seneka wrote:Noskatījos Michael Ellis youtube video klipus par suņa dresūru un piesaisti saimniekam. Viņš izmanto kā motivatoru kārumu, spēli un uzslavas. Visas dresūras pamatā ir ciešu acu kontakta nodibināšana ar suni, tādā veidā nodrošinot, ka suns ignorē visu pārējo apkārt un uzmanība ir vērsta tikai uz saimnieku. Ļoti interesanti, taču radās jautājums, kā piesaistīt suni sev, ja suns ir vairāk flegmatiska tipa, kuram kārumi neinteresē, spēlēties viņš grib tikai ar citiem suņiem un līdz ar to arī uzslavas ir maigi izskatoties "pie kājas". Vai ir kādi vēl veidi, ka noturēt suņa uzmanību uz saimnieku?
čība wrote:Nebaro suni bez darba, sāks darboties kārumi Un man fantastiski palīdzēja klikeris.
Bet molosu tipa suņiem nu nav raksturīga šāda uzvedība, viņi nav radīti lai dievinātu saimnieku, bet lai palīdzētu un darbotos kopā ar saimnieku. Tāpēc, ja citi var prasīt savam VASam izpildīt komandu 30 reizes, Tu prasīsi maksimums trīs reizes un jau tad suns sāks domāt - "nu, ja tev nepielec, ka es māku, tad nedarīšu vispār".
seneka wrote: Būtu skolā no bērnības ar to sākuši apmacību, vrb rezultāts tagad būtu savādāks.
ash wrote:man ar tā ir diezgan liela sāpe - jūtos, kā slikta saimniece...
mājās spēlējamies, mācamies, darbojamies - uzmanība uz mani, protams. skatās aci nenolaižot. pagalmā - ne un ne. pastaigā - ne un ne.
bez ēdiena var iztikt. uzslava viņam pat kucēna vecumā īpaši nedarbojās, kur nu vēl tagad. tāda sajūta, ka viņu (ārpus mājas) interesē pilnīgi viss, izņemot mani. ja vajadzēs, komandu izpildīs, bet ne jau nu skatoties uz mani.
kārumus suņu skolā neēda, citu suņu klātbutnē kārumu ja pat ieliek mutē - izspļauj.
acīm redzot es esmu nejēga.
protams, ka ņemot īru terjeru, es nedomāju, ka viņš centīsies man no acīm nolasīt vēlmes un steigs tās pildīt, bet nu es cerēju, ka vismaz mīlestību viņš varētu izrādīt...
labi vismaz, ka pastaigas laikā neskrien pavisam tālu prom no manis un ja noslēpjos - skrien un meklē.
seneka wrote:ingo , kad ņēmu suni, vēl nezināju ne pusi no tā, ko šobrīd, tāpēc nevarēju iedomāties, ka acu kontakts ir tik būtisks. Man bija galvenais, lai izpilda visas komandas.
blusa wrote: Diemžēl arī es netiku pie īstā instruktora. Un rezultāts ir tāds, ka pateicoties šādai apmācībai suns mani klausās tikai tad, kad ir pie pavadas.
ash wrote:man ar tā ir diezgan liela sāpe - jūtos, kā slikta saimniece...
mājās spēlējamies, mācamies, darbojamies - uzmanība uz mani, protams. skatās aci nenolaižot. pagalmā - ne un ne. pastaigā - ne un ne.
bez ēdiena var iztikt. uzslava viņam pat kucēna vecumā īpaši nedarbojās, kur nu vēl tagad. tāda sajūta, ka viņu (ārpus mājas) interesē pilnīgi viss, izņemot mani. ja vajadzēs, komandu izpildīs, bet ne jau nu skatoties uz mani.
kārumus suņu skolā neēda, citu suņu klātbutnē kārumu ja pat ieliek mutē - izspļauj.
acīm redzot es esmu nejēga.
protams, ka ņemot īru terjeru, es nedomāju, ka viņš centīsies man no acīm nolasīt vēlmes un steigs tās pildīt, bet nu es cerēju, ka vismaz mīlestību viņš varētu izrādīt...
labi vismaz, ka pastaigas laikā neskrien pavisam tālu prom no manis un ja noslēpjos - skrien un meklē.
seneka wrote:Demix, super bilde, kaut man arī tāda kādreiz sanāktu ar manu suņupuiku. Šis dievinošais skatiens un padevībā pieglaustās ausis...
Return to Suņu audzināšana/apmācība/dresūra
Users browsing this forum: No registered users and 6 guests