ievish wrote:peeci, kociņus var ar žogiem aplikt, vistām kārtīgu būri žogu uztaisīt utt. Ja stirnas/mežacūkas ir tik daudz, ka traucē saprātīgi nodarboties ar lauksaimniecību, var runāt ar vietējiem mednieku kolektīviem, lai zvēru izšauj. Bet mednieki nešauj mazus nevarīgus stirnēnus un zaķēnus, kā arī zvērus lielākoties nošauj līdz galam, nevis ļauj plosīt. Zaķi vispār LV, pateicoties stārķiem, ir ļoti, ļoti maz. Turklāt suns, kurš pasācis pats mežā baroties no stirnām, nākamās sāk plosīt kaimiņa aitas (un ko arī klaiņojošie suņi dara).
Un nevajag pārspīlēt ar to skraidīšanu, runa ir par saimniekiem, kuri savus suņus REGULĀRI laiž paskraidīt brīvā lidojumā pa mežu un kurus absolūti neuztrauc, ka suns nāk mājās ar asiņainu purnu (forši taču, pats ēst meklē un nav jābaro). Tiem arī neinteresē, ko tas suns ir noplēsis - slimu stirnu, mazu stirnēnu, kaimiņa aitu, kaķi vai vistu.
Ja Tu vari nodrošināt, ka Tavs suns mežā neplēš zvēru, lai viņš skraida. Turklāt pēc likumdošanas, mežā sunim ir jāatrodas saimnieka kontrolē, ja viņš ir klaiņojošs (saimnieks tuvākajos metros nav), mednieks viņu drīkst šaut nost. Un to arī mēdz darīt. Ja nerūp meža zvēri un kaimiņa aitas, varbūt žēl tomēr ir nošautu sunīti?
nez, manuprāt viss ir puslīdz normas robežās, savvaļas zvēri noposta ko cilvēkam, mājdzīvnieki nopostā kādu meža zvēru... Zaķus un stirnas tāpat medī, ja arī suņi kādu saplosa, varbūt medniekiem ir mazāk ko nošaut, kad neļaus medīt, tad būs jāsāk satraukties
Līdzīgi ir ar maziem ronēniem agrā pavasarī - izskatās mīlīgi, bet tie nekrietneļi ar joni izēd lašus. Pavasarī iesaka nekrietno roņu dēļ liedagā suni vest pie pavadas, bet zvejniekiem roņi nodara milzu zaudējumus.
Es neesmu par meža zvēru saplosīšanu, bet esmu pret melnbaltu domāšanu, ka visi meža zvēri ir mīlīgi un saudzējami.