Kaimiņu suns rej bezjēgā

[OrlandoSeaHorse]

Ievads: Mūsu daudzdzīvokļu mājai apkārt ir privātmājas un vienā, kas ir apmēram pretīm mūsējai, pavasari parādījās jauks austrāļu kucēns. Tagad viņs ir paaudzies par ļoti skaistu suni. Bet saimnieki pilnīgi dunduki: palaiž tik šo pagalmā un neliekas ne zinis, suns izklaidējas kā māk un prot, vislabāk aprejot garāmgājējus, vārnas un sazin ko vēl. Gar to māju sanāk ne tikai iela, bet arī ieeja parkā un uz skolu. Tātad garāmgājeju trūkums nav, pietiek uz ko riet nepārtraukti. Rej gan uz tiem, kas ved savus suņus staigāt (daži rej pretī, tad vispār koncerts), gan uz večukiem, kas mierīgi iet pa ielas otru pusi. Turklāt saimniekiem darba ritms +/- tāds pat kā manējais, praktiski tas nozīmē, ka kamēr es esmu darbā, suns atpūšas mājā, kad es esmu mājās, šis ir ārā un rej. Mums par tagad ziemā ar ciet logiem viss dzīvoklis dārd. Vai nu viņam laba balss, vai tā skaņa tā nāk, nezinu. Un svētdienās sāk jau 7:00. Manējiem suņiem vēl devītais sapnītis, guļ ķepas gaisā izstiepuši, bet tas tur jau rej pilnā rīklē. Trakākais, ka mūsu mājas kaimiņi tik agri pusmiegā vēl neaptver, ka troksnis nāk no ārpuses, nevis tepat mājā no maniem zvēriem. Kad tie tur ved suni pastaigāties (tomēr ved gan), tad sievišķis grozās, skatās apkārt, suns pavadas galā bez sevišķas intereses rej, rej, rej.... uz to pašu neko. Neviens viņam pat nemēģina iestāstīt, ka varbūt labāk nevajag.
Cilvēkus raksturo arī tas, ka sava suņa kakas no sava dārza viņi savāc, bet maisiņu met pāri sētai - it kā takas malā esošajā atkritumu tvertnē, bet netrāpa, un paciņa paliek uz ceļa, kas ved uz skolu. Es no augšas visu labi redzu. No rīta pustumsā bērni ar riteņiem brauc uz skolu, saplēš maisiņu, izvazā saturu, visi, kas tur iet, dabū kurpes ar suņa s.... Negribu zināt, kā tās klases skolā smird....
Audzināšana: Ilgi prātojām, ko lai iesāk, par rejošu suni policiju tak pat Lux nesauc. Kaimiņam acīmredzot vienalga. Gan jau ka zin noteikumus - svētdienās netrokšņot. Izdomājām. Tiklīdz suns sāk riet, mēs ņemam savu suņu ultraskaņas svilpi, kuru arī tas suns savā dārzā ļoti labi dzird, un aizrautīgi svilpjam. Gulēt tikpat nevar. Saviem suņiem vienkārši pateicām, ka tā tagad vajag. Nu, ja jau vajag, tad svilp arī, kas tad mums. Bet cerams, ka kaimiņu suns ar laiku sasaistīs - ir kaut kas aprejams un skan svilpe. Tātad, ja skan svilpe, ir kaut kas aprejams. Un tad - skan svilpe, es reju! Un tad es pēc sērfošanas i-netā, kā piem., tagad, iešu un pasvilpšu, tā ap 2-3 naktī. Lai rej saimniekiem par prieku. Vienīgais, kā viņi var to novērst - būt pirmie, kas iemāca sunim pavēli Klusu!, tad es nevarēšu iemācīt riet uz manu pavēli. Ja viņi to nedarīs, tad viņiem būs suns ar distances vadību. Pagājušajā weekendā kaimiņš kaut ko pamanīja, ka kāds reaģē uz riešanu, nez vai saprata visas nianses, bet suni savāca. Nu redzēs. Ja rīt no rīta atkal ries, iešu svilpt.

[vipdu]

Hehehe pirmo reizi dzirdu par šādu mēģinājumu situāciju labot. Nu medālis par izdomu, man nekad nekas tāds nebūtu ienācis prātā.

[OrlandoSeaHorse]

Variantā, ja kaimiņš tomēr nesāk suni audzināt, es jau viņu apklusināt tikpat nevarēšu, tikai iebarot kaimiņiem no tā paša katliņa.

[Kokars]

Un ja paši sāks ciest, tad sāks risināt.