Sinty & Suse :) (jeb Dora)

[Sinty]

Nodomāju, ka arī jāķeras pie rakstīšanas kamēr vēl nav piepildījušies visi nākotnes plāni, lai viss sanāk soli pa solim, nevis pēc tam tikai pagātnes formā

Tad nu par mani - kā jau lielāko daļu šī saita pastāvīgo iedzīvotāju, arī mani jau no bērnības interesē suņi...
Kad biju maza, pašai suņa nebija... Vecāki nepiekrita nekādam mājdzīvniekam pilsētas dzīvoklī, tā nu nācās iztikt tikai un vienīgi ar paziņu četrkājaiņiem. Līdz brīdim...
Man bija 14 gadu un draugi, zinot manu vēlmi pēc suņa, palīdzēja ar kucēna sagādi... Tā nu savā Vārda dienā, nu jau gandrīz 10 gadus atpakaļ, es mājās atstiepu pavisam mazu VAS kucēnu Izauga gan pavisam neatbilstošs standartam, bet nu kā paši smējāmies - vismaz ausis stāv
Vecāki bija šokā, bet momentā mazulīte tika iemīlēta... Es darbojos ar suni, gāju arī uz dažām paklausības nodarbībām, kamēr nolēmu, ka varu taču pati. Un īstenībā - man izdevās. Domāju, ka, ja tagad ar viņu mēģinātu nokārtot BH, tas sanāktu...
Bet nu, pagāja daži gadi, satiku savu mīļoto, un pienāca brīdis pamest vecāku mājas... Diemžēl Rondu līdzi ņemt nevarēju, jo sākumā dzīvojām īrētās istabās, pat ne veselos dzīvokļos... Vēlāk noskaidrojās, ka vecāki nemaz i negrasās man suni atdot... Ka nekā - pieķērušies viņai visi plus vēl - kam sunim vajadzīgs tāds stress - dzīvesvietas maiņa un vēl reāli pastāvīgi būt vienai dēļ mūsu dienas "grafika"...
Ilgi bez dzīvnieka nevarēju, bet ar to brīžu saspringto grafiku sunim diemžēl nebija vietas Turpināju katru brīvo brīdi braukt ciemos pie Rondas, vest viņu 3h pastaigās, peldēt utt... Līdz vienā brīdī laukos piedzima kaķēni... Viens bija fantastisks un es, ilgi nedomājot, pierunāju dārgo vismaz uz šo dzīvo būtni...
Es kā nepieredzējusi kaķa saimniece, kādu dienu atstāju vaļā virtuves logu un mincis nokrita no 4-ā stāva...un pazuda...pagāja kādi divi mēneši, bet nevarēju pierast pie "tukšās" mājas un tika iegādāts otrs kaķis ( ja godīgi vēl līdz šim brīdim nesaprotu - priekš kam, jo skaidrs ir tas, ka, ja kaut ko grib, to nevar aizstāt ne ar ko...bet es visu laiku ilgojos pēc suņa...)... Tā nu jaunais kaķēns pie mums dzīvojās un pēkšņi... atradās vecais... Nu jau bijām divu kaķu īpašnieki... Pagāja kāds gads, varbūt vairāk un atkal tā pati MANA kļūda... šoreiz neatgriezeniski - minci nācās iemidzināt ... Otru kaķīti drīz vien atdevām uz laukiem vecmammai... Tur bija vairāki aspekti - viņš bija šausmīgs "bļāvējs", brīvdomātājs un vecmamma, padzirdot, ka grasāmies kastrēt arī šo runci, lūdza labāk atdot viņu uz laukiem...
Vēl pa visu to laiku man bija bijušas zivtiņas un trusis...
Līdz pagājušajā gadā mēs pārvācāmies uz citu dzīvokli un es nolēmu, ka bez suņa es nedzīvošu... vairs ne...

Sen jau mans sapnis bija haskijs... Mans mīļotais gan bija pret jebkādu suni, bet es biju pārliecināta, ka nu ir īstais brīdis un es ar to tikšu galā
Sāku meklēt haskija kucēnu... Nezināju ne par LKA, ne par LKF... zināju tikai to, ka vajag, lai ir papīri... Man ļoti iepatikās kāda haskija kucīte (pēc bildes) un es sazinājos ar audzētāju... Tiku "apgaismota", ka suns mierīgi var dzīvot dzīvoklī, ja aizvedīšu viņu uz mežu hmmm... paskraidīt utt...
Biju nolēmusi brīvdienās braukt kucēnu skatīties... Bet paspēju atrast dogs.lv... Un arī haskiju šķirnes sadaļu... Kā man iepletās acis, kad uzzināju visu par haskijiem...
Protams, ka noskatītais metiens nebija no LKF...

Turpināju izzināt šķirnes, sāku skatīties uz mazajiem, jo jutu, ka uz maza izmēra suni mana otra puse jau tomēr "pavelkas"... Ļoti iepatikās taksīši, bet tieši miniatūrie vai trušu un noteikti marmora... Diemžēl tādi ceļā negadījās un es joprojām nebiju tik izglītota, lai meklētu suni ārpus LV, vai vispār pakontaktētos ar visiem takšu audzētājiem...
Kādu brīdi skatījos arī uz jorkiem, bet mani biedēja garā spalva...

Kamēr ieraudzīju sludinājumu ar mazajiem jaukumiņiem... Miniatūrais taksis (marmora) + jorks... Man bija vienalga, ka jaukteņi, es neaizdomājos ne par to, ka iespējams, atbalstu šādu bezšķirnes suņu pavairošanu, nopērkot šo kucēnu, ne par iespējamajām problēmām, ņemot viņu 1.5 mēnešu vecumā... Es nedomāju ne par ko, jo uz mani skatījās 500g viegls kunkulītis marmora tonī...
Tipa "gudra" būdama, ievadīju googlā " dachsund and york mix" un atklāju, ka tas ir viens no "hibrīdsuņiem", ar nosaukumu "dorkie" līdz ar to pat sanāca paskatīties bildītes, kādi viņi izaug... Rozā brilles bija uz acīm un kucēns tika iegādāts...
Tagad, starp citu, varu secināt, ka Dora ir izaugusi pilnīga kopija kādam "dorkijam", kuru redzēju vienā video iekš youtube...
Šeit Dora pirmo dienu mājās:

Un šeit no aimugures var ļoti labi redzēt kā piepūties vēderiņš no tārpiem (par ko, protams, es arī neko nezināju...)


Turpinājums sekos

[Greylove]

Sinty, apsveicu ar bloga atvēršanu, un sveicieni pašai smukākajai un feinākajai mazsunītei, ko man gadījies satikt!

[čība]

Nesaprotu, kas tiem vīriešiem pret suņiem...

[Sinty]

Greylove, paldies, no mums savukārt sveicieni pašiem foršākajiem labradoriem)))
čība, nez...sava veida greizsirdība

Es paturpināšu, kamēr laiks atļauj

Tātad tālāk sekoja vizīte pie veta... attārpošana... es gandrīz sajuku prātā, kad ieraudzīju to tārpu mudžekli, kas iznāca ārā.....vēl tagad atceroties, šermuļi...domāju, ka sunim beigas klāt...vēl ilgi man bija fobija - kad Dora mierīgi gulēja, skrēju klāt un skatījos, vai elpo...
Bet tikām tam pāri un tā arī pienāca laiks, kad mazo varēja vest ārā (piebildīšu, ka uz rokām viņa jau tusēja līdzi visur bez pēdējās potes)...
Tā kā sirdī tomēr esmu vairāk lielu suņu fane, vai, precīzāk, suņu fane, nevis rejošu rotaļlietu, tad uzreiz tika nolemts, ka mans suns būs suns visās vārda nozīmēs - tātad nebūs uķi-puķi tik pa gultām, būs paklausība utt...
Ziemā sākām iet ārā visos mīnusos un Dora ļoti pierada... Tā, meklējot kādu pastaigas biedru, iepazināmies ar Greylove un viņās superīgo Beketu. Dorai nekas neatlika kā skriet pa piesnigušo sniegu. Un kaut arī pirmā pastaiga man palikusi atmiņā ar to, ka vairāk viņa prasās opā nekā pati skrien, tomēr ātri vien tas tika pārvarēts un, ja nemaldos, sava pusotra stunda ziemā pa mežu bija regulāri. Plus vēl mazajai tiešām iepatikās sniegs - gatava skriet da jebkādā kupenā Nu jau laiciņu Beketam ir draudzenīte - Greylove otrs suns, kucēns - Elfiņa. Viņa gan vēl joprojām mazliet ir Doras bieds, jo spēlēšanās parasti izpaužas kā Doras gulēšana zem Elfas. Kaut gan nu jau ir rekords, kādas pāris minūtes ir dauzījušās arī pa smuko.

Ieskatam:
Dora un Bekets:

Dora un Elfa:


Kā Dora tika pie otra mājas vārdiņa - Suse...

Ļoti daudzi saimnieki sūdzas, ka kucēns (un suņi vispār) neļauj gulēt, modina no rīta sešos, septiņos... Mums ir pretēji... Dora var mierīgi nogulēt līdz 10-iem, ja mēs tā guļam un vēl ilgāk... Viņa, nomodā esot, ir tik aktīva, ka enerģija laikam tiek vnk pārtērēta. Tā mums "panesās" nevis Dora guļ, bet Dora sus, nu un pēc atmošanās viņai patīk vienmēr pastaipīties, pavārtīties... vārdu sakot, pasusēties

[agrita]

Noteikti iegriezīšos pie tevis palasīt Gribas man Doru satikt dzīvē

[BaibaB]

Nesaprotu, kas tiem vīriešiem pret suņiem...

vot, vot . reti kurš grib suni.

[Sinty]

Darbi un nedarbi, paklausība...

Doras kontā no ienākšanas mūsu ģimenē līdz šim brīdim īstenībā ir ļoti maz postījumu... Precīzāk, pāris tapešu gabaliņi, telefona vads, foto usb vads un vairākas grāmatas Ja kaut ko izlaidu, tad tas laikam vispār nav svarīgi
Runājot par paklausību, suņu skolā sākām mācīties, kad Dorai bija 4.5 mēneši, respektīvi trīs mēnešus atpakaļ. Esam malači, jo līdz šim neesam izlaiduši nevienu nodarbību (pilnīgs pretstats tam, ko darīju skolā es )
Ar Doru strādāju praktiski katru dienu, dažreiz mazāk, dažreiz ilgāk, bet ir mērķis kaut kad spēt nokārtot BH eksāmenu. Tāpat vēlamies izmēģināt agility, bet tas jau kaut kad nākotnē... Pats galvenais, ka Dora pilnībā ir lauzusi stereotipu manās acīs par to, ka mazs suns, tātad maz smadzeņu un neko nevar īsti iemācīt. Es esmu ļoti apmierināta ar to kā viņa strādā. Protams, ir vēl kucēna dullums galvā, dažreiz piemetas nepamatotas bailes, bet kopsummā ir ok.
Lielākais mazās mīnuss (nezinu, vai tas ir iedzimts, bet vairāk sveros uz to, ka jā, jo socializēta viņa ir tā kā vajag) ir riešana... Viņa rej uz dažiem garāmgājējiem, uz suņiem, ar kuriem tūlīt pat ir gatava iepazīties un ļoooti nemīl bērnus... Par bērniem es viņu daļēji saprotu, jo vienmēr viņi burtiski skrien virsū, izdvešot viņai nepazīstamas skaņas kā "āāā" un "īīī" Bet ar to visu mēs cīnāmies un tiksim galā tāpat kā ar visu pārējo)))

Pāris bildītes no apmācības:




Un ārā ( šeit redzama arī Paula ar savu cvergšnauceru):




Tas bija tāds ātrs pusgada pārskats, tālāk jau turpināšu ar interesantākajiem nākotnes notikumiem

[Sinty]

Noteikti iegriezīšos pie tevis palasīt Gribas man Doru satikt dzīvē

Mēs noteikti apsolamies uz kādu pastaigu aizbraukt ciemos)))

[Zuks]

Foršs stāstiņš!!!
Vīrieši, manuprāt, baidās tāpat kā no bērniem - jo tie ir papildus pienākumi, atbildība. Mans visvairāk baidījā no liekas mute, kura jābaro un, protams, ka laukā būs jāved arī tad, kad ne visai gribās laukā iet.

[energy]

Foršs stāsts!

Bet, atkal noliekam vīriešus Ko man tagad darīt, ja es atbalstu suņa iegādi un nebaidos no atbildības? Neesmu vīrietis?

[Sinty]

Zuks, energy, man prieks, ka patika

energy, Tev jāpriecājas, ka esi viens no tiem dažiem izņēmumiem)))

[BaibaB]

energy, es jau nerakstīju, ka neviens, es rakstīju, ka reti kurš.
piemēram, šnauceru klubā 95% procenti ar šnauceriem darbojas sievietes, bet tie ir nopietni suņi, cvergs vēl tāds mazāks mazsvara dienesta suns, bet mitelis un rīzens ir nopietni skrejošie žokļi. un gandrīz visas saimnieces ir sievietes. tas tā, statistikai.

es jau arī savus suņus esmu dabūjusi, vīriešiem zobus apvārdojot. apmēram tā- tu ņemsi mašīnu, tad es gribu suni. vai vnk, gribu suni, tev ir mašīna, man arī gribas kaut ko dvēselei (mitelšnauceru ) ) nu saki vēl, ka liela daļu vīriešu nav jāpierunā uz suni?
atvainojos par tēmas piesārņošanu.

[Sinty]

es jau arī savus suņus esmu dabūjusi, vīriešiem zobus apvārdojot. apmēram tā- tu ņemsi mašīnu, tad es gribu suni.

Man bija tā, ka es savējam piedāvāju barteri - viņš man atļauj suni, bet es viņam uzdāvinu mocim sporta izpūtēju...Viņš teica, ka nē...Nuu es jau pabrīdināju, ka suns būs šā vai tā, tā kā labāk piekrist...Nepiekrita... Tagad suns ir, atcerējās par to izpūtēju, bet es nepērku...Pats vainīgs, ka tad nepiekrita!!! (jāpataupa tas izpūtējs otrajam suncim)

Un tā naf tēmas piesārņošana;)

[energy]

Nu mums ģimenē nekādi barteri nav jātaisa, abi esam par suņiem

[Greylove]

Nu visi vīrieši nav pret suņiem, galu galā "par" Elfu iestājās vairāk pat vīrs, ne es. Es tikai ļāvos pierunāties. Nu, labi, ja jau es nebūtu gribējusi, ta jau viņš ar ne.

Viņa gan vēl joprojām mazliet ir Doras bieds, jo spēlēšanās parasti izpaužas kā Doras gulēšana zem Elfas.

Elfa dvēselē ir taurenītis, tik ārēji tāds maziņš zilonēns Skatos, kā viņa ar pagalma draugu, miteļa kucēnu spēlējās, ta pats - ieskrienas, lēciens ar iztieptām ķepām pa priekšu, un otrs gar zemi. Tādi īpašie Elfas teikvando paņēmieni. Starp citu, BabaB, man visulaik tāda aizdoma, vai tik tas smukais mitelēns nav jums rados - puika no Dinamundes, kuram tūlīt 6 mēn. paliek.

Dora riktīgi paklausībā kloķi ieliek daudziem lielajiem suņiem.

[Zuks]

Es arī savējam pateicu: Nu, Tu tak saproti, ka man tas suns būs tik un tā. Es aiz pieklājības ar Tevi par to aprunājos un vēl kā bonusu ļauju škirnes izvēlā savu vārdu teikt. Tā es tiku pie īru setera, jo pakaļ biju aizbraukusi nolūkotam angļu seterēnam. Mans kā ieraudzīja to brūni sārto eleganto ķermenīti, tā pateica, ka, ja jau nelaime uz kakla jāņem, tad klauna vietā(tas to pleķīšu dēl) viņš labāk pacietīšot elegantas krāsas suni. Par izmēriem uzreiz bija skaidri pateikts - neko kas zemāk par viņa ceļgalu viņš saitē nevedīs!!!!

[BaibaB]

ieskrienas, lēciens ar iztieptām ķepām pa priekšu, un otrs gar zemi. Tādi īpašie Elfas teikvando paņēmieni. Starp citu, BabaB, man visulaik tāda aizdoma, vai tik tas smukais mitelēns nav jums rados - puika no Dinamundes, kuram tūlīt 6 mēn. paliek.

cīņas paņēmienu tūlīt atpazinu manas abas mitelienes tādus pielieto.
jap, tad noteikti ir Taras brālis un 2.maijā viņiem paliek 6 mēneši. Rufuss? vai arī otrs brālis, kura mājas vārdu nezinu.
var palūgt kādreiz šnauceru tēmā brāļa bildi?

[Greylove]

Jep, Rufuss gan! Foršs suns, es ar tā palēnām saimniekam skaidroju, ka vispār jau izstādes nav nekas tiiik briesmīgs.
Es no tiem šnauku eksterjeriem neko daudz nesaprotu, bet man šķiet, ka smuks, nu ja man fotoaparāts pagadīsies pagalmā esot, tad kādu bildi uztaisīšu.

[BaibaB]

:) Jep, Rufuss gan! Foršs suns, es ar tā palēnām saimniekam skaidroju, ka vispār jau izstādes nav nekas tiiik briesmīgs.

lai saimnieks iereģistrējas suņos un sāk apgrozīties šnauceru tēmā.

viss, nepiesārņoju vairs Suses tēmu

[Sinty]

Greylove, mēs šodien pusgadu vecu stafa kucēnu satikām, Dorai ilgi nebija jādomā, ka masa pa lielu - viņai tipa bail mazliet, ka tas tāds aktīvais, bet tāpat kā citreiz Elfai virsū - uz divām kājām un ar zobiem pa priekšu. Tik šitam nebija Elfas taekvondo paņēmienu un tā vietā, lai mazo apgāztu viņš nobijās)))