Vakardienas notikumu atstāts saucas "Afrodīte un aitas".
Tātad Afix no rīta pastaigājies un padzīvojies pa dīķi tiek pielikts šnorītē ! (aha, haskijs šņorītē!!!! es vēl ilgi par to smējos!) koka paēnī, jo man bija jāiet uz dārzu nolasīt jānogas (tur suņiem ieeja aizliegta). Nu Afix protams kaut ko ņurkstēja, rēja, bet nu man nebija laika ar viņu ņemties. Vienu brīdi klausos, ka riešanas skaņa, nāk no galīgi ne tās puses, kur suni atstāju... Vēl jo vairāk, tajā dārza pusē suņu rej citādi (āzietis & Vasveidīgais), bet šis izklausās pēc mana Afika. Nesos pie koka - protams, striķītis pārgrauzts, suņa nav. SKRIENU SPRINTA ĀTRUMĀ UZ AITU KŪTI!!! Pēdējo reizi, kad Afiku palaida brīvajā paskriet, viņa taisnā ceļā devās uz aitu kūti, kur ar zobiem nikni mēģināja noraut aizgalda dēļus. Abi lielsuņi stāv klusu, bet skaņas vau, vau nāk no kūts iekšienes. Pērlecu pāri 2!!! elektriskajiem ganiem un dods uz kūti. Jā - stāv Afix, sadzinis aitiņas kūtī (patiesībā aunus) un nelaiž ārā
Paņemu šo uz rokām un nesu mājās (jā, jā pāri tiem elektrības žogiem). Suns laimīgs - līdz ceļiem pa sūdiem, smird
Es Afiku fiksi iespundēju un atkal uz aitu kūti prom pārliecināties, ka visi tur dzīvi. Tā arī nesaprotu - Afix ir kamanu suns, ganu suns, vai vienkārši nepaspēja kādu aitu