by Konsuella » 07 Mar 2010, 13:44
Vakar 06.03.2010. ap 16.00 es pārdzīvoju prātam neaptveramu šoku. Sākšu visu pēc kārtas. Vakar kā pie brīvdienas mazgāju veļu un paralēli tam to gludināju. Te pēkšņi Moka sāka nenormāli riet, parasti rodēzijas ridzbeki bez iemesla nerej, bet, ja rej, tad kaut kas ne tā. No sākuma nevarēju saprast, kas noticis, jo pie durvīm neviens nebija. Gludinot nodomāju,ka Moka pie loga pamānījusi kādu suni. Kad ieskatījos virtuvē Moka pie palodzes nebija. Riešana kļuva izmisīgāka un Moka te nāca pie manis, te gāja uz tualetes istabas pusi un sāka skrāpēt durvis. Tā viņa parasti dara, kad grib ārā. Nesaprastama, kas notiek devos uz vannas istabu, dzirdu, ka veļas zāvētājs tā jocīgi sitās, es biju ielikusi spalvu segu žāvēties. Nodomāju, ka sega vienkārši žāvētājā ir par smagu. Atveru vannas istabas durvis, Moka iet man pa priekšu un pieiet pie žāvētāja. No žāvētāja nāca tāda savāda spalvu smaka. Apstādināju zāvētāju un gribēju iet atpakaļ uz istabu, Moka stāv priekšā un es netieku garām. Pēkšni, sajūtu tādu kā deguma smaku, atslēdzu kontaktus un atrauju žāvētāja durvis, un rauju ārā segu, bet no turienes izkūņojas mana 18 gadus vecā kaķene. Esmu šokā, rokas, kājas trīc, skatos uz kaķi un nezinu no šoka ko iesākt, pirmā doma nesties uz vetklīniku, taču skatos, mana vecenīte Simba kustās. Paņemu kaķenīti rokās un aiznesu uz gultu, viņa ir neapmierināta un neļauj sevi apskatīt. Redzot, ka ķepas kustās, nekādas traumas nav, atstāju viņu guļam. Šoks man bija tik liels, ka neapjēdzu, kas un kā. Kad segu no veļasmašīnas liku žāvētājā es nevarēju iedomāties, ka tur ir kaķis, un, ņemot vērā, ka sega samērā liela, tai vajadzēja it kā iztraucēt žāvētājā guļošo kaķeni, jo Simba pēc dabas ir neatkarīgs kaķis, viņa ikreiz ņaud, ja viņai kāds pieskarās, bet te, kad liku segu žāvētājā nekādu skaņu nedzirdēju. Žāvētājs bija darbojies aptuveni 3-5 min. līdz brīdim, kamēr ieklausījos Mokas rējienos. Tikai pašā vakarā es sapratu, ka Moka ir izglābusi Simbu. Bail iedomāties, kas būtu bijis, ja mēs ar Moku būtu devušās pastaigā. Izrādās, ka man mājās ir varonis-Moka. Paldies Mokai par to, ka paglāba Simbu no nelaimes un mani no sirdsapziņas pārmetumiem.
Tāds, lūk, man stāsts. Rakstīju tādēļ, lai Jūs brīdinātu cilvēkus, ka pastāv arī tik muļķīgi gadījumi, kuros var iet bojā mūsu mīluļi.