Latvijas dzinējsuns / Latvian Hound
Posted: 13 Jan 2010, 15:02Latvijas dzinējsuņa standarts no avota http://www.latviangundogs.org/dzineji/start.html (No bukleta "Viss par Latvijas dzinējsuni")
Uzbūve, augums, konstitūcijas tips. Latvijas dzinējsuns ir mazliet zem vidējā auguma, sausas, spēcīgas konstitūcijas. Skausta augstums: suņiem 43-50 cm, vēlamais - 45cm; kucēm 40-46 cm, vēlamais - 43cm. Auguma indekss: suņiem 104-108, kucēm 106-110. Uzvedības tips: nosvērti kustīgais.
Apmatojuma krāsa. Melns ar izteikti dzeltenīgi brūnu stingri noteiktās robežās uz krūtīm, acīm, kāju iekšpusē un galvas apakšpusē.
Apmatojums. Īss; matu garums: 2-3 cm, vienmērīgs, ass un spīdīgs. Pavilna izteikti ļoti vāji. Astes apakšpusē apmatojums nedaudz garāks.
Kaulu uzbūve, āda, muskulatūra. Kaulu uzbūve stipra, bet ne rupja. Labi attīstīta muskulatūra. Āda stingra, bez krokām,elastīga.
Galva. Sausa, ķīļveidīga. Galvaskauss mēreni plats. Pāreja no pieres uz purnu ne sevišķi izteikta. Purna garums attiecībā pret galvaskausu vienāds vai nedaudz īsāks. Purns taisns, paralēla pieres līnija. Lūpas sausas, pieguļošas. Purna gals - melns.
Ausis. Samērā garas, ovālas formas, zemu novietotas. Pie galvas pieguļošas, pārklātas ar īsu, pieguļošu apmatojumu.
Acis. Taisni novietotas, tumši brūnas, vidēji lielas, gandrīz apaļas.
Zobi un sakodiens. Zobi lieli, balti, sakodiens – šķērveidīgs.
Kakls. Īss, apaļīgs, muskuļots, bez ādas krokām.
Krūtis. Platas, garas, ovālas formas, nolaidenas līdz elkoņiem.
Priekšpleci. Nedaudz augstāki par muguras līniju.
Mugura. Taisna plata muskuļota.
Viduklis. Īss, muskuļots, nedaudz izliekts.
Gurni. Plati, īsi, muskuļoti, viegli nolaideni.
Vēders. Ievilkts.
Priekškājas. Sausas, kaulainas un muskuļotas. Skatā no priekšas: taisnas un paralēlas. Priekškāju garums: 50% no suņa auguma. Pleca lāpstiņas izvērsums 110°-115°. Elkoņi novietoti atpakaļ, paralēli.
Pakaļkājas. Sausas, kaulainas, muskuļotas, skatā no pakaļpuses: taisnas un paralēlas ar labi izteiktiem locītavu leņķiem.
Pēdas. Apaļas, kompaktas ar cieši cits citam pieguļošiem pirkstiem.
Aste. Zobenveida, pie pamatnes pietiekoši resna ar vienmērīgu pāreju tievumā. Astes garums: 1-2 cm zem pakaļkāju locītavām. Aste parasti nolaista vai nedaudz pacelta virs muguras līnijas.
Kā radās Latvijas dzinējsuns?
Pirmās konkrētās ziņas par ciltsdarbu ar šķirnes medību suņiem Latvijas teritorijā parādās 17. gadsimtā - tas noticis Kurzemes hercogistē hercoga Jēkaba Ketlera valdīšanas (1642.-1682.) laikā. Ja citi muižnieki savās medībās tolaik izmantojuši dažādu šķirņu suņus, tad hercogs Jēkabs, būdams godkārīgs un progresīvs, izveidoja savu šķirni - Kurzemes dzinējsuni. Tas, kā tieši izveidota Kurzemes dzinējsuņu šķirne, dokumentāli nav pierādāms, taču, vērtējot tās konstistūcijas uzbūvi, kinologi domā, ka ciltsdarbā par pamatu izmantots Lucernas dzinējsuns, krustojot ar angļu dzinējsuņiem un pievienojot arī Sv. Hūberta dzinējsuņa asinis.
Pirmās Mednieku biedrības tiek dibinātas Rīgā 1919.gadā, 1920. gadā Jelgavā un Bauskā. 1922. gadā tiek sasaukts Mednieku biedrības kongress, kur tiek dibināta Latvijas Mednieku biedrību savienība (LMBS), kur par goda priekšsēdi ievēlē valsts prezidentu Jāni Čaksti.
1923. gadā tiek sarīkota pirmā Latvijas šķirnes medību suņu izstāde. Par pirmo Latvijas čempionu šķirnes suņu klasē kļūst vācu īsspalvainais putnu suns Ledi, otro godalgu saņem Kurzemes dzinējsuns Murza.
Līdz pat Pirmajam pasaules karam, Kurzemes dzinējsuns bija izplatītākais un populārakais dzinējsuns. Kara gados nekāds selekcijas darbs netika veikts, tādēļ šķirne spontāni sakrustojās ar citām šķirnēm vai sētas suņiem. Pēc kara nelielas aktīvistu grupas vidū atdzimst ideja - atjaunot Kurzemes dzinējsuni. Darbu sākot, vispirms tiek apsekoti visi Kurzemes tipa dzinējsuņi, tad no tiem atlasīti 40 dzīvnieki ar tuvākajām šķirnes suņu pazīmēm un izveidota medību škirnes suņu audzētava, kurā, veicot rūpīgu atlasi un selekciju, izdodas izveidot šķirnes kodolu ar vienādu eksterjeru.
Tas bija nacionālās škirnes atdzimšanas brīdis:
1969. gada tā dēvētajā Vissavienības šķirnes medību suņu izstādē Latvijas kinologi demonstrēja konstitūcijas tipa un eksterjera ziņā vienādu suņu grupu;
1970. gadā šķirni varēja uzrādīt PSRS Kinoloģiskās padomes komisijai;
...kas 1971. gadā apstiprināja jaunu šķirni. Tās nosaukums - „Latvijas dzinējsuns”!
no avota http://lv-hound.jimdo.com/latvijas-dzinējsuņa-vēsture/
Uzbūve, augums, konstitūcijas tips. Latvijas dzinējsuns ir mazliet zem vidējā auguma, sausas, spēcīgas konstitūcijas. Skausta augstums: suņiem 43-50 cm, vēlamais - 45cm; kucēm 40-46 cm, vēlamais - 43cm. Auguma indekss: suņiem 104-108, kucēm 106-110. Uzvedības tips: nosvērti kustīgais.
Apmatojuma krāsa. Melns ar izteikti dzeltenīgi brūnu stingri noteiktās robežās uz krūtīm, acīm, kāju iekšpusē un galvas apakšpusē.
Apmatojums. Īss; matu garums: 2-3 cm, vienmērīgs, ass un spīdīgs. Pavilna izteikti ļoti vāji. Astes apakšpusē apmatojums nedaudz garāks.
Kaulu uzbūve, āda, muskulatūra. Kaulu uzbūve stipra, bet ne rupja. Labi attīstīta muskulatūra. Āda stingra, bez krokām,elastīga.
Galva. Sausa, ķīļveidīga. Galvaskauss mēreni plats. Pāreja no pieres uz purnu ne sevišķi izteikta. Purna garums attiecībā pret galvaskausu vienāds vai nedaudz īsāks. Purns taisns, paralēla pieres līnija. Lūpas sausas, pieguļošas. Purna gals - melns.
Ausis. Samērā garas, ovālas formas, zemu novietotas. Pie galvas pieguļošas, pārklātas ar īsu, pieguļošu apmatojumu.
Acis. Taisni novietotas, tumši brūnas, vidēji lielas, gandrīz apaļas.
Zobi un sakodiens. Zobi lieli, balti, sakodiens – šķērveidīgs.
Kakls. Īss, apaļīgs, muskuļots, bez ādas krokām.
Krūtis. Platas, garas, ovālas formas, nolaidenas līdz elkoņiem.
Priekšpleci. Nedaudz augstāki par muguras līniju.
Mugura. Taisna plata muskuļota.
Viduklis. Īss, muskuļots, nedaudz izliekts.
Gurni. Plati, īsi, muskuļoti, viegli nolaideni.
Vēders. Ievilkts.
Priekškājas. Sausas, kaulainas un muskuļotas. Skatā no priekšas: taisnas un paralēlas. Priekškāju garums: 50% no suņa auguma. Pleca lāpstiņas izvērsums 110°-115°. Elkoņi novietoti atpakaļ, paralēli.
Pakaļkājas. Sausas, kaulainas, muskuļotas, skatā no pakaļpuses: taisnas un paralēlas ar labi izteiktiem locītavu leņķiem.
Pēdas. Apaļas, kompaktas ar cieši cits citam pieguļošiem pirkstiem.
Aste. Zobenveida, pie pamatnes pietiekoši resna ar vienmērīgu pāreju tievumā. Astes garums: 1-2 cm zem pakaļkāju locītavām. Aste parasti nolaista vai nedaudz pacelta virs muguras līnijas.
Kā radās Latvijas dzinējsuns?
Pirmās konkrētās ziņas par ciltsdarbu ar šķirnes medību suņiem Latvijas teritorijā parādās 17. gadsimtā - tas noticis Kurzemes hercogistē hercoga Jēkaba Ketlera valdīšanas (1642.-1682.) laikā. Ja citi muižnieki savās medībās tolaik izmantojuši dažādu šķirņu suņus, tad hercogs Jēkabs, būdams godkārīgs un progresīvs, izveidoja savu šķirni - Kurzemes dzinējsuni. Tas, kā tieši izveidota Kurzemes dzinējsuņu šķirne, dokumentāli nav pierādāms, taču, vērtējot tās konstistūcijas uzbūvi, kinologi domā, ka ciltsdarbā par pamatu izmantots Lucernas dzinējsuns, krustojot ar angļu dzinējsuņiem un pievienojot arī Sv. Hūberta dzinējsuņa asinis.
Pirmās Mednieku biedrības tiek dibinātas Rīgā 1919.gadā, 1920. gadā Jelgavā un Bauskā. 1922. gadā tiek sasaukts Mednieku biedrības kongress, kur tiek dibināta Latvijas Mednieku biedrību savienība (LMBS), kur par goda priekšsēdi ievēlē valsts prezidentu Jāni Čaksti.
1923. gadā tiek sarīkota pirmā Latvijas šķirnes medību suņu izstāde. Par pirmo Latvijas čempionu šķirnes suņu klasē kļūst vācu īsspalvainais putnu suns Ledi, otro godalgu saņem Kurzemes dzinējsuns Murza.
Līdz pat Pirmajam pasaules karam, Kurzemes dzinējsuns bija izplatītākais un populārakais dzinējsuns. Kara gados nekāds selekcijas darbs netika veikts, tādēļ šķirne spontāni sakrustojās ar citām šķirnēm vai sētas suņiem. Pēc kara nelielas aktīvistu grupas vidū atdzimst ideja - atjaunot Kurzemes dzinējsuni. Darbu sākot, vispirms tiek apsekoti visi Kurzemes tipa dzinējsuņi, tad no tiem atlasīti 40 dzīvnieki ar tuvākajām šķirnes suņu pazīmēm un izveidota medību škirnes suņu audzētava, kurā, veicot rūpīgu atlasi un selekciju, izdodas izveidot šķirnes kodolu ar vienādu eksterjeru.
Tas bija nacionālās škirnes atdzimšanas brīdis:
1969. gada tā dēvētajā Vissavienības šķirnes medību suņu izstādē Latvijas kinologi demonstrēja konstitūcijas tipa un eksterjera ziņā vienādu suņu grupu;
1970. gadā šķirni varēja uzrādīt PSRS Kinoloģiskās padomes komisijai;
...kas 1971. gadā apstiprināja jaunu šķirni. Tās nosaukums - „Latvijas dzinējsuns”!
no avota http://lv-hound.jimdo.com/latvijas-dzinējsuņa-vēsture/
ESMU VAJPRATIGI DUSMIGA UZ LKF, kas nolikvideja dogs.lv forumu!! Un loti gribetu dzirdet tam pamatojumu, jo man skiet, kaut viens no LKF panemst suns, pateicoties forumam, ir ta verts!!! 
