Iesācēja piedzīvojumi

Blogs and Chats

Iesācēja piedzīvojumi

Postby peecis » 11 Feb 2013, 13:52

Iepriekš domāju, vai klabināt par saviem iesācēja piedzīvojumiem vai nē, nolēmu nerakstīt, lai mani nelamātu par dažādām šejieniešiem nepieņemamām izdarībām, bet tā kā palēnām lietām iestājas noilgums un tas kļūst par "tas bija sen un vairs nav patiesībā", tomēr atvēršu savu tēmu :D Varbūt kādam arī kas noder no tā visa.


Pašam ģimenē suņi bija bijuši tikai ļoti īslaicīgi, bērnībā viens kucēns pēc mēneša nomina ar suņu mēri, otrs pēc aptuveni 3 mēnešiem izskrēja uz šosejas, kur to nobrauca auto, līdz ar ko vecāki nolēma neturpināt eksperimentus. Vasarās dzīvoju laukos, kur bija visdažādākie suņi un, tā kā man bija ļoti daudz brīva laika, darīju suņiem gan labas, gan ne tik labas lietas, aiz kam reizēm arī kāds sīki iekoda, bet mācība bija ne ilgāk kā līdz nākamai dienai. Cilvēki, pie kuriem dzīvoju vasarās, bija gados veci, tomēr cītīgi atbalstīja manas dabaszinātņu intereses - ķēra vistu, lai ar fonendoskopu es varētu paklausīties tās pulsu, līda aukstā vannā, lai es varētu izmērīt tantes blīvumu, utt :D Nevienam nestāstot kasešu vāciņos turēju noķertās suņa blusas, burkā mēģināju audzēt tarakānus, centos bēniņos iespundēt kaķi, lai tiktu pie kaķa izbāzeņa, bet, šķiet, neviens dzīvnieks tā rezultātā necieta, ja nu vienīgi kāds kaķis sāka ienīst bērnus. Pēc pārcelšanās uz dzīvokli neviens dzīvnieks mājās nebija, izņemot eksperimentus ar tarakāniem burcinā :) Tagad atcerējos mazo bērnības sapnī un būs jāpainteresējas pie vetārsta par iespēju redzēt dzīvu dzīvnieku ar atvērtu vēderu, kur var redzēt pukstošu sirdi :) Varbūt ir iespēja paviesoties kādā plānveida operācijā.


20 gadus vēlāk ievācāmies mājā, palēnām radās doma par kādu mājdzīvnieku. Pirmā doma bija par aitu vai kazu, jo gadījumā, ja tā apnīk, jebkurā brīdī bez ceremonijas no tās var atbrīvoties, tomēr apžēlojos par omi, kura vasara nāk uz dārzu un mēģina kaut ko tur izaudzēt. Nākamā cerība bija uz kādu pieklīdušu suni, bet pieklīst laikam tikai tiem, kuriem jau ir suņi, tāpēc palēnām tika apskatīti citi suņa adoptēšanas varianti. Galvenais iemesls pieauguša suņa ņemšanai - gadījumā, ja tomēr eksperiments ar suni ir neveiksmīgs, var to aizvest atpakaļ :D Jā, jā, tā nav labi, tomēr manuprāt tas ir labāk kā paņemt kucēnu un pēcāk no tā atbrīvoties. Bijām kaut kad uz Līčiem staidzināt suņus, viens bija makten jauks, tomēr neieminējos dāmai "varbūt vedam to mājās", jo suns par mums nekādu īpašo interesi neizrādīja. Negribējās arī paņemt kādu nezināmas izcelsmes kustoni ar nezināmām psihes problēmām, tāpēc patversmes kā iespējamā suņa ņemšanas vieta vairs īsti netika apskatītas, cerīgāk šķita paņemt kādam pieklīdušu suni vai arī no ss.lv kādu suni, kuru saimnieki kāda iemesla dēļ vairs nevar paturēt, bet meklēšana bija tāda stipri pasīva, jo gala lēmums par suņa ieviešanu vēl nebija pieņemts. Suni bijām iedomājušies kā tādu dārza rūķi, kurš savā nodabā dzīvo pagalmā un kuru sākumā vadāšu uz suņu skolu, bet pēcāk vienīgās rūpes ir barības iebēršana bļodā un aizvešana sapotēt :D Prasības pret suni bija visnotaļ triviālas - vidēja vai liela auguma, neagresīvs, "draugs visiem", spējīgs arī ziemā dzīvot ārā, bez veselības problēmām un īpašas aprūpes nepieciešamības.

Tā nu mēs nesteidzīgi ievācām informāciju, viens biedrs centās pārliecinās par šķirnes suņa izvēli ar tekstu "paņem šķirnes suni un precīzi zināsi kas tur būs! Lūk, par malamutu visi teica, ka izcili stulbs, paņēmu, tiešām stulbs!" (ne nu gluži tā, bet aptuveni :D ), tomēr šķirne netika uzstādīta kā prasība un labi ka tā, jo 100% man kādu kropli par nesamērīgām naudām iesmērētu :D, cits savukārt teica "tādiem kā tev vispār dzīvniekus nedrīkst uzticēt", līdz brīdim, kamēr pazīstams vetārsts iemeta ziņu par midzināšanai atvestu nepilnus divus gadus vecu kucīti. Aizbraucām apskatīt ātri vien nolēmām braukt pēc auto un vest mājās :) Sunim iespēja nakšņot klīnikā nebija, vai nu to kāds paņem, vai vakarā šprice. Mani iedrošināja ar tekstu "par špricēšanu ir samaksāts, netiksi galā - ved atpakaļ :D" Sākotnēji suni bija gribējuši atdot patversmē, tur paprasīti Ls 150 par suņa pieņemšanu un nolēmuši vest midzināt, pirms tam sunim esot mēģināts sameklēt citas mājas, bet tas nedēļu padzīvojis, gaudojis, kādu īpaši neieredzējis.

Nekādu suņu piederumu mums nebija, iebraucām depo, nopirkām banti ar karabīni un ķēdi pirmajām dienām un vedām suni mājup :)

Image
peecis
Junior
Junior
 
Posts: 709
Images: 39
Joined: 26 Sep 2012, 09:30

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: Iesācēja piedzīvojumi

Postby chiba » 11 Feb 2013, 14:25

Prieks, ka sāki rakstīt savu blogu! Atceros Tavus pirmos postus te, arī to variantu par "dārza rūķi" :D Varu Tavam viedoklim šur tur piekrist, šur tur nepiekrist, bet kopumā liecies sakarīgs cilvēks un, manuprāt, Tavai sunei ir paveicies ar mājām :) Noteikti ar interesi lasīšu vēl!
User avatar
chiba
Puppy
Puppy
 
Posts: 110
Images: 1
Joined: 02 Aug 2012, 11:50

Re: Iesācēja piedzīvojumi

Postby wolf-eyes » 11 Feb 2013, 14:40

Teikšu tā- ne viss Tevis rakstītais liekas jauks, bet sunim noteikti ir paveicies, jo esi no tiem, kas vienkārši ir atklāts(un tas ir super, jo katram noteikti ir bijušas šaubas, dusmas, nepatika un tt attiecībā pret savu dzīvnieku un dzīvniekiem kopumā dažādās situācijās) + sirds tomēr Tev ir ļoti laba.
Es arī ar prieku lasīšu blogu, jo Tev ir interesants rakstīšanas stils.
p.s sunim ārkārtīgi skaists deguns, man ļoti patīk šādi sniega deguni vai kā tos sauc.
User avatar
wolf-eyes
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1528
Joined: 12 May 2010, 23:50

Re: Iesācēja piedzīvojumi

Postby ruu » 11 Feb 2013, 15:11

Apsveicu tevi, peecis, ar sava bloga atvēršanu! Šis noteikti būs viens no maniem favorītlasāmgabaliem ;)
Handle every stressful situation like a dog. If you can't eat it or play with it, just pee on it and walk away.
User avatar
ruu
Puppy
Puppy
 
Posts: 355
Images: 0
Joined: 24 Aug 2011, 15:17

Re: Iesācēja piedzīvojumi

Postby peecis » 11 Feb 2013, 15:26

Lai suns pierastu pie saimnieka maiņas, visi ieteica pavadīt ar to pēc iespējas vairāk laika. Tā kā kārtis viņa spēlēt neprot un mums patīk daudz staigāt kājām, katru dienu sanāca pāris stundu pastaiga. Suns bija ar lieko svaru un nebija pieradis pie tādas staigāšanas, tāpēc pēc vienā dienā noietiem 19 km nākamajā dienā attiecās iet tālāk par 500 m no mājas. Nākamais solis bija skriešana blakus velosipēdam. Sākumā nebija viegli, jo mēdza raustīt, pēkšņi apstāties vai kā savādāk izpildīties, bet ātri vien ar to tikām galā. Vienreiz suns aizskrēja stabam pa otru pusi un nepaspēju palaist vaļā siksnu, nobijos, vai neesmu nolauzis sunim galvu, tomēr viss bija kārtībā un suns vairs neskrien stabiem pa otru pusi :D Atklāju, ka braucot ar velo sunim nav laika skatītes riņķī apkārt un var droši braukt bez pavadas, tādējādi abiem ir ērtāk un drošāk. Ar velo arī sanāca pārspīlēt, skrienot pa asfaltu viens nags nodila pārāk daudz un sāka asiņot, tāpēc tagad pa asfaltu nebraucu ātrāk kā suņa riksis un vairs nav problēmu. Kas paņēmām suni, tas svēra 32 kg, šobrīd ir 27 un visi saka, ka beidzot ir normāls svars, būsim normāli notrenkājuši nabadzīti :D Baroju šamo ar Josera festival + reizēm jēlu gaļu, barību rītos un vakaros dodu tik, cik viņa grib, bet pēcāk bļodu novācu, izņemot ja kaut kur izbraucam, tad piebrauc biedrs un pieber pilnu bļodu. Sune pate palēnām pāriet uz vienreizēju ēdināšanu, no rīta neēd, bet vakarā apēd dienas normu. Manuprāt tā pat labāk, jo pēc vakariņam nav vairs nekādas skriešanas un manuprāt samazinās kuņģa samešanās risks. Vai arī pieaug dēļ pilnāka kuņģa?

Tagad, rakstot šo, sāku domāt, cik ļoti suns ir mainījies šo mēnešu laikā. Ja sākumā rēja uz daudziem, neieredzēja bērnus, raustīja pavadu, tad tagad ir kļuvis mierīgāks, prognozējamāks, arī ar bērniem nav problēmu. Protams, vēl tur dāāāāāūūūdz jāstrādā, bet ja redz rezultātu, uzreiz ir lielāka motivācija ko darīt.

Sākumā izlīdzējos ar youtube atrodamajām pamācībām un citām internetā sasēņotiem padomiem, tad rudenī sāku meklēt apmācības vietu. Tuvākā bija spice, kaut arī cena Ls 15 par nodarbību man šķita liela, nolēmu pamēģināt, bet kaut kā galīgi nesakrita laiki. Šeit uzzināju par nodarbībām Ziepniekkalnā, kas ir stundas pastaigas attālumā, daudz pieņemamākos laikos un 4x lētāk, turp arī visu laiku eju un esmu ļoti apmierināts. Man gan ir paveicies, jo arī pirms tam suns kaut kur vismaz mazliet bija mācīts. Tagad dāma no atgriezusies Latvijā un, kā noskaidrojām, arī viņai būs jābrauc mācīt :kanepe: Šķiet, suņu apmācības teorijas ir dažādas, ko saka viens, to cits mēdz izsmiet (piemērus neminēšu, jo gan jau katram ir savs pamatojums).
peecis
Junior
Junior
 
Posts: 709
Images: 39
Joined: 26 Sep 2012, 09:30

Re: Iesācēja piedzīvojumi

Postby BaibaB » 11 Feb 2013, 15:33

oh, man patīk cilvēka ar Darela domugājienu, nu tur eksperimenti ar tarakāniem kastītēs un vistas sirds uzmerīšana, līdz pat Bēkona cienīgam eksperimentam ar tanti vannā :kanepe:
es te nākšu lasīšu, turpini tā :kompisbietee:

par velobraucieniem ieteiktu palasīt par tādu daiktu kā springeris. būs pašam un suņam drošāk.
http://shnauceri.wordpress.com/
Dievs, dod man rāmu garu pieņemt visu, ko nespēju ietekmēt, drosmi ietekmēt visu, ko spēju, un gudrību vienmēr atšķirt vienu no otra
User avatar
BaibaB
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1429
Joined: 13 Jan 2010, 13:00

Re: Iesācēja piedzīvojumi

Postby čība » 11 Feb 2013, 15:37

Es gan to briesmīgo saimnieku neieraudzīju, ko lamāt :kanepe: Pati pabrīnījos, jo parasti mums viedoklis krasi atšķiras :D

Manuprāt tā pat labāk, jo pēc vakariņam nav vairs nekādas skriešanas un manuprāt samazinās kuņģa samešanās risks. Vai arī pieaug dēļ pilnāka kuņģa?


Jā, tā ir labāk, ja sunim patīk vienu reizi ēst un viņš nav izsalcis visu dienu. Man laukos suņi ēd pa nakti :pilnmeness:
Ja suns pēc ēšanas liekas uz auss, tad viss ok. No kuņģa samešanās gan pasargāts 100% nav neviens, tas var notikt arī ne pārāk aktīvās kustībās. Bet diez vai ir nozīme tam, ka vēderā ir 200 gr vai 400 gr. Ūdens ir smagāks un suns var sadzerties jebkurā brīdī. Tāpēc pirms aktīvām pastaigām kādu stundiņu labāk arī ūdeni aizvākt. Pastaigas laika var čut čut dot - ka sportojot.
User avatar
čība
Champion
Champion
 
Posts: 2669
Images: 0
Joined: 13 Jan 2010, 12:32
Location: Rīga, Centrs

Re: Iesācēja piedzīvojumi

Postby peecis » 11 Feb 2013, 15:52

wolf-eyes wrote:Teikšu tā- ne viss Tevis rakstītais liekas jauks, bet sunim noteikti ir paveicies, jo esi no tiem, kas vienkārši ir atklāts(un tas ir super, jo katram noteikti ir bijušas šaubas, dusmas, nepatika un tt attiecībā pret savu dzīvnieku un dzīvniekiem kopumā dažādās situācijās) + sirds tomēr Tev ir ļoti laba.
Es arī ar prieku lasīšu blogu, jo Tev ir interesants rakstīšanas stils.
p.s sunim ārkārtīgi skaists deguns, man ļoti patīk šādi sniega deguni vai kā tos sauc.

Paldies, sākotnēji vispār šeit baidījos ko rakstīt jo ir sajūta, ka daži šejienieši dzīvo citā, "suņu pasaulē", un interesējošos jautājumus centos noskaidrot auto forumā :D

"Viss pūst un mainās" (vai arī "plūst un mainās"), arī mana attieksme pret suņiem un to saimniekiem, bet tiešām, ņemot suni, es pieļāvu iespēju, ka varam arī nesadzīvot. Jā, saprotu, tā nav labi, tagad šo to darītu savādāk, bet tāpēc arī rakstu par saviem piedzīvojumiem, lai varat redzēt iesācēja kļūdas un brīdināt par tām citus topošos suņu saimniekus.

Suņa turēšana nav auto remontēšana, kur visu var skaidri un viennozīmīgi aprakstīt, katram savs viedoklis, dažādas teorijas, dažādi mērķi, utt, no visas informācijas gūzmas var apjukt. Es arī kā pilnīgs iesācējs ne vienmēr spēju korekti formulēt jautājumu, varbūt arī tāpēc gadās saņemt no dažādiem avotiem dažādas, reizēm pretrunīgas atbildes.

Deguna pigmenta trūkums ir defekts, pagājušajās brīvdienās man ieteica dot sunim kaltētus jūras kāpostus vai ziedputekšņus, man gan arī tas pilnīgi un galīgi netraucē, dēļ tā tik daži suni sauc par ruksīti :)
peecis
Junior
Junior
 
Posts: 709
Images: 39
Joined: 26 Sep 2012, 09:30

Re: Iesācēja piedzīvojumi

Postby peecis » 12 Feb 2013, 11:46

čība wrote:... Ūdens ir smagāks un suns var sadzerties jebkurā brīdī. Tāpēc pirms aktīvām pastaigām kādu stundiņu labāk arī ūdeni aizvākt. Pastaigas laika var čut čut dot - ka sportojot.

Nezinu cik tas labi, bet manējais suns speciāli ielieto ūdeni vasarā reti kad dzer, lietus ūdens, upītes un grāvji ir daudz saistošāki. No pavisam mistiskām vietām vai ielas peļķēm neļauju dzert, bet mežā peļķes, dažādi dīķi un upītes netiek smādētas. Viens pastāstīja gadījumu par kollijiem, kuri bija izdzēruši auto dzeses šķidrumu un abi nomiruši, kas liek domāt, ka nekādas īpašās spējas atšķirt tīru ūdeni no indes sunim nepiemīt, tāpēc varbūt jāsāk tomēr aizliegt dzert no atklātām ūdenstilpnēm? Pastaigu vai pārgājienu laikā gan riktīgi ērti :D

Suņa dzeršanas un ēšanas paradumus neesmu izpratis, reizēm pēc garas pastaigas mazliet uzēd, mazliet padzeras un viss, reizēm vakarā mēģina daļu Daugavas izdzert un apēst 2 dienu normu, bet kamēr viņa nekļūst resna un izdzer savus ~1.7 l ūdens (60g /kg), nesatraucos.
peecis
Junior
Junior
 
Posts: 709
Images: 39
Joined: 26 Sep 2012, 09:30

Re: Iesācēja piedzīvojumi

Postby peecis » 12 Feb 2013, 11:47

pārlikšu arī šīs bildes šeit:

pāris bildes no pastaigas.
tātad, nolēmu pārbaudīt, vai dzīvoju "mājā pie jūras" - aiziet kājām līdz Daugavgrīvas salai, gar dzelzceļu sanāk iet taisnā līnijā, nevienu braucošu bāni nemanīju, cilvēku līdz Bolderājai gandrīz nav, nevienam netraucē :)

Mazdārziņi :)
Image

Siltināta māja tuvu sabiedriskajam transportam (ja prot ielekt/izlekt braucošos kravas vilcienos :D )
btw, tur pie ķēdes bija suns.
Image

3 stundas 15 min mierīgas iešanas bez pauzēm un jūra sasniegta. Tātad dzīvoju mājā pie jūras :D
Image

Noieti ~22 km, pie Liellupes sunim kļūst garlaicīgi - pamet kociņu
Image

Uzradās šādi skaistuļi ar ko kopā paskraidīt
Image

Vēlreiz nosēdināju pozēt :D
Image

Izrādās 100% tur sastaptie suņu saimnieki pārkāpj šos noteikumus
Image

Pieņemu, ka tas ir saistīts ar ligzdojošajiem putniem un gluži no gaisa nav grābts.

Kopā noieti ~34 km
peecis
Junior
Junior
 
Posts: 709
Images: 39
Joined: 26 Sep 2012, 09:30

Re: Iesācēja piedzīvojumi

Postby čība » 12 Feb 2013, 11:58

peecis wrote: No pavisam mistiskām vietām vai ielas peļķēm neļauju dzert, bet mežā peļķes, dažādi dīķi un upītes netiek smādētas. Viens pastāstīja gadījumu par kollijiem, kuri bija izdzēruši auto dzeses šķidrumu un abi nomiruši,


Pareizi dari! Suns eļļainu ūdeni diez vai dzers, bet dzesēšanas šķidrums ir... garšīgs, diemžēl :(
User avatar
čība
Champion
Champion
 
Posts: 2669
Images: 0
Joined: 13 Jan 2010, 12:32
Location: Rīga, Centrs

Re: Iesācēja piedzīvojumi

Postby Creme de la Creme » 12 Feb 2013, 16:06

peeci - apsveicu ar ''drosmi'' atvērt savu blogu!
Mēs visi esam atšķirīgi, katram ir savs viedoklis. Savādāk jau nebūtu interesanti šajā pasaulē! Strīdos dzimst patiesība! :alinji:
Bet vienu gan varu teikt - Tu mīli savu suni un tas ir pats galvenais! :sarkstosa:
Asspalvaino takšu audzētava ''Creme de la Creme'' cremedelacremeteckel@inbox.lv
http://cremedelacremeteckel.jimdo.com/
http://cremedelacremehandmade.jimdo.com/
Ogres kinoloģiskais klubs, takšu sekcija
User avatar
Creme de la Creme
Veteran
Veteran
 
Posts: 3440
Joined: 13 Jan 2010, 15:49
Location: Sējas novads

Re: Iesācēja piedzīvojumi

Postby hatti » 13 Feb 2013, 00:45

BaibaB wrote:oh, man patīk cilvēka ar Darela domugājienu, nu tur eksperimenti ar tarakāniem kastītēs un vistas sirds uzmerīšana, līdz pat Bēkona cienīgam eksperimentam ar tanti vannā :kanepe:
es te nākšu lasīšu, turpini tā :kompisbietee:

par velobraucieniem ieteiktu palasīt par tādu daiktu kā springeris. būs pašam un suņam drošāk.


nu jā,tiešām kā Džerijs Darels! :)

man allaž jāsmaida,kad atceros to lasīto epizodi par skorpioniem špicku kastītē.
un blusas kasetes vāciņos ir kaut kas visai līdzīgs.
User avatar
hatti
Baby
Baby
 
Posts: 42
Images: 26
Joined: 26 Sep 2012, 21:53

Re: Iesācēja piedzīvojumi

Postby peecis » 13 Feb 2013, 10:29

hatti wrote:
BaibaB wrote:oh, man patīk cilvēka ar Darela domugājienu, nu tur eksperimenti ar tarakāniem kastītēs un vistas sirds uzmerīšana, līdz pat Bēkona cienīgam eksperimentam ar tanti vannā :kanepe:
es te nākšu lasīšu, turpini tā :kompisbietee:

par velobraucieniem ieteiktu palasīt par tādu daiktu kā springeris. būs pašam un suņam drošāk.


nu jā,tiešām kā Džerijs Darels! :)

man allaž jāsmaida,kad atceros to lasīto epizodi par skorpioniem špicku kastītē.
un blusas kasetes vāciņos ir kaut kas visai līdzīgs.


No tamlīdzīgiem eksperimentiem vēl bija "akvārijs" :D

Kāds uzdāvināja lielu stikla trauku, kurā tika ieliets ūdens, lai paskatītos kas notiks.
Pēc 2 nedēļām ūdens kļuva duļķains, savairojās baktērijas, vajadzēja ko lielāku, kas tās ēd. No piemājas dobes tika iebērta sauja melnzemes un tiešām tur atradās kas lielāks, jo ūdens ātri kļuva dzidrs, tik stikli sāka apaugt ar ko zaļu. Risinājums - gliemeži. pēc lietus savācu divus un iemetu akvārijā, bet nezināju, ka visi gliemeži nav amfībijas un akvārijā tie "atstiepās" vārda tiešā nozīmē :D Pēc laika tika nopirkti divi ūdensgliemeži, viņiem gan ar aļģēm un retām salātlapām laikam nepietika, jo pēc mēneša viens nomira, otrs to apēda un arī nomira, eksperiments "akvārijs" tika pasludināts par slēgtu :D
peecis
Junior
Junior
 
Posts: 709
Images: 39
Joined: 26 Sep 2012, 09:30

Re: Iesācēja piedzīvojumi

Postby Creme de la Creme » 13 Feb 2013, 10:44

Gliemežu killers! :velnins:
Asspalvaino takšu audzētava ''Creme de la Creme'' cremedelacremeteckel@inbox.lv
http://cremedelacremeteckel.jimdo.com/
http://cremedelacremehandmade.jimdo.com/
Ogres kinoloģiskais klubs, takšu sekcija
User avatar
Creme de la Creme
Veteran
Veteran
 
Posts: 3440
Joined: 13 Jan 2010, 15:49
Location: Sējas novads

Re: Iesācēja piedzīvojumi

Postby chiba » 13 Feb 2013, 13:30

Creme de la Creme wrote:Gliemežu killers! :velnins:

Ne pa suņu tēmu, piedod, peeci, bet domāju, ka neļaunosies :)
Es bērnībā arī gribēju vēl kādu mājdzīvnieku, tad nu stūķēju gliemežus burciņās, liku tur lapas, ko ēst utt. Par visu bija padomāts, izņemot par vienu sīkumu- gliemežiem vajag arī skābekli (burkai bija uzlikts vāks), tā nu arī mans eksperiments nobeidzās :D Par skudru masu kapiem es pat nesākšu stāstīt :D
User avatar
chiba
Puppy
Puppy
 
Posts: 110
Images: 1
Joined: 02 Aug 2012, 11:50

Re: Iesācēja piedzīvojumi

Postby wolf-eyes » 13 Feb 2013, 14:21

chiba wrote:Ne pa suņu tēmu, piedod, peeci, bet domāju, ka neļaunosies :)

Blogi jau tam domāti :) tad es ar pastāstīšu dažus savus stāstus...to ir daudz
1. Lapsenārijs trīslitru burkā- kādas 10 lapsenes un saldie ķirši..un mana roka burkā...ar ko beidzās? ar next level jeb tādu pašu burku, pildītu ar 4 iršiem...irši sitās pret burkas malām un, tikko atsitās, tā burtiski izlēja indi...vecāki to ieraudzīja un ...tā arī tas beidzās. Labi, ka neviens no eksperimenta personāžiem beigās mani nesadzēla...
2. Zemesvēži trīslitru burkā pilnā ar zemi. Noķēru tos, skalojot dīķim krastus- burtiski nograuzu krastiem gabalus, lai atrastu pašus lielākos skaistākos vēžukus...tas bija superīgs eksperiments, varēju pie burkas pavadīt daudz laika. nākamajā dienā vēži bija uztaisījuši gar stikla malām superīgus alu labirintus, kuros tos varēja viegli novērot. Tā kā es devu tiem vārpatu saknes, gurķus, tomātus un taml, viņiem tā arī nekas slikts nenotika- viņi tika atlaisti.
3. Cirslis 20 litrīgā burkā, kas daļēji pilna ar zemi. Ķēru viņam kukaiņus... kad sāka palikt to žēl, iedevu viņam desas gabaliņu...ar ko arī eksperiments noslēdzās, diemžēl letāli. Bet, kamēr viss bija labi, tas sniedza ļoti daudz prieka, jo cirslis jau bija pieradis un nāca pie rokām, savu šņukuru drebinādams ostoties, ko esmu atnesusi..
4. "Akvārijs" milzīgā vecā dzelzs piekabē...katru pavasari salēju tur ūdeni no dīķa un ...tur bija gan vardes, gan karpas, gan līņi, gan....neskatoties uz to, ka zivtiņas ēda man no rokas un es viņas ļoti mīlēju, tur nonāca arī līdaka... sākās barības ķēde...tad man palika zivtiņu žēl un līdaku es pārcēlu atpakaļ uz dīķi. Ā tur bija arī tritoni.
5. Bija arī man gliemeži..vīngliemeži trušu būrī.. viss it kā bija kārtībā, bet tad es tos iemainīju pret fotoaparātu, ko draudzene bija nozagusi vecākiem... beigās sanāca skandāls un gliemeži man sāka asociēties ar kaut ko sliktu... :D
6. Bija arī baltās žurkas, kurām es liku izaudzināt peļu un strupastu mazuļus, ko izraku pļavā kopā ar suņiem...
7. Bija odzes, ko nesu mājās...vēl tagad mums teritorijā dzīvo odzes un ļoti daudz zalkšu, jo es no meža tiešām sanesu veselu armiju mājās... tagad tik domāju, cik daudz darīts kā tāda, kas varēja beigties slikti un kā gan vecāki to neuzzināja..
8. Bija arī ķirzaka, kas mēnesi nodzīvoja kāda drauga dzīvoklī un viņš to baroja ar mušām...mušas es viņam ieteicu ķert ieliekot burciņā ....fekālijas...tā arī bija... beigās ķirzaka nonāca atpakaļ savvaļā. Skaista, ar spilgti zaļu galvu tā ķirzaka bija..
9. Bija no lauča ligzdas izzagtas divas olas, ko izdevās izperēt neatceros vairs kādā veidā..divi lauči drīz skraidīja pakaļ mums ar draudzeni kā mammām..vienu aprija suns, otram nejauši uzkāpa virsū viņas tētis..bet tā sienāžu ķeršana pļavā un došana putniem tiešām bija nepatīkams pārdzīvojums.. vēl tagad atceros, kā saspiedu sienāzim galviņu, lai tas no putna neaizbēgtu.. tagad pilnīgi raudāt gribas, cik tas tagad liekas nežēlīgi..
10. Bija vēl vanags, vārna, sīlis, žagata...
User avatar
wolf-eyes
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1528
Joined: 12 May 2010, 23:50

Re: Iesācēja piedzīvojumi

Postby Linda B. » 13 Feb 2013, 15:27

Savas dzīvnieku turēšanas sāku jau kopš sevi atceros-ar sienāžiem burciņās.Es gan atcerējos vāciņā izbakstīt caurumus,nezinu īsti ko sienāži ēd,taču devu viņiem dažādus ziediņus un vismaz tie lielie zaļie viņus ēda ar baigo apetīti.Tad man pie loga bija dzīvnieku kapsēta,apraku tur visus atrastos beigtos dzīvnieciņus,taisot tiem bēres,krustus,kapakmeņus.Tad nonācu līdz nākošai stadijai-kas vardītei vēderā.... :sarkstosa: To gan ilgi neutrpināju,nobeidzu pāris vardes,izpētīju un bija skaidrs,ka neko foršu tur neredzu.Nākošā stadija bija putnēnu izzagšana no ligzdām,tie diemžēl visi nomira,taču prake noderēja,kad tiešām nācās kādus putnēnus izbarot un pietika saprāta aiziet uz bibliotēku un uzzināt,ko viņi vispār ēd,tā nu izaudzināju 3 bezdelīgas,8 zīlītes,5 zvirbuļveidīgus putniņus no vecuma,kad tie bija galīgi pliki līdz brīdim,kad sāka kašāties pa zemi un paši ķert kukainīšus,3 vārnas,balodi.Mans sapnis gan joprojām ir palicis par kādu plēsīgo putnu mājās,kuru noteikti neradinātu,lai atgrieztu dabā.Nu jā,tad kaut kur pa starpai tiem puntiem pa kluso stiepu mājās ielas kaķēnus cerībā,ka mamma neliks nest atpakaļ.Līdz gadiem 6iem skrēju četrrāpus ar radu suņiem,līdu ar tiem kopā zem gultas,pēcāk nolēmu,ka prātīgāk laikam būtu vest viņus pastaigā,tā nu es 7 gadīgs bērns gāju biedēt citus 7gadīgos bērnus 3 milzīgu vilku pavadībā.Uz skolu vēl vidusskolā gāju ar kaimiņu vilku,kurš nez kāpēc vienmēr mani ar sagaidīja ar tādu prieku kā būtu mans,līdz skolai pavadīja un diez gan bieži arī bija tur pat kad gāju mājās.Nu jā un tad 15 gados mamma atļāva man paņemt suni ar cerību,ka es beidzot likšos mierā,bet velti,pagāja 4 gadi un es paņēmu otru,pagāja pusgads un uzradās vēl trešais.Un esmu droša,ka tiklīdz rocība atļaus uzradīsies arī ceturtais :kanepe:
User avatar
Linda B.
Champion
Champion
 
Posts: 2157
Images: 10
Joined: 15 Jan 2010, 00:40
Location: Iecava

Re: Iesācēja piedzīvojumi

Postby peecis » 13 Feb 2013, 15:56

wolf-eyes wrote:...
4. "Akvārijs" milzīgā vecā dzelzs piekabē...katru pavasari salēju tur ūdeni no dīķa un ...tur bija gan vardes, gan karpas, gan līņi, gan....neskatoties uz to, ka zivtiņas ēda man no rokas un es viņas ļoti mīlēju, tur nonāca arī līdaka... sākās barības ķēde...tad man palika zivtiņu žēl un līdaku es pārcēlu atpakaļ uz dīķi. Ā tur bija arī tritoni.
...

tritoni man dikti patika, Imantas grāvī pēc skolas tos ķērām uz diegā iesietas sliekas (bez āķa) un pēcāk laidām vaļā, bija "parastie" un krāsaināki, kurus saucām par "karaliskajiem" :)
vardei uzšķērst vēderu man šķita pretīgi (nevarēju to glumo radību noturēt), tāpēc tika uzmests liels akmens un tad papētīts, kas tur paliek pāri :D
peecis
Junior
Junior
 
Posts: 709
Images: 39
Joined: 26 Sep 2012, 09:30

Re: Iesācēja piedzīvojumi

Postby wolf-eyes » 13 Feb 2013, 16:26

peecis wrote:tritoni man dikti patika, Imantas grāvī pēc skolas tos ķērām uz diegā iesietas sliekas (bez āķa) un pēcāk laidām vaļā, bija "parastie" un krāsaināki, kurus saucām par "karaliskajiem" :)
vardei uzšķērst vēderu man šķita pretīgi (nevarēju to glumo radību noturēt), tāpēc tika uzmests liels akmens un tad papētīts, kas tur paliek pāri :D

Es atkal bridu dīķī, lai tos noķertu, un gandrīz vienmēr tādēļ sasaldējos pavasaros. Drīz mamma to aizliedza un vispār pēc kāda laika mans akvārijs tika nodots metāllūžņos, es to toreiz pārdzīvoju ļooti- viena no pasaulēm bija sagruvusi.
Bet runājot par pretīgi glumām vardēm- es savukārt tās bučoju un bāzu mutē, jo biju pamanījusi, ka tad pat puišeļi bēg spiegdami, un tas man likās forši- viņus tā kaitināt...Tas gan nav par tēmu, bet tagad kaut kādā štatā ir pieņemts interesants likums, kas aizliedz "laizīt un bāzt mutē" noteiktas sugas vardes, jo tur atklātas kaut kādas halocigēnas vielas, un šādi tādi cilvēki bija sākuši ar to izklaidēties :kanepe:
Es vēl atceros, ka pirmajā vai otrajā klasē es vienā pavasara skolēnu talkas laikā gāju vērot tādas sarkanas blaktis- kā viņas rāpo, kustas, rosās.. citi bērni to pamanīja un sāka darīt blaktīm pāri- bērni jau ir nežēlīgi. Un tad es kritu tādā histērijā, ka riktīgi piekāvu dažus no viņiem, maniem vecākiem toreiz bija jānāk uz skolu skaidroties, ka ar mani kaut kas nav labi.
Dzīvnieki man vienmēr kaut kādā mērā ir likušies daudz labāki par cilvēkiem, vismaz vairumu.
User avatar
wolf-eyes
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1528
Joined: 12 May 2010, 23:50

Next

Return to Blogi un tērzētavas

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 25 guests