Neliels ieskats mūsu pēdējo nedēļu aktivitātes: pirms nu jau trim nedēļām mēs devāmies uz Serbijas ziemeļu apgabalu Vojvodinu, putnusuņu lauka apmācībām.
Laiks tika izvēlēts atbilstoši ieteikumiem par laika apstākļiem un veģetācijas lielumu, lai nodrošinātu labus treniņu apstākļus. Lai arī serbi žēlojās, ka putnu ir palicis mazāk kā agrāk, tomēr Serbija vēl arvien ir viena no savvaļas putniem – irbēm un fazāniem – bagātākajām valstīm Eiropā. Rudeņos ir arī paipalas, bet aprīļa sākumā tās vēl nav atgriezušās uz ligzdošanu no ziemas migrācijas. Uz lauka darbojāmies divos piegājienos – no rītiem un pēcpusdienās - lai izvairītos no pusdienslaika karstuma, dienas vidū saulē bija jau +25 grādi.. Braucām īsti nezinot, ko pēc ziemas varam Serbijas lauku plašumos no saviem suņiem sagaidīt, bet jau pēc pāris dienām bija skaidrs, ka viss notiek pareizajā virzienā. Lielākais izaicinājums suņiem bija nevis lielais stirnu un zaķu daudzums – tos viņas uzreiz atcerējās, ka jāliek mierā – bet gan savvaļas fazānu uzvedība: te vairs nederēja vienkāršais „atrodi putnu un parādi”. Fazāni bieži skrien lielā ātrumā, pa pļavām cilpas mezdami un pat grāvjiem pāri lēkdami.
Suņiem nepārtraukti jāstrādā gan ar kājām, gan degunu un galvu. Ja viens no minētajiem netiek līdz pārējiem, tad fazāns ir prom uz neredzēšanos pat spārnos nepacēlies. Acīmredzot fazāni ņēmušies gudrībā – jo spārnos ceļoties ir daudz lielāka iespēja tikt nomedītam nekā aizskrienot pa zemi. Kvantai galvenais bija ņemties pieredzē kā putna mestās cilpas nobloķēt un kādu apsteigumu ņemt prom skrienošam fazānam. Savukārt Jarai bija jāatgūst fiziskā forma un izturība – pēc kucēniem un ziemas viņas ķermenis sākumā netika līdz tam, ko pavēl maņas. Trenējāmies kopā ar drathāru komandu, kuri tika gatavoti gan VJP jauno suņu pārbaudēm (gadīgie), gan arī lauka pārbaudēm (lielie), vienlaicīgi pagājušā rudens kucēni tika iepazīstināti ar lauku un putniem pirmās reizes mūžā.
Pirmās nedēļas beigās piedalījāmies suņu parādē Belgradā, kur notika Mednieku un makšķernieku biedrības rīkotas izstādes atklāšana, un bija uzaicināti medību suņi uz parādi, un kā vēlāk izrādījās - arī neformālu izstādi. Neformālu tāpēc, ka tiesāšana bija ātra un tiesnesis no katras šķirnes izvēlējās tikai vienu – labāko suni, kuri beigās sacentās par labākā suņa titulu starp dažādām šķirnēm. Un mūsu Jara vispirms tika atzīta par labāko starp septiņiem kurchāriem, un BIS ringā arī par labāko izstādes suni
Otrajā treniņu nedēļā metodika tika pamainīta, sākot vairāk likt uzsvaru uz darba stilu. Mūsu treneris bija apmierināts ar suņu veikumu un piedāvāja nedēļas beigās piedalīties Serbijas nacionālajās CACT lauka pārbaudēs, ko arī izlēmām izmantot. Tikai bažīgus darīja tas, ka Kvanta bija diezgan pamatīgi savainojusi aci un tas traucēja sniegumu, bet tad sākām atbilstošu terapiju un arī viņas pašsajūta strauji uzlabojās.
Pārbaudes dienās laika apstākļi jūtami izmainījās – saule bija pazudusi un vējš bija tāds, ka cepures pūta nost no galvas. Bet apstākļi jau visiem vienādi, un suņiem uz lauka labāk, ka ir stiprs vējš nekā nav vispār nekāds. Pirmajā dienā piedalījās 36 putnusuņi (5 salu un 31 kontinentālais), otrajā dienā 25. Abas dienas ar rezultātiem beidza tikai 6 suņi, pārējie vai nu bez novērtējuma vai arī noņemti no lauka par kļūdām. Vēlāk jautājām vietējiem – izrādās, ka tiesāšana vienmēr ir tik stingra, ar rezultātiem vidēji beidz 20-30% no suņiem. Mums pašiem prieks, ka šādā konkurencē abas dienas Jara un Kvanta parādīja atzīstamu sniegumu, Kvantai 1 x
Exc un 1 x
Very good (1. un 2. pakāpe), Jarai 2 x
Good, kas atbilst trešajai.
Esam apmierināti arī par snieguma stabilitāti, zinām pie kā turpmāk jāstrādā.
Diemžēl visas labās lietas kādreiz beidzas, un nācās atgriezties mājās – uz mācībām un darbu. Bet esam uzlādēti ar pozitīvām emocijām un skatāmies jau nākotnē kad un kur trenēsimies atkal.