Kā jau visā forumā, te arī klusums. Un varētu padomāt, ka man būtu par to jābrīnās, kurš tad te baigi varētu skaļumu uzturēt . Jau gandrīz gadu cītīgi mācāmies OB-3 gudrības un iet tik ļoti lēnām, ka pilnīgi nav ar ko atskaitīties... Šosvētdien pirmo reizi mēģinājām kaut ko iznest publiski, pagaidām tikai treniņsacensībās un konstatējām, ka varam turpināt sēdēt aizkrāsnē, jo viss ir tik nenormāli zaļš un nedrošs, ka īstās sacensībās nav ko meklēt. Vai vispār kādreiz būs - miglā tīts. Drusku bēdīgi ir, jo mēs strādājam patiešām daudz, dabiski man nav borders vai malinuā, bet tomēr 90% vainas jāuzņemas man pašai. Salaist grīstē kaut ko ir bezgala vienkārši, bet tikt no tā ārā - supersarežģīti. Tā nu mēs te stumdāmies uz augšu un uz leju, pagaidām stāvam uz vietas un tas ir kalna pakājē . Nu neko darīt, turpinām mīcīties, vēl jau kāds brītiņš laika ir, lai tomēr to trijnieku iekarotu .
Dažas bildītes no tā, kas treniņsacensībās sanāca. To, kas nesanāca tak neiesim publiski izlikt
Smuka pareiza gulšanās no kustības, kad visas četras kājas salocās vienlaicīgi:
Izsūtīšana pie konusa pirms virziena aportiem. Trijniekā nāk klāt visādas izsūtīšanas, katra mazliet savādāka un tas ir viens no klupšanas akmeņiem, atšķirt, tieši kur un kā katru reizi jāskrien. Šo uzdevumu "con" viņa beidzot dara diezgan stabili un pareizi:
Laukā no ringa ar smagu sirdi par to, ka sacensību formātā tur vēl kādu brīdi nebūs ko darīt. Bet vismaz soli solī, ar cerību, ka kādreiz tomēr iesim laukā paceltu galvu .