Par šķirni kopumā spriest neņemtos.
Bet man ir kavalieru puika, 5 gadi. Par viņu, protams, varētu uzrakstīt romānu.
Taču īsumā - izcila šķirne, ja tas ir pirmais suns ever. Ļoti viegli apmācāms. Mana puikas labākā draudzene ir labradors. Mājās ir kaķene - nekādu problēmu. Sunim .
Mans suns ir arī liels cilvēkmīlis. Vecumam, dzimumam, dajebkam nav nozīmes. Taču... ir nācies sastapt kavalieri, kuru nes rokās, jo viņam bail no visa un visiem. Un, sēžot rokās, viņš rēc uz apkārtējiem kā pūķis.
Lielākās veselības problēmas, ar kurām esmu saskārusies, bija saistītas ar ēdienu. Līdz 1.5 g baroju ar labu sauso + konservi + našķi. Rezultāts - ikmēneša veta apmeklējums, lai iztīrītu anālos dziedzerus, pūžņojošas ausis, acis. Tā bija reāla elle, kamēr es (ne veti ) sapratu, kas notiek. Nu jau 3.5 g sunim ir sava diēta. Viņam ir alerģija uz visām gaļām, izņemot putnus, trusi, zivis. Taču vairs nekādu problēmu ar acīm, ausīm, anālajiem dziedzeriem.
Tā kā suns ir bracefālis, viņam nepatīk karstums, pie +18 C jau sāk elst. Tas nu būtu jāņem vērā, apsverot šo šķirni.
Par aktivitātes līmeni... Mans suns mīl pastaigas, izskriešanos, bumbiņas pamētāšanu, bet, ja vasarā 2 nedēļas ir ļoti karsts un izejam mierīgā pastaigā max 40 min diennaktī, puika būs apmierināts un neko vairāk negribēs.
Suns ir ļoti man pieķēries, tāpēc pat prātā nenāktu nomainīt strādāšanu mājās pret iešanu uz biroju. Taču, es mierīgi varu aiziet bez viņa uz 8 stundām. Ja nu ļoti vajag... Nekādas kaukšanas, riešanas, ārdīšanās. (Vai jau teicu, ka viņš ir izcils suns?)
Ir tikai viens mīnuss. Kavalieri met spalvu 24/7. Ir ĻOTI daudz spalvu. Varētu šķist neticami, jo šunelis nav liels, bet... Taču šķirnē sastopami gan ļoti pūkaini (kā manējais), gan mazāk pūkaini eksemplāri. Par šo ir vērts aizdomāties.
Ceru noderēs:)