by vipdu » 13 Jul 2012, 14:05
Man ir (drīzāk bija) tāds problēmsuns, kam neko no manis nevajag, tikai kaut ko ēdamu, nekur neiesaistās un šķiet garlaikota attiecībā uz visu ko daru. Bet pēdējā laikā tiešām notikuši uzlabojumi, viņa ne tikai spēlējās ar mani un sagaida ar lielu prieku skatoties dievinošām acīm, bet pat sākusi ēdienu par diez gan mazsvarīgu lietu uzskatīt un necenšas kā putekļusūcējs vairs visu iekšā sasūkt (tāda sajūta, ka būtu man suni apmainījuši). Tas un otrs suns oriģināli bija manu vecāku suņi, bet tad es sāku vairāk viņiem pievērsties un lai gan sākumā viņa neko negribēja, ar laiku viņai viss sāka iepatikties. Man bija sajūta, ka viņa bija ieslīgusi depresijā, jo ļoti atgādināja vecu īgnu pensionāru. Tagad viņa jūtas, domāju, mīlētāka, es esmu vienīgā, kas viņu mēdz pasaukt tāpat vien, lai samīļotu, uzslavētu kāda viņa laba par to vien ka atnāca, iedotu kaut ko, nevis pasauc lai salamātu par blēņām. Par nedarbiem arī krietni maigāk izturos, kā viņa bija radusi. Domāju neļaujiet sunim ieslīgt tajā "neko negribu, lieciet mani mierā" posmā. Man bija grūti uz kaut ko pavilkt viņu un vienu brīdi jau čīkstēju, ka nekas nesanāk, bet tad nāca lūzums un viss strauji mainījās. Vajag panākt lai Jūsu suns saprastu, ka ar Jums ir forši. Vajag sākt ar lietām, kas sunim patīk (vai kā manā gadījumā pret ko nepatika ir vismazākā) un tad pa vidu iejaukt drusku kaut ko ko darīt parasti nevēlas (man bija dot ēdamo un mīļot, tā lai viņai patīkami, tad mīlojot pakacināties, tā kā uz nebēdnīgu dauzīšanos pavilkt, sākumā tā vienu īsu reizi, ar laiku, ja sāk kā reaģēt, uzstājīgāk provocēt dauzīties, tad jau likām pa vidu mantu utt.) Mums arī bija problēma ar otru suni, kas izaugot sāka viņai pāri darīt, iemācījos nolikt otru pie vietas (negraujot viņa kā galvenā no abiem suņiem stāvokli) un viņai arī vairāk iepatikos, jo zināja, ka uz man var paļauties, es neļaušu viņu nepalnīti abižot.