šodien vīrs izteica pieņēmumu, ka suns zog, jo vienkārši ir izsalcis.
pirms 3-4 nedēļām sākām dot citu barību. un tad arī šīs problēmas saasinājās. tāpat mums bija viens zādzību vilnis iepriekšējā reizē, kad bijām pamainījuši barību. iespējams, ka viņam vienkārši gribas ēst. šovakar iedevu krietni lielāku porciju, bet vēlāk, kad pati ēdu - suns stāvēja blakus un kumosus skaitīja, lai gan principā nav no diedelētājiem.
būtībā līdz šim par tādu īstu zagli saukt viņu nevarēju - tie bija reti izņēmumi, kad kaut ko nočiepa. tagad - likums.
sākšu piebarot ar vēl kaut ko un skatīšos, vai kas nemainās.
kucēna vecumā tieši tā arī audzinājām - lai nav ko nočiept, sabojāt utt. līdz laikam kad jau pieaudzis un prātīgs, tā arī viņam nav izveidojušies noturīgi slikti ieradumi.
bet šad tad izaug pa kādam ragam.
julika - par atlaišanu no pavadas - es ar nelaižu, suns ir suns. es pat par sevi 100% nevaru galvot, kur nu vēl par suni. diemžēl ir man nācies redzēt, kā acu priekšā sabrauc manu suni, pēc tam tūkstošiem reižu esmu sev pārmetusi, ka biju atlaidusi no pavadas. tūkstošiem reižu padomājusi - nebūtu atlaidusi, suns vēl būtu dzīvs. un negadījums notika vēlā vakarā, uz klusas ielas, kur mašīnas brauca tiešām reti.