Nesanāk gulēt

[gilroy]

Malači, vipdu! Gan sunim būs vieglāk, gan jums pašiem sanāks skola pirms sava kucēna . Jo nemācat jau tikai šo vienu suni, mācaties paši, un jo vairāk iemācīsieties, jo gatavāki būsiet savam plānotajam kucēnam. Prieks par jums, liels prieks! Un liela buča no Mazās Mijas!

[vipdu]

Paldies!

Es jau ar visu laiku domāju, ka man Ringo iznāk tāds riktīgs izmēģinājuma trusītis, lai labāk zinātu ko darīt, kad būs pašai savs audzināmais.
Vakar noskatījos, ka Ringo solidarizējas ar mani, kad viss mierīgs tad izpildīs komandu arī ja kāds cits prasīs, bet vakar bija daudz viesu un viņš nevienu neklausīja, tik satraucies lēkāja, bet tikko es paprasu ko izdarīt tā momentā izpilda un smaids līdz ausīm, uzreiz tāds gandarījums. Un vēl stipri mierīgāks palicis, kad sveši cilvēki ienāca sētā parēja, bet kad teicu, ka šie cilvēki ir ok, tad uzreiz baigais draugs un nemūk, un neraustās, kā vēl pirms pusgada būtu darījis. Katrā ziņā ne mirkli nenožēloju, ka nolēmu neklausīt tos, kas teica, ka nav iespējams tik lielu suni apmācīt un lai nemaz nesāku, būs liekas klapatas.

Bučas Mazajai Mijai no manis ar!!!

[vipdu]

Neliela atskaite...
Pa šo laiku jau ir krietni labāks rezultāts. Apsēžas pēc pieprasījuma gandrīz vienmēr (saprot arī "gulēt" bet vēl tik labi nepilda), skolā un ejot no skolas, to dara stipri sliktāk, tur mēs abi uztrauktāki esam, bet citādi pastaigu laikā klausa smuki, vienīgais vēl ar vilkšanu problēma. Tas viņam kopīgs ar māsu, komandu šurp un blakus klausa un atnāk blakus, apsēžas, bet tikko sākam iet tā uzreiz nostiepj pavadu, bet nu turpinām mācīties.

Šajās brīvdienās palaidu brīvi bez siksnas ārpus sētas, bailes bija, bet mums tāds kluss rajons, tad nu sanāca labāk pārbaudīt ko spējam. Un lai interesantāk, protams uz ceļa iznāca kaķis (tos īpaši ciest nevaram - izņemot savu mājas kaķi) un pēc sekundes kaimiņiene ar savu mazo suņuku. Mans Ringo kā sāka skriet, man jau no bailēm, bet kā pasaucu "šurp" un "blakus" tā nobremzēja, atnāca un apsēdās, lai piesprādzēju. Tagad viņam pietiek ieraudzīt siksnu lai uzreiz apsēstos un gaidītu kad piesprādzēšu, jo zina ka iesim pastaigāt. Tāds prieks par rezultātu.

Tik vīru nokaitināju pastaigās. Es cenšoties suni atmācīt no siksnas raustīšanas, katrreiz kad viņam ir komanda "brīvs" un viņš aiziet tik tālu no manis, ka nostiepj siksnu es viņu saucu blakus un lieku apsēsties, tad ejam kādu laiku blakus un tad atkal dodu komandu brīvs. Rezultātā ir sanācis, ka suns zina, ka nostiept siksnu nedrīkst, bet ko viņš dara - nostiepj siksnu, tikko tā stingri nospriegojas, tā viņš met apli man apkārt, apstājas blakus, atkal iet uz priekšu līdz nostiepjas siksna, atkal met apli un tā visu laiku. Kad vīrs iet blakus, suns mūs abus sasien kopā sākumā viņam tas likās smieklīgi, bet beigās jau sāka pukstēt, ka viņam tā suņa mācēšana atnākt blakus nemaz nepatīk. Nu saprotams, ka es esmu kaut ko ne tā izdarījusi apmācības procesā, bet nekas varbūt zigzagā, bet pie galapunkta nonāksim. Ja ko esmu no skolas sapratusi, tad tas ir tas, ka suns man ir gudrs, tikai pati esmu vainīga, ka ne tā viņam skaidroju ko gribu un tā rezultātā arī dabūju to ko dabūju (suns, jo sevišķi skolā, tā viņam ir atsevišķa pasaule, kur dara to ko nekur citur nedara, sēž nevis skaisti blakus, bet pa diagonāli, pastaigās sien mūs kopā ar vīru un vēl visu ko, ko labu gribēdama pati esmu "samācījusi"viņam darīt )

[OrlandoSeaHorse]

Tik vīru nokaitināju pastaigās )

Prieks tam jau tie suninieku viri ir domati.

[vipdu]

Tā kā esmu tā teikt no ģimenes kam gēnos ir vienmēr kavēt (tāds kā lāsts pilnīgi) Tad bieži ir sanācis ar suni pie pavadas skriet. Ja kas viņam padodas ideāli tad tā ir skriešana pie pavadas. Pavada brīva, skrien tieši man blakus, kāja pie kājas un viņam patīk skriet. Tā nu es nejauši atklāju, ka man nu būs ar ko skriet no rītiem. Nav ideālāka kompanjona skriešanai par suni, ne viņš gribēs pļāpāt skrienot, ne pukstēs, ka grib skriet pa citu ceļu, ne zvanīs un teiks, ka šorīt viņam skriet negribas, lai gan man tieši šorīt dikti gribējās.
Vispār šī mana darbošanās viņam arī tīri fiziski ir nākusi par labu, ir uzaudzējis muskuļus, smuka krūteža, spalva ar spīdīgāka kļuvusi. Lai gan varbūt vienkārši beidzot sāk briest. Svētdien mums palika tieši 2 gadiņi