Paldies!
Problēma pierast bija tikai pie vīrieša mājās. Bet pacietīgais pieradināšanās process bija veiksmīgs. Regulāri notiek sarakste ar Krievijas audzētājiem, iesaka visu ko, nesaprot, kapēc tā.. personīgās aizdomas, ka suns, kad bija pavisma maziņš sabiedrība netika vests, tikai tik, cik no istabas mašīnā un uz mežu, kur neviena nav.. brīnās, jo 3 mēnešos novērtējums bija izcils, t.sk. arī psihiskais stāvoklis labs (ir visi dokumenti), pēc tam līdz nonāca līdz mums vēl pabija vienā ģimenē, kur nu arī tas laukā vešanas process bija bez vešanas sabiedrībā (tās ir manas domas, jo atbildi uz šo jautājumu neesmu saņēmusi).
Šo škirni izzinājām jau sen, un tie nav pāris gadi.. Un brāļiem un māsām viss ir kārtībā, apmeklē izstādes un viss notiekās. Varbūt tā pārvešana tik pamatīgi nobiedēja.
Saprotiet, ir jau krietni labāk, un ir daudz drošāks kā bija sākumā. Bet kā lai viņu pieradina draudzēties ar citiem, ja nav ar ko draudzēties
Ja viņš no visiem būs jaizolē, tad jau labāk nebūs! Lai gan arī šis variants laikam atliks.
Viņš ir kolosāls, nenormāli aktīvs, mīļš, šai šķirnei ir ļoti daudz labu īpašību!
Visu var panākt ar pacietību.
p.s. speciālists bija tiešām pazīstams cilvēks starp stafu audzētājiem, viņš teica, ka pēc laika, kad būs socializējies, paaudzies, drošāks, iespējams varētu sākt strādāt ar suni.
Visam ko raksti, Robin, varu piekrist, bet ar pacietību visu var panākt, tikai pierast un būtu pārliecinātam sabiedrībā, kur arī citi suņi/dzīvnieki uzturās, es nevaru, ja tam niet cauri. Ir mērķis, jo sunim vajag nodrošināt daudz un dažādas aktivitātes, nevis tikai skraidīšanas pa sētu un riešanās ar kaimiņsētas suņiem.
Bet laikam nevienam nedrīkst teikt, ka mājās ir bailīgs pitbulterjers. Nepateiktu, ka ir bailīgs, ja nevestu cilvēkos..
Tapēc jau domāju, ka varbūt kāds ieteiks kādu cilvēku, ar ko pamēģināt sadarboties.
Starp stafiem Latvijā ir arī ļoti agresīvi suņi, zināms ir viens tuvākā apkārtnē, kurš kož suņus un saimnieks ar to lepojās!