perro wrote:mēs dzīvojam 21. gadsimta Eiropā, kur, diemžēl, savvaļas dzīvnieki bez speciālas aizsardzības vairs izdzīvot/izkonkurēt nevar, varbūt vienīgi kaijas un žurkas.
...un baloži. Neaizmirsīsim par pieaugošo baložu populāciju!
perro wrote:Mūsu suņi, protams, ir tikai maza daļa no vispārējā posta - nenormālās mežu izciršanas, ķīmijas un visa pārējā, ko nodaram dabai. Bet būtu labi, ja vismaz to mazo daļu, kas ir tieši no mums atkarīga, mēs pacenstos nosargāt. Tā, katrs personīgi.
NARDICUM wrote:Mani šokē, ka daudzi, kuri medniekus sauc par slepkavām, paši mežā uzvedas kā iekarotāji svešā zemē!
Ienācu palasīties, kā labāk rīkoties. It kā jau pie mums, lai tiktu dziļā mežā, ir jābrauc tālu kalnos, bet tādos pamežos, kur redzamība laba un neko vairāk par zaķi nesastapsi (domāju), apsvēru laišanu/nelaišanu bez pavadas. T.i., protams, ne patvaļīgi izskrieties bez manas klātbūtnes, bet gan kopā ar mani pastaigā. Lasot visus par un pret, un zinot, ka manam kucēnam, kurš teorētiski ir atsaucams, bet ar ausu aizkrišanas iespējamību, sastopot otru zvēru - vai tas zaķis, balodis vai otrs suns.. Nedomāju, ka to darīšu. No otras puses, ogojot, sēņojot Latvijā... Ar suni pie pavadas nepasēņosi. Atstāt mājās arī žēl..
Viņa gan uzaugusi ar dažādiem zvēriem un nav arī medību suns, bet ko darītu, ja tomēr izdotos to pīli, nutriju vai balodi noķert, nezinu.
PS.
Ilze wrote:Biķernieku mežā kādai paziņai zelta retrīvers uzbruka un sakoda haskiju (pēdējais pie saites).
Nu re. Tad ne man vienīgajai nācies tādus retrīverus un labradorus satikt. Tas tā, oftopikam.