Mūsmājās vienam parādījies niķis dizainēt uz veļas striķa atstāto tīro veļu brīžos, kad ārā neviena nav. Tad nu man jautājums - ir versijas kā tikt vaļā no nu jau varu saukto to par ieradumu?
Esmu pieķērusi gan nozieguma brīdī, sarājusi, ignorējusi uz veselu dienu, BET līdzko pienāk nākamā reize - aidā uz vella paraušanu
Nepārstāsim tak veļu mazgāt un žaut tikai tāpēc, ka suns praktizējas par dizaineri.
Varbūt ir kādam kādas ģeneālās idejas, kā viņam šo procesu padarīt netīkamu, lai viņš pārstāj?
P.S. tas saucās - kucēnvecumā neko nedarīja, tagad atmaksā uz visiem 100
