Pieredzes ar suņiem nebija nekādas. Sākām visu likt pa plauktiņiem, lai izdomātu šķirni. Domas bija dažādas, itkā palikām pie lēmuma – akita. Loģiski, ka viss vienmēr sanāk ne tā kā ieplānots. Stāsts kā tikām pie Ringo ir vienkāršs un klasisks. Drauga mamma, būdama kundze gados nenovaktēja savu kucīti un nu tai bija veseli 6 kucēni, domas par kādu no šiem kucēniem muums nebija,aizbraucām ciemos tikai paskatīties kucēnus un mājās aizbraucām ar Ringo. Cik klasisks stāsts! Ringo priekšteči nav zināmi nevienam. Viņš ir vidēji liela auguma kucēns, īsspalvains, melnbrūns ar baltiem plankumiem, nokarenām ausīm un operdziedātāja cienīgu balsi.
Paņemot suni sajēga bija tikai tik daudz, ka viņam esot 4 kājas, aste, viņš ir maziņš un šausmīgi mīlīgs. Tieši šī ir vistipiskākā kļūda. Kucēns likās tik jauks. Kas ta tur liels – pāris apgrauzti krēsli, dažas grāmatas, ja grib, lai iet visur kur viņam gribās, nekādu aizliegumu nav. Ha, ja tas viss būtu tik vienkārši. “Aug buciņš aug radziņi”, jeb aug Ringo, aug nedarbi. Kad mazajam delverim, palika 3 ar pus mēneši, viņš kļuva tik pat kā nekontrolējams.Bija pat doma pārdēvēt par Mārilju
Cik labi, ka jau pirms kucēna iegādes bijām atraduši šo forumu. Lai gan būtu bijis vēl labāk, ja pirms tam būtu viņu netikai atraduši, bet arī izstudējuši. Vienu brīdi sākās izmisums un vērsāmies pēc palīdzības šeit :Mums ir sekojošas problēmas. To ir diezgan daudz un vairs nezinam, kā ar tām cīnīties. Esam bez gala nelaimīgi. Nekad nedomāju, ka suns var radīt tik daudz problēmas.Dzīvojam daudz dzīvokļu mājā, kaimiņi sāk izteikt pretenzijas, mēs viņus labi saprotam, bet nezinam ko un kā darīt. Ja tā turpināsies, nāksies kucēnu vest uz laukiem
Mūsu kucēns (4 mēneši) kož rokās, dīvānos, kurpēs, visur kur vien tiek klāt. Viņam ir savas mantas, bet tās nav tik interesantas kā mūsējās. Tikko kucēnam aizrāda, viņš sāk raudāt. Smilkst un raud tā, ka mājai "jumts ceļas augšā". Mēģinājām gan viegli uzsist pa purniņu, gan stingri teikt nedrīkst, gan novākt visu ko vien var novākt no kucēna, bet nekas nelīdz. Vienmēr viņš atrod kaut ko, izņemot savas graužamlietas, ko grauzt.
Ja kāds atnāk ciemos, kucēns uzreiz rej un kož viesiem kājās. Liekam viņu citā istabā, bet tas nemazina viņa riešanu un smilkstēšanu.
Vienu viņu atstāt mājās nav iespējams, uzreiz sākas raudāšana, smilkstēšana un riešana. Centāmies radināt pakāpeniski, uz pāris minūtēm. Tikko durvis aizveras sākas milzīga gaudošana.
Draugi mums ieteica ieviest būri. Tas kucēnam nepatīk, nevar paciest ne sekundi. Atkal jau sākas smilkstēšana.
Kad ejam pastaigās katrs garāmgājējs tiek apriets. Ja ierauga suni noguļas, pieplok pie zemes un bez milzīgas bļaušanas no kucēna puses, nav izkustināms.
Nesen bijām aizveduši uz suņu skolu. Man personīgi nepatika, kā tur māca. Suņus raustīja, tikko negribēja pildīt komandu, dabūja sitienu vai pamatīgu rāvienu.
Pateicoties atsaucīgajiem forumiešiem, mēs savas domas mainījām un sākām kucēnu socializēt.
Šī brīža rezultāti mājas apstākļos
Ringo vairs negrauž citas lietas, tikai savas mantiņas. Pa retam kādu čību vai spilvenu
Kājās košana ir 70% izbeigta
Mājās viens var palikt, bet ne ilgāk kā 4 stundas.
Ar citiem suņiem piekrīt spēlēties, līdz spēļubiedrs ierejas. Tad spēle izbeigta un vairs nav pierunājams līdz nākamajai reizei
Mūsu lielākā problēma – BŪRIS. Arī ar to esam gandrīz tikuši galā. Vēl mazliet, mazliet un palikšana būrī būs ja ne superforša, tad vismaz ciešama.
Ne velti, pirms uzskaitīt panākumus, pierakstīju klāt “mājas apstākļos”, socializācijas nolūkos cenšamies Ringo aizstiept visur, kur vien var.
Tieši šo varen jautro, uztraukto un smieklu pilno notikumu dēļ arī arvēru savu blogu, kura galvenais varonis ir vismīlākais nedarbu speciālists pasaulē – Ringo
Es laikam būtu tur pat apkritusi sunim blakus ieraugot jauno istabas interjeru.
, bet no otras puses - Jums nekad nav garlaicīgi. 
