Mums tas notika samērā dabiski un vienkārši, suņi ļoti viegli sarada ar izmaiņām. Domājams, ka palīdzēja arī tas, ka dzemdības (plānoti) notika mājās un abi suņi nekur speciāli netika izolēti, cik nu katram interesēja, varēja vērot pasākumu. Respektīvi, nebija situācijas, ka saimnieki kaut kur aizbrauc, un pēc pāris dienām pārved mājās mazuli.
Kad mazais piedzima, kad bija saģērbts un nosvērts, vīrs aiznesa mazo suņiem apostīt un iepazīties ar savu jauno saimnieku. Cik nu "aiznest", turpat blakus jau suņi arī bija.
Vispār, kucei bija ļoti liela intrese par pašu dzemdību procesu, viņa sēdēja pāris metru attālumā un ļoti rūpīgi vēroja notiekošo. Pēc bērna piedzimšanas, viņa centās gulties netālu no viņa, un pati sāka meklēties dažas dienas pēc puikas piedzimšanas (kas beidzās ar lielisku 7 kucēnu metiena dzimšanu 2 mēnešus vēlāk
). Sunim, savukārt tā intrese par pasākumu un pēc tam zīdaini bija stipri maza. Vienīgais, atceros - agrāk dīvāns suņiem bija atļauta vieta, bet pēc mazuļa ienākšanas, neļāvu suņiem atrasties dīvānā, ja tur tobrīd bija arī maizais. Reiz, kad biju nodzinusi lielo suni no dīvāna, viņš devās uz ratu kulbu (kas stāvēja istabas stūrī) un demonstratīvi tajā iesēdās.
Vispār, labprāt gūlās virsū mazuļa drēbītēm, ja tās kādā aizsniedzamā vietā bija atstātas. Nezinu, vai tā bija greizsirdība, vai vienkārši smarža patika.
Patreiz (1g 10 mēn.) nekādu problēmu nav bērnu pieņem un respektē.