Page 4 of 6

Re: Sargsuņa audzināšana

PostPosted: 03 Mar 2017, 13:50
by NARDICUM
Magdalena
Oho! Un tas ar visu pareizu socializēšanu un radināšanu pie cilvēkiem pašu sētā un ārpus tās, ja?

Socializācija ir riktīga *uiņa!
Cilvēki vispirms ir izaudzējuši suņus ar nestabilu psihi un pēc tam izdomājuši tos socializēt!
Ja sunim ar galvu viss ir OK, tad nekāda socializācija nav vajadzīga!
Man Riko pirmo reizi no mājas tika izvests uzreiz uz Baltik Winneru :sarkstosa: , kāda tur socializācija. Minūtes 5 viņš bolīja acis, nesaprasdams, kur ir nonācis, pēc tam sāka pētīt apkārtni. Dabūja BOB pieklājīgā konkurencē. :latvija:
Īstenībā vidusāzietis ārpus savas teritorijas, ja viņu nekas neapdraud, nemaz tik bīstams nav. Bet savā teritorijā viņu noteikti vajag norobežot no ciemiņiem. Ir 100 un 1 situācija, ko suns novērtē kā provokāciju. Man tādu stāstu ar vairāk vai mazāk nopietnām sekām- vagons. Tā ir gadu tūkstošos veidota specifika, tas nav jāmāca, tas vai nu ir, vai nav. Suns rīkojas pats, jo tas no viņa ir prasīts un gaidīts, kopš cilvēks pieradināja suni. Ja gans ir vienā kalna pusē, bet vilks uzglūn aitām no otras- nav laika domāt vai gaidīt komandu!
Man liekas, kaut kur lasījusi, ka kaukāziešiem jau, ja nemaldos, sešu nedēļu vecumā jāizrāda neuzticība pret svešiem.

Mazāk lasiet visādas muļķības!
Un man vispār nav skaidrs, ko cilvēki sauc par zooagresiju? Viss tiek sajaukts vienā putrā

Re: Sargsuņa audzināšana

PostPosted: 03 Mar 2017, 13:57
by Spigana
NARDICUM wrote:Ja sunim ar galvu viss ir OK, tad nekāda socializācija nav vajadzīga!


Protams, protams. Un apmācīt arī suņus vispār nevajag, katram sunim jau no dzimšanas jabūt absolūti skaidram, kā iekļauties sabiedrībā un ko cilvēki no viņa gaida. Principā katra robota sapnis.
Un tad pēc šādiem tekstiem brīnās, ka mums ir tik daudz bīstamu suņu un ka pie mums sabiedrība tik ļoti baidās no jebkādiem suņiem.
:akes:
Varbūt pietiks tomēr muļķības rakstīt?

Re: Sargsuņa audzināšana

PostPosted: 03 Mar 2017, 14:14
by Silma
Tā nu gan nav, ka socializācija ir nekam nevajadzīgs idiotisms. Drīzāk, ka to nevajag pataisīt par kaut kādu pasākumu "per se", bet gan vienkārši tā iekļaujas normālā ikdienas suņa audzināšanā. Atkal atgriežoties pie tiem senajiem laikiem, kad man vēl bija suņi, nebija tāda speciāli izdalīta termina kā socializācija, bet kaut kā lielākai daļai normālās tautas bija skaidrs, ka kucēns ir jāved "tautās", lasi, uz vietējo parku vai pastaigu vietu, kur tas iepazīstās ar citiem sugas brāļiem, iemācās spēlēties ar lielākiem un mazākiem suņiem, iemācās, ka katram cilvēkam, kas paiet garām uz ielas vai pienācis parunāties ar saimnieku, nav nedz sajūsmā jālec virsū, nedz jākož kājās. utt utml. Vārdu sakot, mācās uzvesties tā, lai neradītu liekas problēmas ne saimniekam, ne citiem cilvēkiem. Protams, tajos laikos arī bija krietni daudz problēmu ar neaudzinātiem, agresīviem suņiem, kas varēja uzmesties tavējam bez jebkādas provokācijas vai iemesla, un parasti tika staidzināti bez pavadas un saimniekam bija dziļi vienalga, sak, lai izvillojas. Nezinu, kāda situācija ir pašlaik, bet vismaz vērojot vietējā rajona suņu kontingentu, nākas secināt, ka kaukāziešus, rotveilerus un VASus lielos apjomos ir nomainījuši mazāki Raseli, takši, visādi bezšķirnes suņi, tādēļ gribētos cerēt, ka situācija ir uzlabojusies.
Daļa problēmas cēloņa ar t.s. nesocializētajiem sargsuņiem varētu būt skaidrojama ar faktu, ka šie sargsuņi dzīvo privātmājās ar sētu, aiz kuras ārā 90% netiek vesti. Nav jau noslēpums, ka daudzviet tiek postulēts viedoklis, ka sunim, īpaši lielākam, pilsētas dzīvoklī nav vietas, un tie jātur tikai privātmājā ar teritoriju, kur izskrieties, tā nu bieži vien sanāk, ka privātmāja ar teritoriju it kā ir, jaunizceptajam saimniekam liekas - kur nu vēl labāk, ko nu vēl vajag tam sunim? Staigāt pa rajonu taču nav vajadzības, ir taču privātā teritorija, kur skrieties? Atver durvis, izmet ārā un lieta darīta. Dzīvoklī mītoša suņa saimniekam variantu nav - ir jāved suns staigāt, un parasti tur, kur staigājas, ir arī citi suņi, un gribi negribi, ķersies pie socializācijas, lai atvieglotu sev dzīvi un uzrautos uz mazāk problēmām.

Re: Sargsuņa audzināšana

PostPosted: 03 Mar 2017, 14:21
by fedelta
Spigana wrote:
NARDICUM wrote:Ja sunim ar galvu viss ir OK, tad nekāda socializācija nav vajadzīga!


Protams, protams. Un apmācīt arī suņus vispār nevajag, katram sunim jau no dzimšanas jabūt absolūti skaidram, kā iekļauties sabiedrībā un ko cilvēki no viņa gaida. Principā katra robota sapnis.
Un tad pēc šādiem tekstiem brīnās, ka mums ir tik daudz bīstamu suņu un ka pie mums sabiedrība tik ļoti baidās no jebkādiem suņiem.
:akes:
Varbūt pietiks tomēr muļķības rakstīt?


Nu tad pus pasaules suńiem ar galvu laikam nav ok :kanepe:
Man gan liekas, ka cilvēkam kaut kas nav ok. Un ko tad tagad gaidīsmim,kad izaugs, lai zinātu vai ar galvu sunim viss labi? Un ja ne,tad špricējam nost vai arī,lai brūk citiem virsū, piesienam, izolējam?
Tad jau visu palaižam visus brīvā vaļā augt, kuram būs saprašana, tas dzīvos normāli.

Ziniet, tad, kad vet pakalpojumu čeks ir ar 3 ciparu skaitli pēc tādu nesocializētu un neskolotu suņu uzbrukumiem dēļ tādiem saimniekiem, kas uzskata, ka pietiek suni nopirkt un ielikt sētā, un citiem ir jābaidās iziet no savas sētas ārā, gribas aizsūtīt tos saimniekus ārstēties.

Re: Sargsuņa audzināšana

PostPosted: 03 Mar 2017, 14:23
by begemot
Ok socializācijas aizstāvji, paskaidrojiet ar ko atšķiras divi kucēni vienāda vecuma, dzīvojuši vienādos apstākļos, teiksim privātmājā ar teritoriju kur brīvi varēja pārvietoties. Abi tiek ievesti veikalā Depo viens pieplok pie zemes, ir manāmi uztraucies, ausis katra uz savu pusi, nereaģē uz ēdienu, raustās no skaņām. Otrs brīdi pabrīnās apkārt, tad dodas izzināt jaunu vietu, ir draudzīgs pret cilvēkiem un ir sajūsmā par šo piedzīvojumu. Un tad padomājiet kādu no šiem diviem suņiem Jūs gribētu sev.

Re: Sargsuņa audzināšana

PostPosted: 03 Mar 2017, 14:32
by fedelta
Nu tikpat labi var jautāt, kādēļ visi cilvēki nav vienādi, kāpēc visi negrib būt dzeltenās preses uzmanības centrā, jo tak cilvēki visi. Kādēļ man patīk klusums un miers,bet māsai koncerti un tusiņi.
Bet tas tak nenozīmē, ka mammai vajadzēja mani visu laiku istabā turēt, un es vākšu nost visus, kas man nepatiks, kad iziešu sabiedrībā.

Re: Sargsuņa audzināšana

PostPosted: 03 Mar 2017, 15:00
by Spigana
Ak jel. Nu bet loģiski, ka suņu raksturi atšķiras un arī vienas šķirnes ietvaros nebūs divu vienādu suņu. Bet tāpēc nevajag te stāstīt, ka ar suni nav jāstrādā un ka sunim pašam ir viss jāsaprot. Un būtu jau tā kā laiks arī saprast, ka dažādiem suņiem ir nepieciešama dažāda pieeja, nevar gribēt, ka visi visu vienādi sapratīs.

Re: Sargsuņa audzināšana

PostPosted: 03 Mar 2017, 15:09
by begemot
Ok, skaidrs. Tikai piebildīšu, tam nav nekāda sakara ar raksturu.

Re: Sargsuņa audzināšana

PostPosted: 03 Mar 2017, 15:17
by ash
begemot wrote:Ok socializācijas aizstāvji, paskaidrojiet ar ko atšķiras divi kucēni vienāda vecuma, dzīvojuši vienādos apstākļos, teiksim privātmājā ar teritoriju kur brīvi varēja pārvietoties. Abi tiek ievesti veikalā Depo viens pieplok pie zemes, ir manāmi uztraucies, ausis katra uz savu pusi, nereaģē uz ēdienu, raustās no skaņām. Otrs brīdi pabrīnās apkārt, tad dodas izzināt jaunu vietu, ir draudzīgs pret cilvēkiem un ir sajūsmā par šo piedzīvojumu. Un tad padomājiet kādu no šiem diviem suņiem Jūs gribētu sev.


kucēnam svešā vietā baidīties ir normāli. nav teikts, ka kucēns, kurš šodien veikalā Depo nebaidās, pēc 2 nedēļām nesāks baidīties, kāmēr tas kurš šodien baidās, nākamajā reizē varbūt vairs nebaidīsies.
pieradināt suni pie svešām vietām, trokšņiem, cilvēkiem nav ne grūti, ne sarežģīti. es izvēloties suni šim faktoram pievērstu mazāku uzmanību kā piemēram enerģijas līmenim, vēlmei komunicēt ar cilvēku, vēlmei dominēt (te protams jāņem vērā šķirnes īpatnības arī). Pie tam - ja abi kucēni ir no kādas samērā aktīvas un komunikablas šķirnes - es personīgi dotu priekšroku tam, kurš ir kautrīgāks, noslēgtāks.

Re: Sargsuņa audzināšana

PostPosted: 03 Mar 2017, 15:27
by begemot
ash wrote:
begemot wrote:Ok socializācijas aizstāvji, paskaidrojiet ar ko atšķiras divi kucēni vienāda vecuma, dzīvojuši vienādos apstākļos, teiksim privātmājā ar teritoriju kur brīvi varēja pārvietoties. Abi tiek ievesti veikalā Depo viens pieplok pie zemes, ir manāmi uztraucies, ausis katra uz savu pusi, nereaģē uz ēdienu, raustās no skaņām. Otrs brīdi pabrīnās apkārt, tad dodas izzināt jaunu vietu, ir draudzīgs pret cilvēkiem un ir sajūsmā par šo piedzīvojumu. Un tad padomājiet kādu no šiem diviem suņiem Jūs gribētu sev.


kucēnam svešā vietā baidīties ir normāli. nav teikts, ka kucēns, kurš šodien veikalā Depo nebaidās, pēc 2 nedēļām nesāks baidīties, kāmēr tas kurš šodien baidās, nākamajā reizē varbūt vairs nebaidīsies.
pieradināt suni pie svešām vietām, trokšņiem, cilvēkiem nav ne grūti, ne sarežģīti. es izvēloties suni šim faktoram pievērstu mazāku uzmanību kā piemēram enerģijas līmenim, vēlmei komunicēt ar cilvēku, vēlmei dominēt (te protams jāņem vērā šķirnes īpatnības arī). Pie tam - ja abi kucēni ir no kādas samērā aktīvas un komunikablas šķirnes - es personīgi dotu priekšroku tam, kurš ir kautrīgāks, noslēgtāks.

Bet es tak nerunāju par vispārēju pieņemtu normas variantu, man piemēram tas atšķiras, no Jūsēja. Es prasu paskaidrot ar ko šie abi kucēni atšķiras? Viena nepareiza atbilde jau bija - raksturs. Tas nav raksturs.
Un jā man ir abi divi varianti sētā, un vel trešais, ar kuru vel pagaidām līdz galam skaidrības nav ))

Re: Sargsuņa audzināšana

PostPosted: 03 Mar 2017, 15:32
by fedelta
Viņi atšķiras ar pasaules uztveri. Varbūt tam, kas veikalā jūtas labi, baidīsies braukt auto, bet veikalā bailīgais iekāps bez prasīšanas un brauks. Vienam būs bail no apaļiem priekšmetiem,otram varbūt no kantainiem.
Tas nav tikai suņiem, tas ir jebkurai dzīvai būtnei. No kā viens baidās, cits nē, un otrādi.

Re: Sargsuņa audzināšana

PostPosted: 03 Mar 2017, 15:38
by begemot
fedelta wrote:Viņi atšķiras ar pasaules uztveri. Varbūt tam, kas veikalā jūtas labi, baidīsies braukt auto, bet veikalā bailīgais iekāps bez prasīšanas un brauks. Vienam būs bail no apaļiem priekšmetiem,otram varbūt no kantainiem.
Tas nav tikai suņiem, tas ir jebkurai dzīvai būtnei. No kā viens baidās, cits nē, un otrādi.

Ne, viņi atšķiras ar nervu sistēmas izturību. Bailīgajām nervu sistēma ir vāja, drošajām nervu sistēma ir stipra. Jebkurš kairinājums ārpus ierastās vides sunim ar vāju nervu sistēmu rada diskomfortu, tas liek viņa organismam strādāt uz izdzīvošanas robežas, cik nu tādam sunim būs organisma rezerve.. Bailes nav niķis, diemžēl.. par šo tēmu ir neskaitāmi pētījumi. Un pats galvenais, nervu sistēmas kvalitātes iedzimst.

Re: Sargsuņa audzināšana

PostPosted: 03 Mar 2017, 15:41
by Spigana
begemot wrote:
fedelta wrote:Viņi atšķiras ar pasaules uztveri. Varbūt tam, kas veikalā jūtas labi, baidīsies braukt auto, bet veikalā bailīgais iekāps bez prasīšanas un brauks. Vienam būs bail no apaļiem priekšmetiem,otram varbūt no kantainiem.
Tas nav tikai suņiem, tas ir jebkurai dzīvai būtnei. No kā viens baidās, cits nē, un otrādi.

Ne, viņi atšķiras ar nervu sistēmas izturību. Bailīgajām nervu sistēma ir vāja, drošajām nervu sistēma ir stipra. Jebkurš kairinājums ārpus ierastās vides sunim ar vāju nervu sistēmu rada diskomfortu, tas liek viņa organismam strādāt uz izdzīvošanas robežas, cik nu tādam sunim būs organisma rezerve.. Bailes nav niķis, diemžēl.. par šo tēmu ir neskaitāmi pētījumi. Un pats galvenais, nervu sistēmas kvalitātes iedzimst.


Un tas nozīmē, ka ar suņiem var nestrādāt? "Redziet, man sunītis tāds nervozāks, neko tur nevarēju padarīt, neņemiet ļaunā to sakosto kāju."

Re: Sargsuņa audzināšana

PostPosted: 03 Mar 2017, 15:47
by fedelta
begemot wrote:
fedelta wrote:Viņi atšķiras ar pasaules uztveri. Varbūt tam, kas veikalā jūtas labi, baidīsies braukt auto, bet veikalā bailīgais iekāps bez prasīšanas un brauks. Vienam būs bail no apaļiem priekšmetiem,otram varbūt no kantainiem.
Tas nav tikai suņiem, tas ir jebkurai dzīvai būtnei. No kā viens baidās, cits nē, un otrādi.

Ne, viņi atšķiras ar nervu sistēmas izturību. Bailīgajām nervu sistēma ir vāja, drošajām nervu sistēma ir stipra. Jebkurš kairinājums ārpus ierastās vides sunim ar vāju nervu sistēmu rada diskomfortu, tas liek viņa organismam strādāt uz izdzīvošanas robežas, cik nu tādam sunim būs organisma rezerve.. Bailes nav niķis, diemžēl.. par šo tēmu ir neskaitāmi pētījumi. Un pats galvenais, nervu sistēmas kvalitātes iedzimst.


Tad Jūs uzskatāt, ka labāk tādam sunim ir dzīvot ar savām bailēm, no tām izvairoties,nevis palīdzēt tās pārvarēt?

Manam sunim,piemeram,bija bail lekt ūdenī no laipas. 3gadi sēdēja pie malas, bet peldēt tā nelīda, bail tak. Vienreiz izdomāja,ka boja ir bumba un ar lēcienu aizpeldēja līdz tai, kopš tā laika viņš lec nebaidoties. Un ziniet, domāju, ka bez tām bailēm viņam ir vieglāk dzīvot.
Tāpat ir suńi, kam bail peldēt, vienreiz, divreiz iemānot ūdenī un parādot, ka nekas bīstams tas nav, nevar no ūdens pierunāt kāpt ārā. Bailes ir psiholoğiska spriedze, no kuras var atbrīvoties un dzīvi tas padara tikai labāku.

Re: Sargsuņa audzināšana

PostPosted: 03 Mar 2017, 15:48
by ash
begemot wrote:Es prasu paskaidrot ar ko šie abi kucēni atšķiras? Viena nepareiza atbilde jau bija - raksturs. Tas nav raksturs.
Un jā man ir abi divi varianti sētā, un vel trešais, ar kuru vel pagaidām līdz galam skaidrības nav ))


atšķirties var raksturs, temperaments (tas nav viens un tas pats un nervu sistēmas noturība ir temperamenta lauciņā), kā arī kucēna attīstības etaps, kas katram var būt induviduāls, pat ja abi ir no viena metiena.

šajā gadījumā viss ir ļoti vienkārši - kucēni atšķiras ar to, ka viens baidās, otrs ne. :medos: ja akurāt vajag zināt iemeslus, var ja doties pie zoopsihologa neredzu jēgu sarežģīt situāciju - ja gribas ar suni staigāt sabiedriskā vietā - ņemt abus uz tādām - pieradīs.

Re: Sargsuņa audzināšana

PostPosted: 03 Mar 2017, 15:49
by begemot
Spigana wrote:
begemot wrote:
fedelta wrote:Viņi atšķiras ar pasaules uztveri. Varbūt tam, kas veikalā jūtas labi, baidīsies braukt auto, bet veikalā bailīgais iekāps bez prasīšanas un brauks. Vienam būs bail no apaļiem priekšmetiem,otram varbūt no kantainiem.
Tas nav tikai suņiem, tas ir jebkurai dzīvai būtnei. No kā viens baidās, cits nē, un otrādi.

Ne, viņi atšķiras ar nervu sistēmas izturību. Bailīgajām nervu sistēma ir vāja, drošajām nervu sistēma ir stipra. Jebkurš kairinājums ārpus ierastās vides sunim ar vāju nervu sistēmu rada diskomfortu, tas liek viņa organismam strādāt uz izdzīvošanas robežas, cik nu tādam sunim būs organisma rezerve.. Bailes nav niķis, diemžēl.. par šo tēmu ir neskaitāmi pētījumi. Un pats galvenais, nervu sistēmas kvalitātes iedzimst.


Un tas nozīmē, ka ar suņiem var nestrādāt? "Redziet, man sunītis tāds nervozāks, neko tur nevarēju padarīt, neņemiet ļaunā to sakosto kāju."

Nē tak, tas nozīme to, ka tādus suņus nevajag pavairot. Socializācija jau tikai pieradina pie vides, nevis novērš cēloņi dēļ kā tas pieradināšanas process vispār ir nepieciešams. Un suņu pasaules problēma nr. 1 ir tajā, ka tak, pavairo, maitas, un iestāsta ka viss ir ok, tāds raksturs :aizsvilstas:

Re: Sargsuņa audzināšana

PostPosted: 03 Mar 2017, 15:53
by fedelta
ash wrote:
begemot wrote:Es prasu paskaidrot ar ko šie abi kucēni atšķiras? Viena nepareiza atbilde jau bija - raksturs. Tas nav raksturs.
Un jā man ir abi divi varianti sētā, un vel trešais, ar kuru vel pagaidām līdz galam skaidrības nav ))


atšķirties var raksturs, temperaments (tas nav viens un tas pats), kā arī kucēna attīstības etaps, kas katram var būt induviduāls, pat ja abi ir no viena metiena.

šajā gadījumā viss ir ļoti vienkārši - kucēni atšķiras ar to, ka viens baidās, otrs ne. :medos: ja akurāt vajag zināt iemeslus, var ja doties pie zoopsihologa neredzu jēgu sarežģīt situāciju - ja gribas ar suni staigāt sabiedriskā vietā - ņemt abus uz tādām - pieradīs.



Tieši tā.Kāpēc neviens neiedomājas, ka bērnu, kurš raud, kad jāiet uz bernudārzu vai skolu, nevajag uz turieni vest, jo tas rada diskomfortu un emocionālu spiedienu, var tak dzīvot mājās visu mūžu. Un tad to izdomātu darīt katrs otrais un rezultātā mums būs antisociāla sabiedrība,jo tak tā ir vieglāk, nekāda stresa un darbs ar nav jāiegulda.

Re: Sargsuņa audzināšana

PostPosted: 03 Mar 2017, 15:54
by Spigana
begemot wrote:
Spigana wrote:
begemot wrote:.. viņi atšķiras ar nervu sistēmas izturību. Bailīgajām nervu sistēma ir vāja, drošajām nervu sistēma ir stipra. Jebkurš kairinājums ārpus ierastās vides sunim ar vāju nervu sistēmu rada diskomfortu, tas liek viņa organismam strādāt uz izdzīvošanas robežas, cik nu tādam sunim būs organisma rezerve.. Bailes nav niķis, diemžēl.. par šo tēmu ir neskaitāmi pētījumi. Un pats galvenais, nervu sistēmas kvalitātes iedzimst.


Un tas nozīmē, ka ar suņiem var nestrādāt? "Redziet, man sunītis tāds nervozāks, neko tur nevarēju padarīt, neņemiet ļaunā to sakosto kāju."

Nē tak, tas nozīme to, ka tādus suņus nevajag pavairot. Socializācija jau tikai pieradina pie vides, nevis novērš cēloņi dēļ kā tas pieradināšanas process vispār ir nepieciešams. Un suņu pasaules problēma nr. 1 ir tajā, ka tak, pavairo, maitas, un iestāsta ka viss ir ok, tāds raksturs :aizsvilstas:


Nē, nu skaidrs. Iznīdēsim gadsimtiem senas šķirnes, kurām vienmēr ir bijusi nepieciešama pierašana pie vietām un lietām. Un uzskatīsim, ka eksistē tādi suņi, kas piedzimst ar perfektu izpratni par to, kā pasaulē viss darbojas.
Suņa pieradināšana pie pasaules nav kaut kāds nenormāls process, no kura būtu par katru cenu jāizvairās. Tas, ka tiek ražoti suņi ar vājiem nerviem šķirnēs, kurām jābūt izturīgām, ir pilnīgi cits jautājums un nevajag te socializāciju vainot.

Re: Sargsuņa audzināšana

PostPosted: 03 Mar 2017, 16:04
by begemot
fedelta wrote:
begemot wrote:
fedelta wrote:Viņi atšķiras ar pasaules uztveri. Varbūt tam, kas veikalā jūtas labi, baidīsies braukt auto, bet veikalā bailīgais iekāps bez prasīšanas un brauks. Vienam būs bail no apaļiem priekšmetiem,otram varbūt no kantainiem.
Tas nav tikai suņiem, tas ir jebkurai dzīvai būtnei. No kā viens baidās, cits nē, un otrādi.

Ne, viņi atšķiras ar nervu sistēmas izturību. Bailīgajām nervu sistēma ir vāja, drošajām nervu sistēma ir stipra. Jebkurš kairinājums ārpus ierastās vides sunim ar vāju nervu sistēmu rada diskomfortu, tas liek viņa organismam strādāt uz izdzīvošanas robežas, cik nu tādam sunim būs organisma rezerve.. Bailes nav niķis, diemžēl.. par šo tēmu ir neskaitāmi pētījumi. Un pats galvenais, nervu sistēmas kvalitātes iedzimst.


Tad Jūs uzskatāt, ka labāk tādam sunim ir dzīvot ar savām bailēm, no tām izvairoties,nevis palīdzēt tās pārvarēt?

Manam sunim,piemeram,bija bail lekt ūdenī no laipas. 3gadi sēdēja pie malas, bet peldēt tā nelīda, bail tak. Vienreiz izdomāja,ka boja ir bumba un ar lēcienu aizpeldēja līdz tai, kopš tā laika viņš lec nebaidoties. Un ziniet, domāju, ka bez tām bailēm viņam ir vieglāk dzīvot.
Tāpat ir suńi, kam bail peldēt, vienreiz, divreiz iemānot ūdenī un parādot, ka nekas bīstams tas nav, nevar no ūdens pierunāt kāpt ārā. Bailes ir psiholoğiska spriedze, no kuras var atbrīvoties un dzīvi tas padara tikai labāku.

Man, personīgi man ir pilnīgi vienalga, ka katrs indivīds izklaidējās. Es gribu, lai man ir iespēja iegādāties dzīvnieku kuram viss šis nebūtu vajadzīgs, jo man nav vēlmes uz šādām izklaidēm. Bumbiņa, ezers un peldēšana, protams ir jauki, bet tā nav primāra nepieciešamība suņa un cilvēka dzīvē. Bet ja būtu tāda situācija, ka suns baidītos nevis no lēkšanas ezerā no laipas, bet no riteņbraucējiem? Kuri parkos vasara ir pilns. Un katras pastaigas laikā viņam pulss no normāla stāvokļa uzkāptu divas, vai pat vairāk reizes? Kāda ir sajūta dzīvot uz izdzīvošanas robežas, tikai tāpēc ka kādreiz kāds ir izdomājis sapārot bailīgu kuci, vai ka te pieņemts - kucīti ar alternatīvu raksturu..

Re: Sargsuņa audzināšana

PostPosted: 03 Mar 2017, 16:10
by begemot
Nu bet āmen, par ko tad ir stāts.. Es zinot savu dzīvesveidu, brīva laika iespējas, kopējo emocionālo fonu, neizvēlos šķirni kurai tas viss ir nepieciešams, es izvēlos tādu kurai pēc būtības nav.. bet problēma jau ir tajā ka ir nepieciešams gan azavakam, gan dobermanim.