Padalieties lūdzu pieredzē - kā jūsu suņi pārdzīvo palikšanu vienatnē ilgāku laiku.
Cik stundas ikdienā viņs paliek viens un kā tas atsaucas uz viņa paklausību?
Suns esot bara dzīvnieks, bet, nākas tomēr mūsu meiteni darba dienās atstāt vienatnē uz visu darba dienu...
Gribētu dzirdēt kādu pieredzi

Man suns arī pa dienu ir viens pats. Vakarā to kompensēju ar pastaigu, izskriešanos pamežu un vienlaicīgu apmācības nostiprināšanu.

Manējie palikšanu mājās uztver ļoti normāli. Tā kā viņiem ir paliela augumu starpība, tad atstāju katru savā istabā. Atvaļinājumam sākoties abi ir manāmi neapmierināti, ka visu dienu jāuzmana saimniece un nevar mierīgi gulēt

ingo wrote:Manējie palikšanu mājās uztver ļoti normāli. Tā kā viņiem ir paliela augumu starpība, tad atstāju katru savā istabā. Atvaļinājumam sākoties abi ir manāmi neapmierināti, ka visu dienu jāuzmana saimniece un nevar mierīgi gulēt

Manējā arī brīvdienās izskatās dikti neapmierināta, ka mēs esam pa dienu mājās, kad viņai vajadzētu un gribētos čučēt

man arī suns viens pa dienu mājās, vai arī ņemu līdzi uz darbu. bet scenārijs ir viens un tas pats - atpūsties vakara pastaigai vai nodarbībai.
saikne ar saimnieku veidojas kopā darot lietas, nevis esot vienā telpā. vas mums dzīvo laukos ar drauga vecākiem, dien dienā visu laiku kāds ir majās, bet vienalga, kad mēs aizbraucam reizi tajās 2-3 nedēļās - skaidri redzams, kurš ir tas, ko klausa.

čība wrote:man arī suns viens pa dienu mājās, vai arī ņemu līdzi uz darbu. bet scenārijs ir viens un tas pats - atpūsties vakara pastaigai vai nodarbībai.
saikne ar saimnieku veidojas kopā darot lietas, nevis esot vienā telpā. vas mums dzīvo laukos ar drauga vecākiem, dien dienā visu laiku kāds ir majās, bet vienalga, kad mēs aizbraucam reizi tajās 2-3 nedēļās - skaidri redzams, kurš ir tas, ko klausa.

Un kā Jūs ar savu suni pavadiet laiku kopā, ja neejiet pastaigā, vai arī ārā ir slikts laiks (kā pēdējās dienās)?

Dagucis wrote:Un kā Jūs ar savu suni pavadiet laiku kopā, ja neejiet pastaigā, vai arī ārā ir slikts laiks (kā pēdējās dienās)?

Kā var ar suni neiet ārā, vai Jums, ja ir slikts laiks, uz tualeti nemaz negribas?

Sisija wrote:

Dagucis wrote:Un kā Jūs ar savu suni pavadiet laiku kopā, ja neejiet pastaigā, vai arī ārā ir slikts laiks (kā pēdējās dienās)?

Kā var ar suni neiet ārā, vai Jums, ja ir slikts laiks, uz tualeti nemaz negribas?

Ne ne, protams, ka ar suni viņa ikdienas pastaiga tiek veikta neatkarīgi no laikapstākļiem.
Bet līdz pastaigai šādā laikā nedzīvojamies pa dārzu, bet gan istabā un tur tāda bumbiņu mētāšana un skriešana ir dikti ierobežota

Dagucis wrote:Bet līdz pastaigai šādā laikā nedzīvojamies pa dārzu, bet gan istabā un tur tāda bumbiņu mētāšana un skriešana ir dikti ierobežota

Bez bumbiņu mešanas un skriešanas ir daudz citu lietu darāmu, kuras var mācīt pavisam ierobežotā telpā, piem., dažādi triki vai paklausības elementi. Tas viedo daudz ciešāku kontaktu ar saimnieku un nogurdina suni daudz vairāk par vienkāršu skriešanu pakaļ bumbiņai.

Sisija wrote:Bez bumbiņu mešanas un skriešanas ir daudz citu lietu darāmu, kuras var mācīt pavisam ierobežotā telpā, piem., dažādi triki vai paklausības elementi. .

Mēģinam ko tādu arī pa māju darīties, bet ļoti ātri zūd mazajai interese Ar varu jau nepiespiedīs mācīties

Dagucis wrote:Mēģinam ko tādu arī pa māju darīties, bet ļoti ātri zūd mazajai interese Ar varu jau nepiespiedīs mācīties

Visam vajag motivāciju, bet kucēns jau vēl maziņš, protams, ka viņam ilgi koncentrēties ir grūti.

Sisija wrote:Visam vajag motivāciju, bet kucēns jau vēl maziņš, protams, ka viņam ilgi koncentrēties ir grūti.

Cik ilgi vajadzētu kucēnam šādās nodarbības, lai viņu nepārslogotu?

Dagucis wrote:Cik ilgi vajadzētu kucēnam šādās nodarbības, lai viņu nepārslogotu?

Man grūti pateikt, nezinu cik vecs viņš ir, Jums vajadzētu parunāt ar kādu zinošu instruktoru. Galvenais ir darbošanos vienmēr pabeigt tad, kad kucēns vēl neizrāda, ka viņam ir apnicis, t.i., brīdī, kad viņam vēl ir vēlēšanās turpināt, lai nezustu interese un būtu pozitīvas emocijas no darbošanās ar saimnieku Un vēl, svarīgi pabeigt ir ar kaut ko pozitīvu, tādu, kas viņam ļoti labi izdodas un daudz uzslavām

Sisija wrote:Man grūti pateikt, nezinu cik vecs viņš ir, Jums vajadzētu parunāt ar kādu zinošu instruktoru. Galvenais ir darbošanos vienmēr pabeigt tad, kad kucēns vēl neizrāda, ka viņam ir apnicis, t.i., brīdī, kad viņam vēl ir vēlēšanās turpināt, lai nezustu interese un būtu pozitīvas emocijas no darbošanās ar saimnieku Un vēl, svarīgi pabeigt ir ar kaut ko pozitīvu, tādu, kas viņam ļoti labi izdodas un daudz uzslavām

Meitenei ir 4 pilni mēneši. Sākām uz suņu skoliņu arī iet. Tagad vismaz zinu kā pareizi komandas izpildīt un viņai tās mācīt. Pirmais suns kā nekā un tad viss ir jauns un ir bail kautko nepareizi sākt mācīt, ka nesaiet galīgi šreijā

Dagucis , gan jau būs labi . Galvenais, lai abiem prieks par kopā būšanu

Dagucis wrote:

čība wrote:man arī suns viens pa dienu mājās, vai arī ņemu līdzi uz darbu. bet scenārijs ir viens un tas pats - atpūsties vakara pastaigai vai nodarbībai.
saikne ar saimnieku veidojas kopā darot lietas, nevis esot vienā telpā. vas mums dzīvo laukos ar drauga vecākiem, dien dienā visu laiku kāds ir majās, bet vienalga, kad mēs aizbraucam reizi tajās 2-3 nedēļās - skaidri redzams, kurš ir tas, ko klausa.

Un kā Jūs ar savu suni pavadiet laiku kopā, ja neejiet pastaigā, vai arī ārā ir slikts laiks (kā pēdējās dienās)?

es dzīvoju dzīvoklī. man nav iespējas suni izlaist ārā, sunim vajag pastaigu un fizisko slodzi. man neeksistē tāda lieta kā neaiziet pastaigā, ja nu vienīgi esam laukos. nu pēdējās dienās nekas traks jau nav - lietus mētelis un viss ok. kaut gan vienā dienā no pastaigas atnācām žļurkstošām kājām un slapji no a-z galvenais ir pareizs apģērbs un pareiza attieksme, galu galā es jau neeju ciemos, pēc tam būšu mājās un izžāvēšos.
tas ir gan pluss, gan mīnuss dzīvoklim - jāiet pastaigā vienalga kāds laiks un nav iespējas sunim šo laiku neveltīt.

mājās spēlējam slēpšanas spēles, mācamies trikus. bet tā kā pastaiga tomēr parasti ir, suns majās visbiežāk grib gulēt un atpūsties.

ar tik mazu kucēnu ir jādarbojas tik, cik viņš grib. kas attiecas uz apmācību, rotaļām, trikiem - labāk pat mazāk nekā viņš grib, lai paliek interese.

čība wrote:

Dagucis wrote:

čība wrote:man arī suns viens pa dienu mājās, vai arī ņemu līdzi uz darbu. bet scenārijs ir viens un tas pats - atpūsties vakara pastaigai vai nodarbībai.
saikne ar saimnieku veidojas kopā darot lietas, nevis esot vienā telpā. vas mums dzīvo laukos ar drauga vecākiem, dien dienā visu laiku kāds ir majās, bet vienalga, kad mēs aizbraucam reizi tajās 2-3 nedēļās - skaidri redzams, kurš ir tas, ko klausa.

Un kā Jūs ar savu suni pavadiet laiku kopā, ja neejiet pastaigā, vai arī ārā ir slikts laiks (kā pēdējās dienās)?

es dzīvoju dzīvoklī. man nav iespējas suni izlaist ārā, sunim vajag pastaigu un fizisko slodzi. man neeksistē tāda lieta kā neaiziet pastaigā, ja nu vienīgi esam laukos. nu pēdējās dienās nekas traks jau nav - lietus mētelis un viss ok. kaut gan vienā dienā no pastaigas atnācām žļurkstošām kājām un slapji no a-z galvenais ir pareizs apģērbs un pareiza attieksme, galu galā es jau neeju ciemos, pēc tam būšu mājās un izžāvēšos.
tas ir gan pluss, gan mīnuss dzīvoklim - jāiet pastaigā vienalga kāds laiks un nav iespējas sunim šo laiku neveltīt.

mājās spēlējam slēpšanas spēles, mācamies trikus. bet tā kā pastaiga tomēr parasti ir, suns majās visbiežāk grib gulēt un atpūsties.

ar tik mazu kucēnu ir jādarbojas tik, cik viņš grib. kas attiecas uz apmācību, rotaļām, trikiem - labāk pat mazāk nekā viņš grib, lai paliek interese.

Mēs pagaidām dodamies stundu garās pastaigās vakarā. Reizēm sķiet, ka viņa nevar sagaidīt, kad tā pastaiga beigsies Kad vakarā pēc darba atbraucam mājās, tad suns šinī karstumā labāk pa āru ņemās nevis istabā sēž. Un karstumā viņa vispār negrib neko darīt, kā tikai gulēt vietā, kur vējiņš labāk pūš Vispār jau tas esot slikti, jo tad arī zūd tā saikne ar saimnieku un rodas visas neklausīšanas problēmas ar kurām tagad cīnāmies

Man ir (drīzāk bija) tāds problēmsuns, kam neko no manis nevajag, tikai kaut ko ēdamu, nekur neiesaistās un šķiet garlaikota attiecībā uz visu ko daru. Bet pēdējā laikā tiešām notikuši uzlabojumi, viņa ne tikai spēlējās ar mani un sagaida ar lielu prieku skatoties dievinošām acīm, bet pat sākusi ēdienu par diez gan mazsvarīgu lietu uzskatīt un necenšas kā putekļusūcējs vairs visu iekšā sasūkt (tāda sajūta, ka būtu man suni apmainījuši). Tas un otrs suns oriģināli bija manu vecāku suņi, bet tad es sāku vairāk viņiem pievērsties un lai gan sākumā viņa neko negribēja, ar laiku viņai viss sāka iepatikties. Man bija sajūta, ka viņa bija ieslīgusi depresijā, jo ļoti atgādināja vecu īgnu pensionāru. Tagad viņa jūtas, domāju, mīlētāka, es esmu vienīgā, kas viņu mēdz pasaukt tāpat vien, lai samīļotu, uzslavētu kāda viņa laba par to vien ka atnāca, iedotu kaut ko, nevis pasauc lai salamātu par blēņām. Par nedarbiem arī krietni maigāk izturos, kā viņa bija radusi. Domāju neļaujiet sunim ieslīgt tajā "neko negribu, lieciet mani mierā" posmā. Man bija grūti uz kaut ko pavilkt viņu un vienu brīdi jau čīkstēju, ka nekas nesanāk, bet tad nāca lūzums un viss strauji mainījās. Vajag panākt lai Jūsu suns saprastu, ka ar Jums ir forši. Vajag sākt ar lietām, kas sunim patīk (vai kā manā gadījumā pret ko nepatika ir vismazākā) un tad pa vidu iejaukt drusku kaut ko ko darīt parasti nevēlas (man bija dot ēdamo un mīļot, tā lai viņai patīkami, tad mīlojot pakacināties, tā kā uz nebēdnīgu dauzīšanos pavilkt, sākumā tā vienu īsu reizi, ar laiku, ja sāk kā reaģēt, uzstājīgāk provocēt dauzīties, tad jau likām pa vidu mantu utt.) Mums arī bija problēma ar otru suni, kas izaugot sāka viņai pāri darīt, iemācījos nolikt otru pie vietas (negraujot viņa kā galvenā no abiem suņiem stāvokli) un viņai arī vairāk iepatikos, jo zināja, ka uz man var paļauties, es neļaušu viņu nepalnīti abižot.

vipdu wrote:Man ir (drīzāk bija) tāds problēmsuns, kam neko no manis nevajag, tikai kaut ko ēdamu, nekur neiesaistās un šķiet garlaikota attiecībā uz visu ko daru. Bet pēdējā laikā tiešām notikuši uzlabojumi, viņa ne tikai spēlējās ar mani un sagaida ar lielu prieku skatoties dievinošām acīm, bet pat sākusi ēdienu par diez gan mazsvarīgu lietu uzskatīt un necenšas kā putekļusūcējs vairs visu iekšā sasūkt (tāda sajūta, ka būtu man suni apmainījuši). Tas un otrs suns oriģināli bija manu vecāku suņi, bet tad es sāku vairāk viņiem pievērsties un lai gan sākumā viņa neko negribēja, ar laiku viņai viss sāka iepatikties. Man bija sajūta, ka viņa bija ieslīgusi depresijā, jo ļoti atgādināja vecu īgnu pensionāru. Tagad viņa jūtas, domāju, mīlētāka, es esmu vienīgā, kas viņu mēdz pasaukt tāpat vien, lai samīļotu, uzslavētu kāda viņa laba par to vien ka atnāca, iedotu kaut ko, nevis pasauc lai salamātu par blēņām. Par nedarbiem arī krietni maigāk izturos, kā viņa bija radusi. Domāju neļaujiet sunim ieslīgt tajā "neko negribu, lieciet mani mierā" posmā. Man bija grūti uz kaut ko pavilkt viņu un vienu brīdi jau čīkstēju, ka nekas nesanāk, bet tad nāca lūzums un viss strauji mainījās. Vajag panākt lai Jūsu suns saprastu, ka ar Jums ir forši. Vajag sākt ar lietām, kas sunim patīk (vai kā manā gadījumā pret ko nepatika ir vismazākā) un tad pa vidu iejaukt drusku kaut ko ko darīt parasti nevēlas (man bija dot ēdamo un mīļot, tā lai viņai patīkami, tad mīlojot pakacināties, tā kā uz nebēdnīgu dauzīšanos pavilkt, sākumā tā vienu īsu reizi, ar laiku, ja sāk kā reaģēt, uzstājīgāk provocēt dauzīties, tad jau likām pa vidu mantu utt.) Mums arī bija problēma ar otru suni, kas izaugot sāka viņai pāri darīt, iemācījos nolikt otru pie vietas (negraujot viņa kā galvenā no abiem suņiem stāvokli) un viņai arī vairāk iepatikos, jo zināja, ka uz man var paļauties, es neļaušu viņu nepalnīti abižot.

Nav jau tik traki, ka negirb ar mani spelēties. Ne, nē - ta nav. Nāk ar savām mantām zobos un baksta, lai pamētā un paspēlējas ar viņu. Labprāt iesaistās aktivās rotaļās. Pienāk klāt, kad grib, lai samīļo. Tāpat arī pavāļājamies savu reizi pa zālīti, grīdu. Bučojamies un laizamies Bet, ja ar kautko aizņemta (piemēram, kautko dārzā zālē saodusi), tad neatsaucas, kad viņu saucu. Izliekas, ka neko nedzird

Nu, jā tā jau daudziem mēdz būt, ka izliekas, ka nedzird. Man it kā izdevās atrisināt šo problēmu, manā gadījumā izrādījās pavisam vienkārši, jāsauc ir priecīgā balsī, bez dusmu pieskaņas, ja saukšu dusmīgi, izliksies ka nedzird Bet citiem zinu, ka nav tik vienkārši. Šobrīd atkal ar kuci darbojoties esmu bišķi sabojājusi kontaktu ar otru suni, nesanāk man nobalansēt uz abiem. Tas šķiet apvainojies un kad redz, ka aiztieku kuci, metas klāt ka traks un dzen prom taranējot ar pauri bet pret mani arī dievinošā attieksme drusku mazāka palikusi, jau domāju atkal vairāk jāpiestrādā, bet nesanāk man tā lai abi suņi būtu pret mani dievinoši, tieši dēļ to greizsirdības vienam uz otru, ka nevar sadzīvot, kamēr es pa vidu.