprovocētu konfliktus, ja tāda tendence ir.

[ingo]

Punduršpics Teo rotaļājas tikai ar 2-kājainajiem ģimenes locekļiem. Dažas reizes mūžā viņš atļāvās mazmazliet "pabakstīties" ar vilku špicu Greisu (kuru viņš aktīvi nevarēja ciest kādu pus gadu un tad samierinājās, ka Greisa pie mums ir uz palikšanu). Vasu (japāņu špicu) viņš piecieta jau no paša sākuma, bet - nekādu rotaļu. Teo mums ir BOSS un punkts. Toties bēbis Vasa ar 5 gadīgo Greisu spēlējas aizrautīgi. Viņas ir špici un tāpēc jau pēc būtības rotaļīgas. Greisa arī savos 5 gados labprāt iztrakojas ar pazīstamiem suņiem, bet svešiem vispirms skaļi pasaka, lai nelien klāt un tad laika gaitā izdomā draudzēties vai nē.

[Rotija]

Ja sunim ir jādzīvo vidē ar citiem suņiem (vai tā ir draugu kompānija vai mājas apstākļi), tad viņam tas ir jāiemācās. Viss atkarīgs no saimnieka, kā saimnieks to saviem suņiem pasniedz un māca.

Šito es gribētu lai pakomentē, piemēram, rotveileristi. Teiksim, ja saimnieks grib, lai viņa 4 kobeļi spēlējas viens ar otru un vēl ar kādu draugu no malas...

Labāk nevajag.

[Korland Rein]

Ja sunim ir jādzīvo vidē ar citiem suņiem (vai tā ir draugu kompānija vai mājas apstākļi), tad viņam tas ir jāiemācās. Viss atkarīgs no saimnieka, kā saimnieks to saviem suņiem pasniedz un māca.

Šito es gribētu lai pakomentē, piemēram, rotveileristi. Teiksim, ja saimnieks grib, lai viņa 4 kobeļi spēlējas viens ar otru un vēl ar kādu draugu no malas...

Labāk nevajag.

Instruktori, kinologi un citi nopelniem bagātie var mani akmeņiem nomētāt, bet mans viedoklis ir, bija un būs, ka ir šķirnes, kas radītas baram un ir šķirnes, kam sākotnēji un ģenētiski ir citas funkcijas, lai vai ko man stāstītu par saimnieku Alfu un taml...
Nez vai pat vēlos zināt, kāpēc , piemēram, tādam sunim kā rotveilers būtu jādraudzējas ar citu kobeli viņa teritorijā vai jāļauj tam sunim būt tuvumā vai saskarsmē ar viņa saimnieku. Arī labsirdīgam rotveileram ir greiza sirds, nerunājot jau par visiem citiem sarga un aizstāvja instinktiem.

[čība]

Instruktori, kinologi un citi nopelniem bagātie var mani akmeņiem nomētāt, bet mans viedoklis ir, bija un būs, ka ir šķirnes, kas radītas baram un ir šķirnes, kam sākotnēji un ģenētiski ir citas funkcijas, lai vai ko man stāstītu par saimnieku Alfu un taml...
Nez vai pat vēlos zināt, kāpēc , piemēram, tādam sunim kā rotveilers būtu jādraudzējas ar citu kobeli viņa teritorijā vai jāļauj tam sunim būt tuvumā vai saskarsmē ar viņa saimnieku. Arī labsirdīgam rotveileram ir greiza sirds, nerunājot jau par visiem citiem sarga un aizstāvja instinktiem.

Neviens normāls instruktors Tev nemetīs ar akmeņiem
Suni var iemācīt klausīt saimniekam, neticu, ka Tu nevaru savējo kobeli paņemt pie dziesmas un iziet cauri baram citu kobeļu tā, ka Tavējais pat nepalūrēs. Par to uzspiesto draudzību - arī nesaprotu un neredzu tam jēgu...

[Korland Rein]

neticu, ka Tu nevaru savējo kobeli paņemt pie dziesmas un iziet cauri baram citu kobeļu tā, ka Tavējais pat nepalūrēs.

Sk, ka varu, ar jebkuru no saviem, bet vairāk par šo - tieši tā, čība, neuzskatu par vajadzīgu.