by Citroniņš » 01 Dec 2012, 02:22
Wow.
Šitādas situācijas par laimi, nav gadījies dzirdēt. un redzēt.
Kad mēs 25. decembrī vienā gadā iebraucām grāvī, džips kuru apdzinām, un tad momentā avarējām ( golfs pa vieglu lai uz 105 km/h izietu sniega putrai cauri atpakaļ), apstājās un palīdzēja mums visiem izkāpt no grāvja, noskaidroja, vai esam ok. Tūlīt apstājās vēl viens džips, kopā veči pārmeta golfu atpakaļ uz riteņiem, pārcēla priekšu tā lai var izvilkt un ar džipu vilka.
Par spīti tam, ka tumsas dēļ bija izlikti trīsstūri gana tālu no avārijas vietas, abās brauktuves pusēs, un mēs atradāmies pretējā virzienā, reāli džips vilka mūsu golfu laukā uz pretējā virziena nomales, viena jauna blondīne ar krutu mazdu nesās a šo apvedceļu, apbraucot džipu, kas nedaudz bija uz ceļa, arī tika sanesta, atsitās pret labsirdīgo cilvēku ( kurš pat nebija bijis klāt mūsu avārijā) džipu un pati ielidoja grāvī, par laimi bez kūleņiem. Izleca no mašīnas un brēca tikai, vai mašīna esot kāŗtībā... par laimi, jaunkundzei nekas nekaitēja un es biju pirmā, kas pieskrēja pārbaudīt, vai viņa ir ok. Lai gan pati vien vainīga, ka izvēlējās neatbilstošu ātrumu, tāpat kā mans tēvs, kura dēļ tiku otrajā avārijā dzīvē.
Bet toreiz laikam ziemassvētku gars iedarbojās, ka cilvēki tik jauki palīdzēja. Mēs iztikām bez policijas, jo tikai golfs cieta, un pārējie pateica, ka visus mūs nevajag. Tāpēc mums pakaļ atbrauca brāļa draugs, un tēvs pēc tam viens pats golfu bez stikla pārveda mājās... jo viņš palika kā liecinieks otrai avārijai.
Es personīgi tajā video situācijā uzreiz būtu piegājusi klāt. No smirdīgiem dzērājiem man ir alerģija ( tur saistība ar mentālo alerģiju pret alkoholu), bet tur neviens neizskatījās ne pēc bomža, ne dzērāja. Pati zinu, kā ir kad pēkšņi paliek slikti.
Divas lietas, gan izteikti atceros, viens, policijas darbinieks kam piezvanīju, izklausījās tā, ka par mani smietos gandrīz, kad teicu, ka Jelgavā uz galvenās ielas ir nobraukts kaķis. Pirms tam biju zvanījusi draudzenei, kas mācās vetos un strādā patversmē VMF un viņa teica, ka ir jāzvana policijai. Protams, teicās, ka kaķi savākšot un nodošot tālāk. Ziedoju kaķim lupatu, noceļot to no ceļa un noliekot zālītē. Daudzi garāmbrauceji mani drošvien par jukušu uzskatīja, ka nobloķēju joslu ar savu auto, bet pati zinu cik nepatīkami ir sašķaidītu dzīvnieku novākt no ceļa. Kad braucu garām vēlāk, kaķa tur vairs nebija.
Otrs bija, kad man jaunai meitenei vajadzēja palīdzību no citiem šoferiem piedarbināt mašīnu. Vadus ar ko pielaist. Pirmā vieta, pie Rundāles pils - no problem, cilvēki ātri atsaucās un piedarbinājām. Otrā vieta, pie Bauskas pils, kafejnīcas darbinieki teica, ka boss neļaujot tā darīt. Pus angliski, pus krieviski ar leiti sarunāju, ka piedarbinājām manu auto.
Vēlāk vienā Bauskas restorānā bijām reāli pēdējie viesi, citu mašīnu stāvvietā vairs nav, un tomēr atkal jāliek vadus klāt, jo neizdevās iestumt ( man 4 vārguļi no eiropas ciemos bija). Viesmīle bija gana laipna lai piedzītu savu auto, lai gan nemaz nezinot, kā šo lietu dara, bet mēs jau labi kārtīgi mācejām. Pateicām lielu paldies, dzeramnaudu jau bijām lielu iedevuši, jo vakariņas bija super. Priecājos par tādu skatu.
un pēdējā reize bija tizla, es pat netiku ieliet benzīnu, ko gribēju izdarīt Jelgavā pirms aizbraucu mājās. Mašīna noslāpa, bāka aizslēgta, piedarbināt nevaru, vakars vēls.. viens vīrietis Nestē atteica, nevarot un viss. Tad par laimi ieraudzīju kādu iebraucam blakus esošajā stāvvietā. Un lai gan viņš ar teica, ka darba devējs neļaujot ar darba mašīnu piedarbināt citas, viņš saprata, ka nav forši pēc 23iem vakarā sēdēt patālu no mājām ar mašīnu, kas nedarbojas. Paldies visiem, kas man ir palīdzējuši. Kad vajadzēs, es arī atdarīšu...
Bet tiem, kas iekļaujas pelēkajā masā, ir pārāk no tās bail.