by OrlandoSeaHorse » 12 Sep 2011, 13:56
Un vēl laba doma: izturēties pret kucēnu tāpat kā pret pieaugušo suni, t.i., mīļi, bet neucināties (lai nav greizsirdība vecajam), neļaut darīt blēņas, bet nerāties tik ļoti, ka vecajam var rasties iespaids, ka kucēns ir tik slikts, ka jāmāca visam baram visiem iespējamiem līdzekļiem.
Mēs pagājušrudeni 2 puišiem cienījamos gados piepulcējām mazu jorka meitiņu. Lielo reakcija bija nepārprotama - beidzot pasaules kārtība ir atgriezusies, vislaik taču trūka bara jaunās paaudzes! Aidans uzņēmās mammas rūpes, Rado tad bija slims, ne visai gribēja spēlēties ar bēbi, bet bez kādiem liekiem paskaidrojumiem arī bēbis saprata, ka ar to sfinksu spēlēties tikpat nav interesanti, jo īpaši, ja blakus ir tik ērts, pūkains, bārdains (kur ieķerties) un visu atļaujošs audžutētis. Tagad sīkajai ir gads, ar viņu ucinās visi, gan cilvēki, gan suņi.