mans pelēcis ir sācis parādit zināmu nepaklausību. tikai vienā situācijā - jā pretī nāk pazīstams suns. pie svešiem šis neskrien, jo man izdodas viņu noturēt salīdzinoši viegli (bez pavadas). pie pazīstamiem suņiem viņš iet klāt un katru reiszi mēģina pierādīt, ka šis ir Lielāks un stiprāks. bez fiziskās ietekmēšanas.
vot, domāju, ko darīt/....

Saimniecei būs jāparāda, ka ir lielāka un stiprāka
Parasti jau suns sāk ar kādu lietu un pamazām pārbauda, cik tālu drīkst iet un kas par to būs. Ja nekas par neklausīšanu nav, tād vēlāk varbūt sāks atļauties arī citās lietās neklausīt.

energy, tas ir acīmredzami, kā sniegs aiz loga.
mani interesē drīzāk "tehniskā puse"

murkata wrote:mani interesē drīzāk "tehniskā puse"

Tehniskā puse būtu, piem., fleksis. Relatīva brīvība, bet tu vari kontrolēt. Vismaz tajās vietās, kur satiek tos problemātiskos suņus un kad pāries šitā reize, tad ejat atkal kā pieraduši.

mhm. es jau domāju, bet ne par fleksi. ņemšu tievu š'borīti. pirmajā pārejas vecumā tā mums labi palīdzēja. ek... kā negribās "rāties", bet nāksies

murkata wrote:energy, tas ir acīmredzami, kā sniegs aiz loga.
mani interesē drīzāk "tehniskā puse"

Ja viņš pārkāpj tikai tad, kad nav pie pavadas (flekša, kā ieteica OSH), tad vēl var mēģināt suni pārķert un nolikt pie vietas, kad viņš ir pieskrējis pie paziņas (un ignorē saimnieka komandas). Iespējams, ka tik lielu un veiklu suni būs grūti pārķert, tad jālieto tā tievā aukliņa (neredzamā pavada).
Protams, ja pēc saukšanas suns atskrien atpakaļ (kad ir sasveicinājies ar paziņu), tad nevar sodīt. Sodi tikai tādā gadījumā, ja noķer viņu.

P.S. Nabaga Ārčijs dabūs trūkties

jau dabūja
vakar ārkārtīgi veiksmigi satikām iepriekšējā dienā aprūkto suni. tai pat vietā un diennakts laikā! un manējais jau rūca vēl negantāk. bet es biju jau dienā ar šamo pastaigājusi ar fleksi, pārmaiņus bez (lei šis nedomā, ka tikai pieksnas varu viņu kontrolēt), bet neastlābstoši vērojot. vienā situācijā viņš nebija pie siksnas, bet satikām vienu no ļaunākajiem ienaidniekiem - dž.r.terjera jaukteni, kurš Ārčiju sakoda, kad šis vēl bija kucēns. un Man izdevās viņu noturēt un ievirzīt mierīgā garstāvoklī. ottra situācijā man bija izdevība šo paraut kā nākās aiz siksnas. un tad nāca vakara tikšanās! šis , kā jau teicu, rūca neganti (otrs jau arī klusu nestāvēja). es viņu aiz siksnas, šis vienalga rūc. es viņu pie zeme pieliecu... kājas passlīdēja un pati nogāzos, bet tad vienalga vēl paliecu pie zemes, BET šis turpina rūkt! nu tas man bija par daudz! nogāzu un uzsēdos virsū, pie reizes sagrābu aiz purslām un sarāju, cik vien drausmīgi rūcošā balsī varēju. un šis pieklusa
viss pasākums prasīja kādas 10 min. toties pēc tam: baksta ar degunu dibenā, plaukstās, iet blakus un tā biki nopakaļ, aste uz leju un luncinās. prome navr;ēju dabūt, kas teicu: ej, staigā!
vārdu sakot, šis moments būs pārvarēts. tagad jāvēro, kad būs recidīvs un jānostiprina šī nu jau pieauguša suņa pakļaušanās

Ideāla situācija Es vēl pēc tam parasti suni kādu laiku ignorēju - nespēlējos, nerunāju, it kā viņa vispār nebūtu. Tad nu nāk kā izsmērēts pakaļ un nemaz vairs nedomā par saimnieka ignorēšanu. Pēc tam vēlāk, kad pievēršās, tad ir tik laimīgs

Es vienmēr iedomājos, kā diez ir lielu suni piespiest, tur taču ir pamatīgs spēks. Ja jau francis brīžam pamanās pamatīgi pretoties un gandrīz izgrozās un izraujas no vienas rokas (dažreiz jāpiepalīdz ar otru), tad lielam tiešām jākrīt virsū

murkata, malacis.
ja vēl kāds man pastāstītu, kā ar diviem vienlaicīgi šitā tikt galā... . mus ir ieviests pretkaķu režīms un terors, šorīt palīdzēja stingra pieraušana sev klāt, bet principā bija skaidrs, ka jaunkundzēm neaizgāja. un neaiziet tāpēc, ka pēc kaķa lec abas reizē. un divi mitelšnauceri šādā situācijā uz slidenas ietves ir ...

baibaB, paldies! tāds adrenalīns... bet nu, jādara ir, citādi būs jāsauc Cesar Millan
kura ir barvede (suņu vidū vienmēr viens ir svarīgāks par pārējiem, lai arī cilvēks stāv pari), to tad arī "spied", bet pakārtotās dāmas klātbūtnē un pēc tam abas paignorē. protams, tieši pēc catattack

to es tā kā saprastu. problēma ir tīri tehniska. nav iespējams vienu suni spiest pie zemes, kamēr otrs raujas pēc kaķa. viņi, maitasgabali, ir šausmīgi spēcīgi suņi, neskatoties uz nelielo augumu. pirmdien izbaudīju. esmu izsista no ierindas un kliboju...
pa vienam jā, nekādu problēmu. bet abas kopā nav iespējams. iet atsevišķi tagad ziemā, sevišķi rītos negribas.

ha ha, es arī dabūju trūkties no avējā. tiesa gan, šis rota'ļājās un es, lēnā būtne, nepaspēju kāju savākt. kliboju 2 mēnešus. tas notika vasarā, bet sekas, īpaši p;ēs cagārkas pastaigas jūtu arī tagad.
moš tev jāizmēģina tandēma siksniņa, kurā šīs abas būtu saslēgtas tuvu viena otrai. tad tu varētu abas pacelt gaisā vienlaikus. es dom;āju, ka atraušana no zemes suņus iespaido tik pat stipri, kā piespiešana pie zemes.
vai arī ne tik radikāli - vienkārši abas vienlaikus un ar vienu spēku apturēt. varētu tai siksniņai uzkāpt virsū un sunes būsu stipri ierobežotas kustībā. saproti, ko es domāju? pāra siksniņa, pie kuras tiek piesl;ēgta pavada, vai arī tāds nogriesnis, kurš savienos abu kucīšu kaklasiksniņas. abas pavadas paliek tev rokās.

http://www.amazon.com/36-Inch-Adjustabl ... B0002CAD8U

http://www.moonshineleather.com/leatherdogproducts.cfm

Tādi savienojumi kā linkos varbūt ir OK kucītēm, bet puikas pie tik īsiem čurā viens otram uz galvas.

garāki jau arī ir atrodami. un vispār, var jau tādu pāru siksniņu sameistarot pats. cik garu vajag

murkata, es sapratu, ko Tu domā. problēma ir tāda, ka ar šo tandēma pavadiņu viņu spēks vairojas. respektīvi, viņas var mani pavilkt stiprāk, nekā tad, ja ir katra savas pavadas galā. šīs tandēms kaut kā kombinē viņu vilkstspēju. un pie pašreizējiem laikapstākļiem un traģiskajām ielām... ne ne
jā, arī OrlandoSeaHorse minētais aspekts. viņas gluži nečurā viena otrai uz galvas, taču cenšas pakāpties uz sniega kaudzēm un ar to savienojošo pavadu būs tikai klapatas, ja otra negribēs uz tualeti iet līdzi.
uzkāpt uz vienas pavadas arī nav izeja. ja zvērs spēcīgi rauj, tad iespēja nogāzties zemē ir daudz lielāka, nekā tad, ja es viņus kontrolēju ar pavadu un reaģējot rauju uz savu pusi. nu, vismaz pagaidām man ir tāda taktika.
bet ļoti gribas to zemē iemīcīšanas paņēmienu. pāris reizes, kad sadusmojos un izdevās abas iemīcīt sniegā... ai, cik paklausīgi abas man gāja blakus, prieks skatīties. kā pēc grāmatas, kā pēc diedziņa. bet šis paņēmiens tikpat kā neizdodas tieši tāpēc, ka viņas ir divas...

nu mums ir progress. tagad suns satiekot citus tikai ausās, viegli atturās no dažādiem izlēcieniem, un vakar savu draugu sagaidīja sēžot man blakus, nedaudz aiz manis un mierīgi vērojot. palaidām, abi draudzīgi laidās skriešus un nekādas rūkšanas, vai paceltas spalvas. protams, ar to jau viss nebeigsies - gribu panāks mierīgi smaidīgu attieksmi.
teikšu vienu lietu - visiem, kam ir problēmas ar suņu audzunāšanu jāskatās Cesar Millan raidījumi. viņa "chsst" ir lielisks brezējošais instrumnets!

manam rižikam jau drusku pāri 2 gadiem, un sāk likties, ka kaut kāda 2-gadnieka krīze - tāda kā slēpta dumpošanās.
1. kāmēr neesam mājās pa kluso kāpj uz dīvāna gulēt, kas ir stingri noliegts. bija mums šitāds niķis jau pasen, bet tikām ar to galā.
2. zog ēdienu. šis niķis parādījās nessen, kad dumā saimniece iepirka neriktīgu barību, nabags-sunītis staigāja pusbadā un sāka zagt ēdienu no galda (protams, tikai tad kad saimnieki nav mājās). tagad barības jautājums ir atrisināts, bet vakar - izēdis no šķīvja bērna cepumus, savai barībai nebij ne pieskāries!

protams - es varu atļaut sunim gulēt dīvānā, vai uzlikt krēslu uz dīvāna; neatstāt nekur nekādu ēdienu nepieskatītu, bet tomēr kaut kā gribas suni, kam varu uzticēties. ir kādi ieteikumi? un vai tas varētu būt kaut kāds "pārejas vecums"?

Kastrēti suņi vairs negrib gulēt dīvānos un našķoties ar cepumiem?
Nezinu,es vienkārši gādātu,lai suns līdz dīvānam un cepumiem netiek.Redzēju gan,ka ir tāds scat mat,izskatās laba ierīce,lai atradinātu tieši no dīvāniem,bet nezinu vai Latvijā tāds ir pieejams un kā tas vispār latviski tulkojas.Varbūt kaut kur var pasūtīt,dīvāna problēmu tas atrisinātu noteikti.Ja ceupumi uz galda-tad noteikti arī uz galda kāpt našķoties vairs negribētos.

Linda B. wrote:Kastrēti suņi vairs negrib gulēt dīvānos un našķoties ar cepumiem?

Tieši to pašu padomāju

Linda B. wrote:***
Nezinu,es vienkārši gādātu,lai suns līdz dīvānam un cepumiem netiek.***

Tas neiemācis suni nekāpt uz divāna vai nezogt cepumu ja būs izdevība. Es gan ne tikai gādātu lai netiktu, bet tieši otrādi - speciāli mācītu lai nekāp un nezog. Lai pēc tam tiešam varētu uzticēties. Un mana pieredze liecina, ka brīnumi nenotiek - pats pa sevis nekas nepāriet, ir jāstrādā