Labdien.
Par Džordanu.
Stāsts ir garš, bet centīšos īsumā aprakstīt situāciju.
Džordans nonāca pie mums diezgan strauji- saimniece piezvanīja apstāstīja situāciju.
'Teicu lai atbrauc aprunāties. Piedāvāju viņiem nodarboties ar kinologu- lai apmāca viņus utt. No tā atteicās- vīrs komandējumos, sieva stāvoklī. Suns saimnieci vispār neklausa. Pat no mašīnas suni baidījās pati laist ārā. Bija sakodis puiku, un pieaugušu sievieti. Puika šo esot ņurcījis (vēl var saprast), bet kundzei uzbrucis beztēmā. Tas ir viņu stāsts. Audzētāja suni atpakaļ neņems, ielika ss.lv sludinājumu ka atdod suni lar Ls 7. Saimnieki par RR sāka info meklēt tikai tad, kad atdeva suni mums. Juridiski- suns skaitās patversmes īpašums , taču morāli tas tomēr ir viņas suns, un audzētājs pārdodot kucēnu nemaz nepapūlējās apgaismot saimniekus par šķirnes īpatnībām. Saimniece grib lai suni var apciemot (ko arī dara), un grib lai suns dzīvo pie mums (pati dzīvo netālu). Par kastrāciju beidzot ir izdevies viņu pārliecināt, par to cilvēku kas gribēja viņu ņemt- arī RR saimnieks- saimniece uzreiz pateica- nē, nezinu kapēc, taču es viņas vēlmi respektēju. No mana skatu punkta- tam sportam suns nederētu- nemācētu viņš mierīgi tusēt ar 4-5 citiem suņiem. Suns mums nebija plānots, tāpēc jums jāsaprot, ka patreiz viņš dzīvo kopā ar pārējiem. Taču 3-4 stundas dienā ar viņu tiek intensīvi strādāts- garas pastaigas mežā, rotaļas utt. Tas prasa ne mazums pūļu, taču to daram. Suņu puikas viņš nemīl, uz kašķi uzprasās. Patversmes īpašnieku klausa un respektē, ko nevar teikt par saimnieci. Pat pavadā viņa nevar viņu normāli izvest pastaigā. Agresiju pret cilvēkiem nepieļaujam. Lēnām radinam pie bērniem- eksperimentējam ar savējiem.
Mani nepamet cerība, ka ja suns (un galvenokārt saimnieki) iemācīsies uzvesties varbūt viņu paņems atpakaļ. Saimniece tiešām ir uzrakusi daudz info par suņiem. Bija doma viņu mācīt medībām, bet patreiz izskatās, ka nekas nesanāks. Nav viņam tādas intereses. Varbūt saimniece piekritīs suni nodot adopcijai. Kad viņai mazais piedzims- ir 2 varianti- vai nu viņa mācēs sakoordinēt suni ar bērnu, vai nu pie suņa pārstās braukt. Tad atkal ir 2 varianti- vai nu mēs paturam viņu paši- kas nav neiespējami, taču prasa zināmus resursus, vai atdodam adopcijai cilvēkiem kas rēķinās ar viņa rakstura īpatnībām.
Redzu ka suni mīl- bet nepareizi. Domāju ka ja audzētājs negribētu kucēnus pārdot par katru cenu- šīs situācijas nebūtu.
Varat mani kritizēt, taču suns netiek pārdots, vismaz kamēr saimniece tam nepiekritīs. Man jārēķinās ka viņa gaida bērnu un tā jau pārdzīvojumu gana. Katru reizi kad atbrauc raud gaužas asaras. Par 1000 Ls tika teikts tāpēc, ka tāa bija viņa cena kad īpašniece viņu nopirka. Manā skatījumā astronomiska summa.
Suns saņem vislabāko ēdienu, sapilināts ar vislabākajiem pilieniem pret insektiem- odi tiešām viņam nekož. Pa nakti apģērbjam mētelīti, lai papildus nodrošinātos.
Ja kāds ir ar mieru ņemt suni rēķinoties ar viņa pagātni- agresijas izpausmēm, tad varam risināt pārrunas- savedīšu ar saimnieci. BET nestāstiet ka visi ridži ir mīļi un pūkaini. labi zinam ka ir arī agresīvi. Un šis ir viens no tiem.
Mans e-pasts:
mezavairogi@dot.lv atbildēšu uz jautājumiem, ja kādam tādi radīsies.