Labdien, man ir tāda problēma ka mans mazais suns (tojoterjers) rej uz visiem un ķeras kājās normāli neviens nevar ieiet mājās lai viņu nenorietu, it īpaši ja kāds sveš atnāk, vienīgais uz ko viņa nerej esu es un vel pāris cilvēki, iesakiet man lūdzu kā ar to cīnīties, vai kā rīkoties.

Paldies

Audzināt suni, iemācīt komandas "klusu" un "vietā" un vēlams arī "nedrīkst".Un kad kož kādam kājā, nokaunināt un aizsūtīt uz kādu vannasistabu vai tualeti(tur kur ir tumš un galīgi nav forši) uz kādām minūtītēm 10,lai padomā,ko dara un vai ir forši,ka par to pēc tam lamā un atstāj vienu pašu galīgi neomulīgā, tumšā vietā.Pēc izlaišanas vēl var kādu laiciņu vienkārši ar suni "nerunāt".Taču tas viss lielā mērā atkarīgs no tā cik emocionāls suns.Man šādi nāktos izrīkoties ar savu suni,kādam citam varbūt pietiktu dabūt ar avīzi pa degunu.

Suns rej nevis tāpēc, ka baigi sargā, kā dažiem saimniekiem labpatīk ticēt, bet tāpēc, ka ir pārbijies bezjēgā un tādā veidā sauc savu baru - saimnieku, lai nāk palīgā risināt situāciju. Jāpieradina pie cilvēkiem, jāved sabiedrībā, lai jūt, ka nekas briesmīgs nav. Te jau ir bijušas tēmas par riešanu, socializāciju, tur paņēmieni un ieteikumi daždažādi, lasi, izvēlies, rīkojies! Kad sunim vairs nav bail, komandas saprot, bet nepilda tīšām, lai parādītu, kurš te ir saimnieks (t.i. suns parāda, ka viņš ir saimnieks), tad var viņam paskaidrot ar tumšā kakta palīdzību. Mazajiem sunīšiem jau ir vairāk jāsargās, lai kāds viņiem tīšām un netīšam pāri nenodara, jo tas pats, kam vidēja vai liela auguma suns pat uzmanību nepievērstu, mazajam var būt liktenīgi.

Paldies pa padomiem, vismaz pamazām ir skaidrs kas un kā jādara

OrlandoSeaHorse wrote:Suns rej nevis tāpēc, ka baigi sargā, kā dažiem saimniekiem labpatīk ticēt, bet tāpēc, ka ir pārbijies bezjēgā un tādā veidā sauc savu baru - saimnieku, lai nāk palīgā risināt situāciju. Jāpieradina pie cilvēkiem, jāved sabiedrībā, lai jūt, ka nekas briesmīgs nav. Te jau ir bijušas tēmas par riešanu, socializāciju, tur paņēmieni un ieteikumi daždažādi, lasi, izvēlies, rīkojies! Kad sunim vairs nav bail, komandas saprot, bet nepilda tīšām, lai parādītu, kurš te ir saimnieks (t.i. suns parāda, ka viņš ir saimnieks), tad var viņam paskaidrot ar tumšā kakta palīdzību. Mazajiem sunīšiem jau ir vairāk jāsargās, lai kāds viņiem tīšām un netīšam pāri nenodara, jo tas pats, kam vidēja vai liela auguma suns pat uzmanību nepievērstu, mazajam var būt liktenīgi.

Kāpēc tik droši apgalvo,ka suns ir bailīgs,nevis vienkārši izdomājis,ka ir liels un visu varoš un baigais mājas sargs?Man šķiet neloģiski,ka nobījies suns skrien iekost kājā,nevis mūk paslēpties,ja tam ir tāda iespēja.Bailīgs suns parasti rej pa gabalu un klāt nenāk,ja iedzīs stūrī kodīs aizstāvoties.Tas no pieredzes ar diviem tiešām bailīgiem suņiem.

Linda B., vai Tu zini, kas ir baiļu agresija? Ja nezini, nerunā...

Man ir arī ļoti mazs terjers, zinu, ko runāju. Ne jau visi nobijušies kļūst padevīgi.

Laura wrote:Linda B., vai Tu zini, kas ir baiļu agresija? Ja nezini, nerunā...

Zinu,kas ir baiļu agresija.Viens šāds bailīgi agresīvs suns uzklupa manai draudzenei,jo viņa viņam nedeva atkāpšanās ceļu.Visādi citādi izvēlas vai nu vaukšķēt no droša attaluma vai vienkārši aizmūk zem gultas.
Turklāt konkrētais cilvēks vispār nav teicis,ka suns būtu bailīgs.Tika minēts,ka rej un klūp kājās.Un es nedomāju,ka bailīgs suns riskētu skriet klāt tam no kā baidās,lai iekostu kājā,drīzāk rietu pa gabalu vai noslēpies aiz saimnieka kājas.
Varbūt pats saimnieks ieradīsies un pateiks kā tad tur galu galā ir