Labdien!
Suņu audzināšanā esmu pilnīgi zaļa kā gurķis , bet man ir mazs 2 mēnešus jauns Jack Russeliņš. Vispār ļoti gudra meitenīte.
Dzīvojam pašā Rīgas centrā jau 3. dienu, iepriekš viņa dzīvojās ar mammu un pārējiem suņukiem lauku mājā. Pie centra pierada jau otrajā dienā.
Es viņu nokārtoties vedu ārā pagalmiņā un pastaigā gājām uz vietējiem parkiem. Divu dienu laikā viņa man nereizi nesadarīja šmuci mājās...
Itkā viss labi, bet vakar aizgājām uz Beinarts klīniku, jo sapratu, ka man vajag detalizēti pa punktiem saprast kā kopt savu suni un tur man pateica: "Ak Dievs, jūs viņu vedat ārā? Viņa var nomirt, jums taču ir tikai viena pote!"
Ok, es zināju, ka mums ir viena pote un pat pārvaicāju audzētājai un vēl paziņai, kurai ir liels Russels, vai var vest ārā un viņas abas apgalvoja, ka var... un tās divas iepriekšējās dienas mēs smuki staigājām un nokārtojāmies ārā.... Vakar vakarā es jau viņu bailīgi izvedu 1x ārā un pārējās reizes viņa man kārtojās dzīvoklī uz pamperpaladziņa.... nu viss pa smuko it kā, kur ierādu tur kārtojas, protams, nav zināms, kur viņa to darīs, kad manis nebūs klāt... BET tagad vienkārši nesaprotu kā man viņu audzināt ar to visu nokārtošanos - vest mazliet ārā, neskatoties, ka nav vēl divu pošu vai nevest ārā un radināt pie tā paperpaladziņa... Iepriekš viņu slavēju, ka viņa nokārtojās ārā, tagad man viņa jāslavē, ka dara to mājās?... bik apsurdi...
+ man liekas viņa jau pa vienu dienu ir paspējusi apvainoties uz mani, ka es viņu nevedu vairs ārā ....
Šajā forumā atradu daudz labas un interesantas lietas, bet katrs gadījums jau individuāls, tāpēc nolēmu uzrakstīt.
Suns tiešām ir labs un gudrs, negribētos kaut ko sačakarēt viņa uztverē jau pirmajās dienās...
Liels liels paldies