silverequs wrote:Nu jā, mums tā bija pēc vienu konservu apēšanas, kad suns viss pārklājās ar tādām pumpām, bet nu ārstēšana nekāda sevišķā nebija, mums bija potes, tavegils un uz pumpām smērējām sudokrēmu. Nav gadījumā stafilokoks, ja pumpas palielas?
just ERGO wrote:silverequs wrote:Nu jā, mums tā bija pēc vienu konservu apēšanas, kad suns viss pārklājās ar tādām pumpām, bet nu ārstēšana nekāda sevišķā nebija, mums bija potes, tavegils un uz pumpām smērējām sudokrēmu. Nav gadījumā stafilokoks, ja pumpas palielas?
Paldies par info....gribētu zināt vai potes saturēja arī prednazelonu?
Vendeta wrote:Tas ir kucēnu juvenīlais celulīts, biežāk slimo kucēni no 3 ned. līdz 4-5 mēn. vecumam.
Juvenile Cellulitis (Puppy Strangles)
This is a serious condition which affects the face, ears, and submandibular lymph nodes (those located near the corner of the jaw). The cause of this condition is unknown, but is thought to be an immune system abnormality. There is some evidence that the condition can be hereditary.
What are the symptoms?
Juvenile cellulitis develops in puppies 3-24 weeks of age. It is more common in Golden Retrievers and certain lines of Dachshunds, Siberian Huskies, and Gordon Setters.
The face, muzzle, lips, and eyelids become swollen. Pustules (large pimples) develop, break open, and crusts and small ulcers form. The submandibular lymph nodes enlarge and may abscess and drain. Sometimes, the puppy has difficulty eating and swallowing because of the enlarged lymph nodes. Puppies often have a fever, are depressed, and will not eat.
What are the risks?
If left untreated, some puppies can die from this condition. Scarring and permanent hair loss can occur.
What is the management?
Puppies with juvenile cellulitis should be treated as soon as possible to avoid scarring. Relatively high doses of a corticosteroids are given. Usually, the puppy will respond after several days of treatment, but the treatment is continued for 3-4 weeks, gradually tapering the dose. Antibiotics are given, if a secondary bacterial infection is suspected. Your veterinarian may also recommend gently soaking the area with dilute chlorhexidine or aluminum acetate (Burow's solution).
Ārstēšana nav grūta, grūtākais ir pārliecināt īpašniekus (un dažus ārstus), ka pie šīs slimības ir jālieto prednizolons, no kā daudzi baidās. Šajā gadījumā tas ir nepieciešams, jo slimības attīstība tiek saistīta ar imūnsistēmas hiperreaktivitāti.
silverequs wrote:just ERGO wrote:silverequs wrote:Nu jā, mums tā bija pēc vienu konservu apēšanas, kad suns viss pārklājās ar tādām pumpām, bet nu ārstēšana nekāda sevišķā nebija, mums bija potes, tavegils un uz pumpām smērējām sudokrēmu. Nav gadījumā stafilokoks, ja pumpas palielas?
Paldies par info....gribētu zināt vai potes saturēja arī prednazelonu?
Diemžēl ,jā.
OrlandoSeaHorse wrote:Rado 4 mēnešu vecumā bija tas kucēnu žņaudzējs (Puppy strangles). Tā arī ārstējām, kā Vendeta saka. Piepampis bija viss sejas rajons - kakls zem ausīm/žokļa, zods, lūpas ap degunu, acu plakstiņi (augšējie un apakšējie). No tām vietām visā platībā nepārtraukti sūcās šķidrums un pielipa pie ādas. Reizēm piepampušie bumbuļi atnāca vāļā un izgāzās "tīrs ūdens" - caurspīdīgs šķidrums bez krāsas, bez smakas. Katru dienu vairākas reizes dienā kārtīgi tīrīju purnu, zodu, utt. Manuprāt tā bija ūdeņraža pārskābe. Jā, noteikti. Un uz tās jēlās virsmas kaisīju likopodiju (staipekņu sporas, dabūjamas cilvēku aptiekā). Tas sausina un ļauj elpot ādai. Tās piepampušās vietas bija milzīgas, tumši pelēklillā krāsā. Ap acīm it kā lillā banāni (plakstiņi). Spalva uz izplestās ādas bija reta, reta, kā cūkas sari. Ilgi gāja, spricējām un spricējām. Domā - nu jau būs labi, bet nekā.... Katrā ziņā tās nebija dienas, bet nedēļas, daudzas. Labi, ka suns tāds pacietīgs, ļāva visu tīrīt un kopt. Droši vien juta, ka pēc manas darbošanās paliek par kapeiku patīkamāk. Vai arī tā slimošana viņam tik pacietīgu raksturu ir izveidojusi.
Un jā, pēc slimošanas nevar teikt, ka bārda un ūsas nemaz nebūtu, nezinot pat nevar pateikt, bet tomēr ir retāka, nekā piem., Aidanam. Un skropstas viņam tagad ir daudz retākas, nekā vajadzētu, līdz ar to visi putekļi pa tiešo tiek acīs, tāpēc jātīra acis praktiski katru dienu vismaz 1 x un pēc putekļainu vietu apmeklējuma (izstādes). Lietojam speciālo līdzekli, reizēm nākas arī pasmērēt zāles pret iekaisumu. Pārbaudīts, ka acīm pašām nekāda vaina nav, bet viegli iekļūstošie putekļi grauž, kairina, tāpēc tās asaro un vislaik ir izdalījumi. Reizēm pastaigas laikā paslauku tāpat - ar salvetīti.
Varu tev uzmundrinājumam ielikt vienu portretiņu, kā izskatās suņa ģimītis vairākus gadus pēc slimošanas:
[url=http://www.radikal.ru]Cīnieties, lietojiet zāles, tīriet purniņu, būs labi![/color][/size]
Labi, ja nav, bet neesi pārliecīgs optimists: mums sākās ar vienu knapi pamanāmu bumbulīti kaut kur auss rajonā. I nebūtu pamanījusi, bet vienreiz dauzoties man uz rokas tika tas ūdenim līdzīgais škidrums, skatījos, kamēr atradu, ka avots - caurums suņa ādā. Uzplīsa tas bumbulis. Braucām pie veta tajā pat brīdī, sāka uzreiz arī ārstēt, nekāda lieka brīnīšanās riņķī un apkārt nebija, bet tikpat gāja ilgi un pamatīgi.just ERGO wrote:Pēc apraksta izkalusās, ka mums pat nav tik traki....tad nu skaidrs, ka jāmēģina kaut kas darīt ar purniņu, mums gan viņš nemaz tā neļaujās to aiztikt, jo ūdeņradis taču kož....
OrlandoSeaHorse wrote:Labi, ja nav, bet neesi pārliecīgs optimists: mums sākās ar vienu knapi pamanāmu bumbulīti kaut kur auss rajonā. I nebūtu pamanījusi, bet vienreiz dauzoties man uz rokas tika tas ūdenim līdzīgais škidrums, skatījos, kamēr atradu, ka avots - caurums suņa ādā. Uzplīsa tas bumbulis. Braucām pie veta tajā pat brīdī, sāka uzreiz arī ārstēt, nekāda lieka brīnīšanās riņķī un apkārt nebija, bet tikpat gāja ilgi un pamatīgi.just ERGO wrote:Pēc apraksta izkalusās, ka mums pat nav tik traki....tad nu skaidrs, ka jāmēģina kaut kas darīt ar purniņu, mums gan viņš nemaz tā neļaujās to aiztikt, jo ūdeņradis taču kož....
Ja nepatīk ūdeņradis, var viegli rozīgu zilo graudiņu šķīdumu.
OrlandoSeaHorse wrote:Labi, ja nav, bet neesi pārliecīgs optimists: mums sākās ar vienu knapi pamanāmu bumbulīti kaut kur auss rajonā. I nebūtu pamanījusi, bet vienreiz dauzoties man uz rokas tika tas ūdenim līdzīgais škidrums, skatījos, kamēr atradu, ka avots - caurums suņa ādā. Uzplīsa tas bumbulis. Braucām pie veta tajā pat brīdī, sāka uzreiz arī ārstēt, nekāda lieka brīnīšanās riņķī un apkārt nebija, bet tikpat gāja ilgi un pamatīgi.just ERGO wrote:Pēc apraksta izkalusās, ka mums pat nav tik traki....tad nu skaidrs, ka jāmēģina kaut kas darīt ar purniņu, mums gan viņš nemaz tā neļaujās to aiztikt, jo ūdeņradis taču kož....
Ja nepatīk ūdeņradis, var viegli rozīgu zilo graudiņu šķīdumu.
Vendeta wrote:Tas slimības apraksts ir ņemts no šī saita: http://www.peteducation.com/ Tur ir ļoti daudz noderīgas informācijas par dažādām dzīvnieku slimībām, viss izskaidrots tā, lai būtu viegli saprotams dzīvnieku īpašniekiem.
Pieaugušiem suņiem šī slimība, iespējams, arī var izpausties. Tomēr pastāv iespēja, ka tā varētu būt vēl kāda cita no autoimūnajām slimībām, kas skar visu organismu, bet visstiprāk cieš āda.
Vendeta wrote:just ERGO, jūs domājat šķīdumu ādas dezinfekcijai? Tad Latvijā vetaptiekās ir nopērkams 0,05% Hlorheksidīna šķīdums (izotonisks, nekairina audus). Ja bija domāta ziede iekaisuma mazināšanai - mēs saviem pacientiem iesakam vai nu Cortizeme (šķidra ziede-pieniņš, maksā ap 5 Ls, satur neomicīnu un prednizolonu, darbojas antibakteriāli un mazina niezi), vai nu Diclorex foam (putas, kas ir izpūšamas no flakoniņa tieši uz ādas, iedarbība līdzīga, kā Cortizem, cena arī).
Veseļojaties!
Users browsing this forum: No registered users and 3 guests