Dagucis wrote:Ir arī krēmkrāsas samojedi

Turpinām offtopiku
Pēc standarta ir, bet es secināju, ka reāli dzīvē izteiktu krēmkrāsu nav iespējams sastapt. Visi audzētāji mēģina izaudzēt pēc iespējas baltākus.
Otra lieta, ka tīri balta krāsa jau arī nav nevienam. Visi ir ar lielāku vai mazāku bēšīgumu.

Turpinām offtopiku
Pēc standarta ir, bet es secināju, ka reāli dzīvē izteiktu krēmkrāsu nav iespējams sastapt. Visi audzētāji mēģina izaudzēt pēc iespējas baltākus.
Otra lieta, ka tīri balta krāsa jau arī nav nevienam. Visi ir ar lielāku vai mazāku bēšīgumu.[/quote]

Man domāt, ka baltus visi arī meklē

Dagucis wrote:Vai tad ir tāds iedalījums riktīgās un neriktīgās šķirnes?

Nu jā, protams, ka ir. Tāpat kā iedalījums "mana patiesība un nepareizā".

Ja nopietni - es laikam 5 mēnešu vecu kucēnu, kas vēl 100 % (vai tuvu tam) neprot komandas, nevestu bez pavadas vietās, kur ir iespējami kārdinājumi. Garā flekša pavada (nu tā, kas izrullējas līdz 8 m un savācas, kad vajag) un sunim ir relatīva brīvība apvienojumā ar lielu drošību. Citādi jau nevar garantēt, ka neparaus pie nikna suņa vai zem auto. Ar savējiem (tāpat kā Ash - īru terjeri) ejam pie flekša, vaļā tikai vietās, ko ES pārredzu labāk, nekā suņi, ka var šos savākt pirms viņi ir pamanījuši kāpēc.

Ja nopietni - es laikam 5 mēnešu vecu kucēnu, kas vēl 100 % (vai tuvu tam) neprot komandas, nevestu bez pavadas vietās, kur ir iespējami kārdinājumi. Garā flekša pavada (nu tā, kas izrullējas līdz 8 m un savācas, kad vajag) un sunim ir relatīva brīvība apvienojumā ar lielu drošību. Citādi jau nevar garantēt, ka neparaus pie nikna suņa vai zem auto. Ar savējiem (tāpat kā Ash - īru terjeri) ejam pie flekša, vaļā tikai vietās, ko ES pārredzu labāk, nekā suņi, ka var šos savākt pirms viņi ir pamanījuši kāpēc.[/quote]

Uz doto momentu tā arī ir, ka ejam bez pavadas tikai vietās, kas labi pārredzamas, bez suņiem un citiem kairinājumiem. Kā ieraugam kādu tuvojamies, tā ņemam pie siksnas

Uzgāju caur citu tēmu šo ierakstu un tā vien liekas, ka rakstīts par manu Yuki viss. Žēl, ka autore nepadalījās, vai sunei izaugot, pārmērīgais draudzīgums un skriešana prom mainījās uz labo pusi, jeb tā arī palika kā suņa rakstura iezīme.
Pilnībā saprotu šāda smaidiņa ielikšanu šī vietā , jo reizēm arī tāpat jūtos..