fedelta wrote:Tiešām traki, ka šitā notiek. Bet no kā ir tā alerģija - ēdiena vai kā cita? Vai tas ir individuāli katram sunim?
Bet pat šeit ir runa par PUSbrāļiem un PUSmāsām, nevis miesīgu brāli un māsu. Tai pat laikā es negribu vienkārši brēkt, ka tas ir slikti, es nezinu. Varbūt tiešām ir kaut kas tāds, kas tādu "incestu" pilnīgi attaisno...Within a breed, it is not uncommon to see a breeder use half brother to half sister breedings with great success for about four generations, and then run into a brick wall where they find that a bad trait that was occasionally seen is now being expressed 100% of the time in the offspring. This is because of the fixing of the trait within the family because of the resulting homozygosity of the genes.
ibika wrote:http://www.adbadog.com/p_pdetails.asp?fspid=107
Robins wrote:ibika wrote:http://www.adbadog.com/p_pdetails.asp?fspid=107
Tas bija domāts kā paskaidrojums, kāpēc APBT ir savādāki suņi kā citi, un viņus vajag inbridēt cik tik lien? Cik es pa diagonāli izlasīju, izskatījās pēc pilnīgi normāla apraksta, derīga jebkurai šķirnei.
Knowledgeable dog breeders can use inbreeding as an effective tool to achieve specific goals and to enhance desired traits, if they are carefully alert for developing problems. Many novice breeders feel that inbreeding is the only way to develop their own strain or bloodline. In the wrong hands inbreeding can be dangerous.
pixy wrote:Varbūt tiešām ir kaut kas tāds, kas tādu "incestu" pilnīgi attaisno...
ibika wrote:Robins
es nesaprotu, kas Jūs tā aizskāra, bet paskaidrošu, ka šis ir piemērs tam, ka inbreedings šķirnē tiek plaši izmantots. Es netaisos taisnoties, ja ir vēlme par konkrēto audzētavu, varat rakstīt viņiem un vaicāt, bet ja vienkārši gribas pakašķēties, tad meklējiet citu vainīgo.
Users browsing this forum: No registered users and 2 guests