Šodien ir trešā diena pēc karantīnas, kad droši ejam ārā pie mājas. Tikai mazā(4mēn.2ned.) nu ne kādi nesaprot, kāpēc es viņu velku ārā! Nokārtoties ārā pat netaisās, cieš pa 8 stundām un visus labumus atnes mājās (šo 8st. intervālā mēs nākam mājās tikai paēst un padzert un fiksi atpakaļ ārā). Šausmīgi bailīga! Es mēģināju ķert brīdi, kad viņa soļo uz avīzēm, fiksi padusē un ārā, bet nekā! Mēģināju stiept ārā gan tīras avīzes, gan ar "smaciņu". Pat laistīju zālīti ar viņas urīnu, un atkal nekā!
Tad es šo dienu pēcpusdienās speciāli rīkoju viņai ekskursijas pie dabas (pļavās, pie karjerām, pie upēm), lai viņa būtu spiesta nokārtoties ārā (kaut vienu vienīgu reizīti), bet nekā, ciešās, ka jau pa acīm nāk ārā! Ko darīt?
Kad 2mēn vecumā atvedu viņu mājās, es tikai vienu reizi parādīju, ka lietas jākārto uz avīzēm, ar to pietika un viss notika. Kā tagad, lai "atmāca" manu pārāk paklausīgo meituku no avīzēm? Žēl, ka nav iespējas izbraukt pie dabas uz vismaz divām dienām! Ir kādas idejas? Par prasīšanos ārā es klusēju, man ir svarīgi, lai viņa vispār spētu nokārtoties ārpus mājas.
Mans stāsts jau izklausās pēc spīdzināšanas.
P.S. Es nestrādāju un varu ar viņu noņemties 24 st. diennaktī.
Redz, ko nozīmē palaist garām aktīvo socializācijas posmu - divu-trīs mēnešu vecam kucēnam! 