Es esmu šokā par šādu sludinājumu Ja tādu būtu ielicis suņa īpašnieks, kuram doma ir aptuveni, lai suns dabū izšaut riekstus un par tādiem jēdzieniem kā šķirnes izkopšana aboslūti nedomā. Bet konkrētais suns pieder kineloģiskā kluba prezidentei!!! Lai tauta zin savus varoņus- Olga Riekstiņa, kluba Golden dog prezidente.

Un kā viņa nolēma ka tas ir labākais šķirnes pārstāvis?
Piedošanu, bet - kāds klubs, tāda vadība. ''Uzcep'' klubu, ''sasperās'' no LKF dokumentus (pēc kāda no LKBA vadības uzskatiem - vai tad mums vajag domāt ko jaunu, ja jau LKFā viss ir izdomāts).
Droši ka klubā kucīšu nav...no LKFa neviena precībās nebrauks.
Es tagad nebūt negribu nomelnot visu to organizāciju. Bet man, līdz šim, pārāk daudz ''kašķu'' ar šamājiem bijis...

Tieši tas mani arī šokē, ka nav vienkāršs privātpersonas sludinājums, bet ka to tik atklāti dara kluba prezidente. Kā tad tas notiek pēc tam? Viņa "uzcep" kaut kādus kreisos papīrus un tālāk tirgo kā šķirnes kucēnus ar visiem ciltsrakstiem? Vai viņa aprobežojas tikai ar naudas saņemšanu par pārošanu?

Mans uzskats, ka šādi klubi ir jāiznīdē kā tādi! Bet sūdzēties un ziņot jau nav kur!

Kad es atvedu savu pirmo suni (no Polijas), tad man viena no LKA klubu vaditājām piedāvāja uztaisīt manam sunim ''normālus ciltsrakstus'' Tas nekas ka man viņai bija starptautiskie FCI ciltsraksti.
Tas bija tālajā 2000. gadā. Un līdz šim maz kas ir mainījies...
Jāsaka ''paldies'' savai iekšējai balsij un skaidrajam saprātam par to, ka es nonācu LKF klubā.

Man pirms trim trim gadiem piedāvāja uztaisīt sunim izcilos ciltsrakstus.
Situācija bija tāda, ka man bija Raselītis. Tā kā uz izstādēm neplānojām iet, es nebiju izņēmusi ciltsrakstus. Man bija tikai kucēna reģistrācijas kartiņa. Man kaimiņos dzīvo kinologs, kurš mani sauca par muļķi, jo ar manu suni var pelnīt konkrēto piķi. Kuces manam puikam rindā stāvēšot. Es sāku stāstīt ka man nav papīru, suns nav bijis nevienā izstādē utt. Viņš pateica ka tā nav problēma, ja es gribot man divu dienu laikā visi papīri būšot nokārtoti. Tagad šis "krutais" kinologs ir BALTIC Union valdē kopā ar Gaļcovu.

No visa izlasītā secinājums ir tikai viens - naudas maciņš pirmajā vietā, bet suņi (manta) - pēdējā!

Sanio tāpēc arī Latvijā ir tik nožēlojams Raselīšu piedāvājums

Es kopš janvāra meklēju sev kucēnu..sākumā tā lēnāk jo gribējās uz pavasari, kopš marta intensīvi izskatu visus piedāvājumus un redzamais piedāvājums ir briesmīgs! Ausis lielas, garas, stāvošas, krāsas arī krietni tālu no standarta.. vienkārši skumji!

https://www.ss.lv/msg/lv/animals/dogs/j ... bleoc.html

Nu šis ir vienkārši lielisks sludinājums... Un vel pie piebilst, ka bez ciltsrakstiem.........

Murcene nereti sanāk, ka saimnieki savu mīluli gaida pusgadu/ gadu utt. Tiek noskatīti suņi, gaida, kad būs metiens un pacietīgi sarakstās ar audzētāju visu šo laiku.
Es ticu, ka jūs atradīsiet savu

Dzīvs piemērs tam ir Māras blogs http://www.suni.lv/viewtopic.php?f=29&t=5467
Meklējot savu suni, tur ir daudz labas informācijas un ne tikai meklējot

Es jau arī ticu ka atradīšu savu vienīgo un īpašo suņuku. Kad savu pirmo Džekiņu ņēmu, bija tieši maija sākums, bildējāmies pienenēs un laikam tāpēc biju drusku vairāk uzkarsusi uz pirkumu bet, tagad atvēsināju prātu, lēnā garā meklēšu un atradīšu.

Šis bija mūsu Džespers, kurš aizgāja bojā mēnesi pirms savas otrās dzimšanas dienas..

Vai kāda ir ko dzirdējusi, vai ir bijusi pieredze par šo audzētavu Lietuvā?

http://www.tekantisupelis.com/

Murcene,kas notika ar sunīti?

Linda B.

Bija atrasts miris uz šosejas..abi kopā ar mūsu VAS kuci. Vienā dienā zaudējām uzreiz divus mīluļus. Tikai jautājums - kā viņi gadījās uz šosejas, tā arī paliks neatbildēts. Mūsu VAS nekad negāja laukā no sētas. Sētas vārti varēja visu dienu stāvēt plaši vaļā un suns turpat pie vārtiem gulēja un sargāja.Džekiņš pa reizei izskrēja ka kādu spraugu, bet tālu nekad neskrēja, apmeta apli, ierēja kaimiņiem logā un bija atpakaļ sētā. Nekad nebija vazaņķis, nekur neskrēja ne viens, ne ar mūsu suņiem. Arī toreiz abi sētas vārti bija ciet, neviena paša cauruma sētā nebija. Trešais suns bija sētā, bet ar sasistu purnu.. pieņemu ka kāds vienkārši aiz atriebības bija ievilinājis mašīnā un aizvedis līdz šosejai.. Nezinu vai bija abi notriekti ar mašīnu, jo ne vienam ne otram nebija nevienas rētas, nevienas asins piles, nebija uzpūtušies..vienkārši miruši, abiem mutītes vaļā.. VAS bija 10 gadus veca, gan dzīves gudra, gan skolota. Es nekad neticēšu, ka pēkšņi vienkārši abi aizgāja pastaigāties teju kilometru uz šoseju, jo nekad nekur negāja bez mums. Tajā laikā mūsu trešajam sunim (Bernietei) bija suņu dienas. Divas dienas viņš Bernietei sēdēja zem astes, tāpēc vēl jo vairāk dīvaini liekas, ka pēkšņi puika būtu pametis tekošo kuci un aizskrējis ar sterilizēto kuci apgaitā. Nu tāds skumjš man tas stāsts..

Diez gan baisi.Tāpēc es nekad suņus pagalmā vienus neatstāju,bail.Gadās,ka tajās desmit minūtēs,ko viņas vienas pavada ārā,gar pašu žogu vazājas kaut kādi dīvaiņi,kuri velns viņu zin ko tur grib

Linda B.

Mums ir milzīgs pagalms, iežogotā teritorija ir vesels hektārs. Dzīvojam, tā teikt, mežā. Vienmēr bija ļoti droši. laidu Džekiņu dzīvoties ar lielajiem suņiem. Viņš visu dienu varēja ar viņiem skrieties, karājās kā auskariņš Bernietei ausī vai lielajā spalvā un šūpojās. Skats par rubli Visu laiku viņam bija kāda nodarbe. Es viņu ar varu nevarēju noturēt iekšā, visu laiku gribēja skriet pa lauku. Istabas kaķi viņam bija apnikuši jo tie, kad viņiem piegriezās tusiņš, tie nolīda kaut kur gulēt. Reizēm viņam patika riņķot, tā viņš mani dzenāja.. prasījās pie ārdurvīm ārā un pēc viena apļa ap māju, pa terases durvīm iekšā. Un tā vismaz reizes piecas no vietas. Neskatoties uz to, ka mums ir liela teritorija, mēs katru dienu gājām (aizvien ejam) dodamies staigāt un izskrieties pa mežu. Nevienam no mūsu suņiem nebija tieksme skriet pakaļ mašīnām vai riteņiem, ko tagad dara mūsu jaunais VAS. Nu nekādi nevaram atradināt no šī niķa!

Meža vidū būtu vēl vairāk bail.Nav kaimiņu,kas kaut ko aizdomīgu pamanītu.Žēl suņu.Atzīšos,ka sākontēji padomāju,ko sliktu par jums Tāds slikts priekštats izveidojies par cilvēkiem,kam suņi ļoti jauni mirst.Laikam dēļ tādiem kādriem,kā sieviete,kas man pagājušogad prasija kucīti,kas bija palikusi pēdējā un beigās vispār nekur tā arī neaizbrauca.Esto divi takši nomiruši traģiskā nāvē,nobrauca mašīna."Nu kā tu taksi noturēsi pagalmā,viņš iet,kur viņš grib."-tā viņa man teica.Nu forši,suņi vieni pa Bausku klīst un māšinas tos nobrauc,bet viņa nāk un prasa man manu kucēnu.Turklāt vēl uzstājīgi,nelikās mierā pat pēc tam,kad pieklājīgā veidā viņai mēģināju atteikt.

Linda B. Katram jau ir savs liktenis un no tā neizbēgsi. Arī saslimt var jauns suns un aiziet.. visādi gadās.
Ja man būtu plāna sēta ar caurumiem, tā lai suns tiktu ārā, es nekad nelaistu bez pavadas tāpat vien skriet. Džekiņi jau pa lielam ir brīvdomātāji. Rokoties pakaļ vienam kurmim ne tur vien aizraksies. Protams, viņiem ir tendence rakties, tāpēc katru trešo dienu apstaigājām visu teritoriju un pārbaudījām vai nerādās kāds jauns rakums. Viena lieta ir tas ka suņi var tikt laukā, otra ka lapsas var tikt iekšā. Kad paņēmām Džekiņu, viņš bija mazāks par pieneni, toreiz nācās pārtaisīt abos pagalma galos lielos vārtus ar visu elektroniku, jo izlīst pa apakšu mazsunītim bija tīrais nieks. Mēs daudz ceļojam, lielie suņi palika mājās, bet Džekiņš visur devās kopā ar mums. Man pat neienāktu prātā suni laist brīvsolī pa pilsētu. Tagad, kad eju ar abiem lielajiem staigāt, jaunā VAS nāk pie saites līdz mežam, Berniete bez saites iet, jo ne viņa pie kāda ies klāt, ne skries uz mašīnām. Ja kāda mašīna iet garām, suns apstājas un sastingst līdz pabrauc garām. Tā mums bija iepriekš visiem suņiem iemācīts. Mēs visi apstājamies. Tā visiem viegli, arī šoferis pie stūres redz, ka ir dzīvnieki un situācija tiek kontrolēta.Taču šī VASene ir pilnīgi uzburta uz mašīnām! Uz garām braucošām mašīnām skatās ar siekalām mutē, kā uz tādām skrejošām vistām.. pilnīgi redzu ka viņai acīs zib funktieris noķert kādu.

Man personīgi šis JRT tikai izrādīja interesi - Beautiful Bella Bohemia White Hunter. Esmu redzējusi arī kā viņa skrien adžiliti Lietuvā.

Murcene, arii es savu iisto Pirmo suni tragjiski zaudeju jaunu, tikai divus menesus pec vinja otraas dzimsanas dienas. Saapj joprojam un atceros es vinu katru dienu. Shis bija viens no skumjaakajiem briiziem manaa dziivee, tas kam es izgaaju cauri,to nevar vaardos izstastit, man bija loti gruuti to pardzivot, es toreiz vainoju tikai un vienigi sevi,bet man bija daudz labu cilveku apkart,kas palidzeja, tai skaitaa arii mana sunja audzetaja (Linda noteikti tagad shausmas sakjer galvu) palidzeja attapties un atstat to visu pagaatnee, jo ta nebija mana vaina.
Tapec LindaB apgalvojums, par to ka visi cilveki,kuru suni mirst jauni, ir bezatbildiigi ir vienkarsi shokejoss!!! Linda,cik sunus tu esi zaudejusi,un kaa tu juties? Tad vari iedomaties kaa ir justies zaudejot jaunu suni,veseligu,skaistu,kura ir ieguldits tik daudz darba,liidzeklju un neizmerojamas milestibas! Cilveks pie vesela sapraata nekad labpratigi nepieljaus sava miileetaa,lolotaa suna naavi.
Murcene, es tev veelu atrast jaunu raseliiti,kas ienesiis tavaa dziivee tik pat daudz prieka un laimes,cik ienesa Dzekins.
Par taam masiinaam-viens no maniem springeriem ari bija kaa uzburts uz masiinaam,taagd tas ir paargajis,vai nu pienjemis praataa,vai palidzeja komanda 'leave it' katru reizi kad bijam pie cela un vins raavaas uz masiinu.
Atvainojos,nav man diemzel garumziimju