Ko iesākt ar zagli?

[fedelta]

Pagājušās nedēļas hits - bija palikusi uz galda bļodiņa ar lazdu riekstiem ar visu čaulu, kad atgriezos - bļodiņa bija tukša, bet 2m rādiusā pa grīdu tukšas čaulas!

Man tā bija ar kaķi - atstājām novarītu, olu ar visu čaumalu uz galda (brokastīs mamma neapēda) atnācām mājās, domājām kur kaķis, pēc "čaumalu ceļa" atradām kaķi manā istabā ēdam nolobītu olu

[ash]

Nu Jums suns ir īstas bandītēns
Tad kaujas un tagad vēl zog

Aha, un vēl mūk prom mežā (paņem sev kādu stundiņu medībām), nestrādā uz gardumiem, norej kaimiņus un ja aizbraucam uz kursingu demonstrē hokeja fana cienīgu aurošanu visa pasākuma garumā.
Patiesībā jau šķirnei atbilstošs temperaments, vienīgi saimnieki tādi piekasīgi

[julika]

Kaut kāda baiga antireklāma sanāca

[ash]

julika - bet tās neklausības jau nedara suni mazāk mīļu! drīzāk jau tieši otrādi!

vienkārši mums visu laiku jāmācās un jāpatur prātā - mežā suni no saites neatlaist, maizi novākt no galda utt. ja salīdzina šo suni ar visiem iepriekšējiem, tad viņam tas raksturs un izdarības ir pilnīgi savādākas, atšķirīgas un viņš nudien spēj sagādāt man pārsteigumus. terjeriem tomēr ir ļoti radošs raksturs!

[BaibaB]

Šnauceram (mitelim) ir lielceļa laupītāja domāšana. Baibas Tara tam ir lielisks piemērs.

pieņemu to kā komplimentu runājot par Taru, es vienmēr izsakos Emīla mātes no "Emīla nedarbiem" intonācijā: Tara ir mazs un mīļš sunītis un mēs mīlam Taru tādu, kāda viņa ir.
un es papildināšu ash, ka arī šnauceriem ir ļoooti radošs raksturs un Tara reti izstrādā vienus un tos pašus nedarbus.

[ingo]

Man ir vilkušpics, kurai arī traki garšo lazdu rieksti. Dārzā novāktos riekstus biju sabērusi uz galda izžāvēt, tad nu vakarā mani sagaidīja pilns dīvāns ar izlobītajām čaulām Sabijos jau vai nenotiks kas nelāgs, bet nekādu problēmu nebija. Katrā ziņā suns ieaudzina kārtību, jo atstāt neko ēdamu aizniedzamās vietās nedrīkst

[Laura]

Baiba, es jau zināju, ka Tev ar veselo saprātu viss ir OK un Tu to uztversi kā komplimentu...
Runājot par zagļiem - mūsu mājās tas arī bija šnaucers (kamēr nenomira, sitām Broču, jo neticējām, ka visādi citādi pieklājīgais Ungaro varētu zagt). Labākais viņa veikums - končas ar liķieri un ķiršiem. Izēsta kaste. Tukša. Skatījāmies pēc ūsām, bet tās bija izlaizījuši. Ošņājam elpu, bet arī tā visiem pēc suņa, nevis ķiršiem (tolaik mums bija 3 suņi). Beigās atklājām pēc kakas, kurš vainīgs, jo šis izstrādājums bija izrotāts ar maziem, smukiem folijas gabaliņiem...
Tagad man mājās ir laupītājs (vor v zakoņe). Rēzija nelaiž garām nevienu iespēju kaut ko nolaupīt, piemēram, no saimnieka šķīvja vai mājās atnesta un nevērīgi aizmirsta veikala maisiņa. Viņa var arī uzkāpt uz galda, kamēr pie tā kāds sēž un ēd (šito gan mēs mēģinam izsist, tagad tikai uzliek savu garo degunu). Bet, kad neviena nav mājās... man šķiet, ka viņa izšņukurē katru kaktu, jo atrod visdīvainākās lietas...

[julika]

Mja, kad saimnieks ir mājās, tad jau var audzināt uz nebēdu un neļaut kapt uz galda, zagt no maisiņiem, mistkastes utt., bet kad mājās neviena nav, nevar jau izkontrolēt. Atliek vai nu cerēt, ka suns būs iegaumējis viņam audzināto jeb tad kā ar bērniem - nemaz nedot iespēju kaut kam tādam notikt.

[seila]

nemaz nedot iespēju kaut kam tādam notikt.

piekrītu, jo es vienkārši nespēju noticēt, ka suns neizmantos iespēju, ka ir viens

[pixy]

piekrītu, jo es vienkārši nespēju noticēt, ka suns neizmantos iespēju, ka ir viens

Nav taisnība - mana Snorke nekad neko neņēma bez atļaujas. Bija gadījums, kad atbrauca ciemiņi un nesām desas, lai pie pirts kurtu grilu un ceptu. Vajadzēja vēl kaut kam iet pakaļ un man draudzene saka: "Tagad jau vairs nevar visi iet prom". Es pat nesapratu, kāpēc viņa tā domā. Un tā arī bija, Snorke tur palika viena ar desām bļodā - kad atgriezāmies, desas bija tur, kur tām jābūt un suns tām nepiegrieza nekādu vērību. Un viņa nebija no tiem, kas negrib ēst... Un arī Keli neko neņem, ja kas uz galda paliek - kā no rīta būs atstāts, tā vakarā atradīsies. Tagad, kad sīkā, protams, viss tiek novākts, jo tieši tas, manuprāt ir pats būtiskākais - izaudzināt to suni līdz sakarīgam vecumam bez provokācijām. Šobrīd tiek saknē nogriezts jebkurš mēģinājums pētīt to, kas ir uz galda cilvēku klātbūtnē, citreiz tur nekā nav. Keli pie tam neņem arī neko, kas ir uz gultas vai palodzes - tikai no grīdas, ja nepaspēj uzsaukt "neņem". Sunim suņa tiesa - to, kas uz grīdas arī drīkst ņemt. Kā man izdosies šai jautājumā Habī izaudzināt - to es šobrīd nevaru pateikt, varbūt nekas nesanāks. Es tikai gribēju apstrīdēt apgalvojumu, ka suns nevar nezagt, ja neviens neredz .

[julika]

Pixy, tāpēc jau es uzrakstīju - atliek cerēt, ka suns būs iegaumējis to, ko viņam mācīja. Jo suns jau nav robots, mēs jau nevaram apgalvot, ka viņš vienmēr uzvedīsies tā, ka mēs to gaidām. Galu galā, daudzos topikos šeit lasīju, ka neskatoties uz visu audzināšanu, daudzi saimnieki nelaiž suni no pavadas pilsētā, piemēram, bet tikai klusā vietā, jo viss var notikt.

Bet kopumā piekrītu Tevis teiktajam

pats būtiskākais - izaudzināt to suni līdz sakarīgam vecumam bez provokācijām.

Šobrīd tiek saknē nogriezts jebkurš mēģinājums pētīt to, kas ir uz galda cilvēku klātbūtnē, citreiz tur nekā nav. Keli pie tam neņem arī neko, kas ir uz gultas vai palodzes - tikai no grīdas, ja nepaspēj uzsaukt "neņem". Sunim suņa tiesa - to, kas uz grīdas arī drīkst ņemt.

[pixy]

julika, suns nav robots, noteikti ne, tas nebūtu interesanti . Neapgalvošu, ka Keli neko nekad no galda nepaņems, protams, ne. To es šobrīd varu apgalvot vienīgi par Snorki, jo to kā viņa uzvedas aiz varavīksnes, man nav lemts zināt . Man drīzāk gribējās ieviest seilā cerību, ka ir tomēr iespējams, ka suns iespēju nočiept neizmantos. pat, ja viņš zin, ka neviens to neredz .

[julika]

Es vēl iedomājos par iemesliem, kāpēc suns to varētu darīt - ne jau tāpēc, ka nebaro, bet varbūt tīri instinktu dēļ? Tipa es ir suns, es atradu savu medījumu, tas ir mans un es to apēdīšu.
Varbūt ja suni nodarbinātu ar kaut kādu mantu meklēšanu, viņam tā tieksme nostiept to, kas slikti guļ, mazināsies?...

[ash]

šodien vīrs izteica pieņēmumu, ka suns zog, jo vienkārši ir izsalcis.
pirms 3-4 nedēļām sākām dot citu barību. un tad arī šīs problēmas saasinājās. tāpat mums bija viens zādzību vilnis iepriekšējā reizē, kad bijām pamainījuši barību. iespējams, ka viņam vienkārši gribas ēst. šovakar iedevu krietni lielāku porciju, bet vēlāk, kad pati ēdu - suns stāvēja blakus un kumosus skaitīja, lai gan principā nav no diedelētājiem.
būtībā līdz šim par tādu īstu zagli saukt viņu nevarēju - tie bija reti izņēmumi, kad kaut ko nočiepa. tagad - likums.
sākšu piebarot ar vēl kaut ko un skatīšos, vai kas nemainās.

kucēna vecumā tieši tā arī audzinājām - lai nav ko nočiept, sabojāt utt. līdz laikam kad jau pieaudzis un prātīgs, tā arī viņam nav izveidojušies noturīgi slikti ieradumi.
bet šad tad izaug pa kādam ragam.

julika - par atlaišanu no pavadas - es ar nelaižu, suns ir suns. es pat par sevi 100% nevaru galvot, kur nu vēl par suni. diemžēl ir man nācies redzēt, kā acu priekšā sabrauc manu suni, pēc tam tūkstošiem reižu esmu sev pārmetusi, ka biju atlaidusi no pavadas. tūkstošiem reižu padomājusi - nebūtu atlaidusi, suns vēl būtu dzīvs. un negadījums notika vēlā vakarā, uz klusas ielas, kur mašīnas brauca tiešām reti.

[ash]

Es vēl iedomājos par iemesliem, kāpēc suns to varētu darīt - ne jau tāpēc, ka nebaro, bet varbūt tīri instinktu dēļ? Tipa es ir suns, es atradu savu medījumu, tas ir mans un es to apēdīšu.
Varbūt ja suni nodarbinātu ar kaut kādu mantu meklēšanu, viņam tā tieksme nostiept to, kas slikti guļ, mazināsies?...

vai arī palielināsies!
mūsu sunim ir diezgan spēcīgi medību instinkti. tie ir virs paklausības, būtībā svarīgākais viņa dzīvē. un noslēptu gardumiņu vai rotaļlietu meklēšana ir viņa mīļākā rotaļa. ja pamāca kā meklēt, tad velti ir prasīt lai pēc tam vairs nemeklē. nu man tā šķiet. (rotaļās gardumus nekad neslēpjam uz mēbelēm, tikai uz grīdas)
tāpat ir ar lekšanu pār sētu - ja iemāca suni lekt pāri augstām barjerām, paver viņa iztēlei ceļu uz domu, ka var pārlekt pāri arī žogam. šī iemesla pēc Akim nav mācīts lekt pāri barjerām.

[Linda B.]

:par:piekrītu, jo es vienkārši nespēju noticēt, ka suns neizmantos iespēju, ka ir viens

Es arī suņus aizstāvēšu.Man Nellija nekad nav zagusi,varēju atstāt degungalā uz gultas šķīvi ar ēdienu un aiziet,bet atnākot atpakaļ tas viss tur stāvēs,bet suns ar pārbolītām,melnām acīm un vibrējoš skatās uz šķīvi.Tā pat man neviens neaiztiek omes suņa bļodu,kas atrodas mājas pirmajā stāvā.Vienalga,kas tajā būtu neaiztiek un ko tik tur ome nemēdz ielikt,kā jau ome suni mēdz pabarot arī ar kartupeļiem un maltās gaļas mērci,makaroniem "pa flocki",zupām,žāvētām cūku ādiņām.Manējās tikai peiet,pasota,aplaizās,bet neaiztiek arī,tad ja ar bļodu paliek vienas.Bet nu ir jau arī savu reizi dabūjušas pa mici par grābstīšanos gar to bļodu.Taču,ja redzu,ka suns knapi valdās,lai tomēr tur neiegrābtos paceļu to bļodiņu,lai nepaslīd "kāja",man nesagādā nekādu kaifu suņus lamāt.

Par pavadu,laižu es vaļā visus savus suņus un arī omes suni.Nellija un omes šunelis prot iet blakus arī bez pavadas,attiecībā uz Fantu un Fēru es esmu bijusi slinka un blakus prot iet tikai ar pavadu,taču parasti nav problēmu atsaukt vai likt apstāties un pagaidīt.

[ash]

man kā reiz ar to suni nebija problēmu atsaukt. bet viņa (starpcitu, taksenīte) sabijās, samulsa un tā vietā lai skrietu pie manis pagriezās uz otru pusi. un viņa bija pieradusi pie mašīnām un pilsētas. iespējams viņu apžilbināja auto gaismas.
nu taksim sadursmē ar auto nav nekādu cerību.

[Linda B.]

Nu tuvu ceļam es nemēdzu laist vaļā.Un pastaigājoties vienmēr pārvietojos ik pa brīdim skaļi saucot suņu vārdus(nezinu vai tas tā normāli skaitās vai nē),jo es labāk biežāk pasaukšu un pēc muļķes izskatīšos,nekā riskēšu,ka suns aiziet par tālu,lai mani dzirdētu un es redzētu.

[julika]

Un pastaigājoties vienmēr pārvietojos ik pa brīdim skaļi saucot suņu vārdus(nezinu vai tas tā normāli skaitās vai nē),jo es labāk biežāk pasaukšu un pēc muļķes izskatīšos,nekā riskēšu,ka suns aiziet par tālu,lai mani dzirdētu un es redzētu.

es ar tā daru, un cilvēki arī dīvaini skatās (laikam domā - ko tur mežā visu laiku suni saukt )

[Linda B.]

Vismaz es neesmu vienīgā tāda.Reiz norunājām ar draudzeni tikties parkā.Es,protams,ar suņiem.Satiekamies un šī man saka,ka viņa no otra parka gala esot varējusi dzirdēt,ka es esmu klāt Nu jā un mamma ar mani sēņot vairs nebrauc,jo tas esot pret manu "ticību" braukt uz mežu bez suņiem,bet ja es esot ar suņiem,tad neļauju viņai baudīt klusumu,jo ik pa laikam pa visu mežu ķērcot kāda suņa vārdu vai visus pēc kārtas