Esiet visi šeit laipni gaidīti un ceru, ka uzradīsies arī citi staffsaimnieki forumā
Tātad ZIPA, jeb pilnā vārdā Rioghnach Isana Ringstarstaff. Zipa ir Amerikāņu stafordšīras terjers. Vārdiņš Zipa cēlies no "ZIPO" šķiltavām un ir ļoti piemērots mūsu hiperaktīvajai meitenei, viņa ir gluži kā dzirkstelīte, kas aizdedzina dinamītu! Kā jau stafiņš viņa ir enerģiska, pilna kūsājošas dzīvības, jautrības, prieka un mīlestības. Gatava mesties ar mums jebkuros piedzīvojumos, nu vienā vārdā sakot, īsts kompanjons!
Zipai dzimšanas diena ir 5. maijs un nu jau nosvinējām trīs gadu jubileju. Bet mūsu mājā viņa ieradās 6 mēnešu vecunā, tieši 2011.gada 11. novembrī, mūsu Lāčplēsītis
Kā nonācām līdz šādai šķirnei? Bērnībā mans suņu sapnis bija VAS. Laukos vienmēr tādi bijuši. Katras vasaras brīvdienas es pavadīju tur, gūlos un cēlos kopā ar suni, biju samācījusi dažādas gudrības- kāpt pa trepēm, lekt pāri barjerām, vilkt mūs ratiņos, blakus, sēdēt, gulēt- visu suņi bija iemācījušies no manis, pat pēdas dzīt! Jau kopš bērnības esmu vēlējusies savu suni, bet vecāki bija stingri pret, tad nu darbojos ar jebkuru suni kuram tiku klāt
Visi radu suņi bija manā pārraudzībā. Man vienmēr bijusi īpaša saikne ar dzīvniekiem, daži pat brīnijās, kā tas niknais ķēdes sunis mani laiž sev klāt. Vienu gan zināju, ka kādreiz būs man arī savs suns! Tālajā 2007.g. satikām (nu jau kopā ar vīru) pirmo stafiņu suņu izstādē un iemīlējāmies. Diemžēl, darbs un dzīvošanas apstākļi ilgi neļāva mums spert tādu soli, bet zinājām, ka staffs ir tieši mūsu šķirne. Tā arī ir, citu suni nevaru vairs iedomāties. Man patīk viņa terjeriskais raksturiņš ar kuru ir arī jāpacīnās, nevis plika klausība 
Zipa dikti smuka meitene 
Tas bija arī viss, zinājām, ka ņemsim! Nedēļa bija mokoši gara, kamēr sagaidījām piektdienas vakaru, kad brauksim pakaļ. Uz piektienu viss bija nokārtots, tai skaitā man atvaļinājums par godu jaunajam ģimenes pieaugumam. Savācām peciņu ar garu un plašu instruktāžu no audzētājas un laidām mājās.
Meiča jau mācēja vienkāršākās komandas , jo bija sākusi jau iet skoliņā, kā vēlāk izrādījās ir pat teicamniece, jo no saviem vienaudžiem bija viena no paklausīgākajām. Viņa ļoti labi zināja, ko drīkst grauzt un ko nedrīkst. Mums no viņas zobiņiem ir maz kas cietis, bija pāris blēņas, bet tās jau izpaudās pusaudža spītīgajā vecumā. 
bija arī daži ,kas domāja, ka mēs ar vīru ir saspiedušies, paņemot TĀDU suni 
. Nu jau pie cilvēku attieksmes esmu pieradusi, bet par to citreiz.....
...neviens no mūsu zvēriem nepaliek ārā mūsu prombūtnē, pat kaķis ir iekšā. Varbūt tomēr atļaut viņiem palikt ārā? Teritorija ir nožogota.
Nekas nav neiespējams! Uh, kā nācās pasvīst skoliņā, kamēr mūsu caciņa saprata, ka mēs neatbalstīsim šādas izdarības 
, un mums ir rezultāti! Gluži uzreiz ar visām meičām viņa nebučosies, bet piestrādājot ir tīri labi rezultāti!
). Pirmo gailīti nezināšanas dēļ nospīdzinājām, un viņš ilgi nenodzīvoja. Tad sāku interesēties, kā labāk iekārtot akvāriju un otrais piegājiens jau bija veiksmīgāks. Diemžēl izrādījās, ka akvārijs nevar būt par lielu, ja tik vieta mājā atļauj! Tā pamazām no 25l uz 100l, bet nu jau uz nepilniem 400l esam izauguši 
Elektrība nebūs no 9:00-16:00 un tas nozīmē,ka ir nopietns drauds manam akvārijam, būtu zinājusi iepriekš, būtu sagatavojusies, tagad atliek zīlēt, kā būs.... 
