Elbe, par tiem, kas kļūst par viņas "dabīgās barošanas sistēmas" daļu, es neko neuzzinu, bet man pilnīgi pietiek ar tiem, kuru nomušīšanu pamanu vai atrodu sažļemmātus mētājamies pagalmā, lai negribētos uzrauties uz dabas sargiem...
Te vienkārši smuka bilde no paraugdemonstrējumiem svētdien zirgu sacensībās

interesanti,ko es darīšu,kad man būs pāri 50, ja man jau šobrīd nekas galvā neturas.

trešo dienu gaidu,kad Pixy parādīsies skaipā, šodien nolemju,ka nudien kautkas nav labi, sūtu īsziņu - kur pazudusi.

kur kur. nu, nometnē taču, vēl piektdien par to runājām, bet tā kā es,kā vienmēr,esmu visa tik aizņemta ar sevi un savu atestāciju, tad man tādas OBD nometnes pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā.....

Esam mājā . Piekusušas, Keliņš guļ saulītē un nekustās. Mums ir norāde nedēļu nedarīt neko, to arī tagad darīsim . Pa šo nedēļu esmu sasmēlusies teoriju un līdz galam sapratusi, cik ļoti tas mani interesē. Vārdu sakot, bija labi, lieliska kompānija, forši dažādi suņi ar dažādām problēmām, labs laiks un pietiekoši daudz laika parunāties ar citiem un arī ar sevi. Vienīgi "Cielaviņu" tā arī neapēdām... Paldies visiem, kas tur bija un padarīja šo nedēļu foršu un vērtīgu !

pixy wrote:Te vienkārši smuka bilde no paraugdemonstrējumiem svētdien zirgu sacensībās

Super. Sports tiek popularizēts!

Pixy - ar atgriešanos!!! Cik ļoooooti žēl, ka mums neizdevās pievienoties Jums visiem šogad Tas būtu bijis tiiiik noderīgi tieši šobrīd, kad ar Elizabeti sākam "līst no bedres ārā" tieši blakus iešanā. Bet pēdējā brīža dresētāja ieteiktā taktika tiešām darbojas - un purniņš ir aukšā Ir cerība, ka nākošgad visi apstākļi sakritīs ar pozitīvuo zīmi, un arī mēs, jau kuplākā skaitā, varēsim piedalīties.... Veiksmi atpūtas nedēļā un radoši "sagremot" teoriju !!!

eldberg wrote:Super. Sports tiek popularizēts!

Jā, paraugdemonstrējumi ar suņiem nesaistītos pasākumos ir ļoti izglītojoši, jo tur ir cita publika. Ja cilvēks atnācis uz suņu izstādi, tas jau nozīmē, ka viņam suņi vismaz nedaudz interesē, toties, ja cilvēks devies uz zirgu sacensībām, galīgi nav teikts, ka viņš kaut reizi aizdomājies par suni kā kaut ko foršu. Tā, ka tur "noķert" šādus ļautiņus un pastāstīt, ka suns - tas ir super, ir pat ļoti vērtīgi .
Elizabete, paldies. Noteikti, ka jums arī abām (visām trim ) būtu bijis baigi vērtīgi pa nometni padzīvoties un pastrādāt. Nākamgad, datumi jau zināmi, var sākt plānot dzīvi tā, lai būtu iespēja izkārtot no darbiem brīvu nedēļu.
Mēs apgūstam jaunu sporta veidu. Man gan liekas, ka šis nebija tas brīnumainais lēciens, kad Keli patiešām šķīvi gaisā noķēra, bet nu centība korpusiņā redzama nepārprotami

Jā, Keli lecienā bija tik superīga! Atvainojos, ka tik skaļi priecājos, ka patraucēju viņai nest šķīvi Tev

dresetajs wrote: Atvainojos, ka tik skaļi priecājos, ka patraucēju viņai nest šķīvi Tev

dresetajs, bet ko padarīsi kad suņi sirdī un priecājies par katru, kam kas labi sanāk. Tādu "instinktu" ir grūti apvaldīt!

dresetajs, tā kā es vēl pagaidām priecājos par to, ka viņa skrien pakaļ, tā atnešana vēl nav tik svarīga - kaut kad jau atnesa .
Šodien Keli sāka gribēt kaut ko darīt. Ar riktīgu strādāšanu vēl gribu nogaidīt, tāpēc piedāvāju viņai šķīvīti. Rolliem meitene tādā ātrumā nesās pakaļ, kā vēl nebiju redzējusi. Pametām "picas", noķēra no 10 septiņas. Uzskatu, ka tas ir labi. Un tad pamēģināju mest "normālu" metienu un pirms tam viņu izsūtīt uz priekšu - un izdevās . Metu tādus tizlus planējošus metienus un viņa noķēra visus trīs . Vairāk nemetu, lai saglabātu sajūtu, ka baigi labi sanāk. Vēl parollojāmies un beidzām, pirms viņai gribējās beigt. Laikam viņai apnicis neko nedarīt, no rītiem arī tāda mazliet dīvaina, kad vienkārši ielieku bļodā gaļu un iedodu. Bet es ar paklausību nestrādāšu līdz pat pirmdienai, godīgi ievērosim ieteikumus. Pēc tam gulēsim izturību ar bļodu un mēģināsim pierast pie aporta. Nu un vēl visu ko, kā parasti. Globālu plānu mums vairs nav, bet dzīvi iekrāsot gribas un treniņu process ir tas, kas mums abām patīk .

Ak, šausmas, septembrī neviena ieraksta. Varētu padomāt, ka es jau nenormāli čakli strādāju... Nē, nestrādāju, studenti lai paši sāk strādāt un tad es pievienošos . Ar Keli gan atkal pamazām atgriežamies parastajā darba ritmā - no rīta ar brokastīm pagriezieni, soļi, mazliet blakus iešanas un kāds kompleksa elements, pēc pastaigas kaut kas no elementiem ar kaulu kā kārumu. Šķīvīti gan neesam metušas, slapjš bija un vakaros mājā nebiju, nav sanācis. Bijām uz adžiliti treniņu pēc liela pārtraukuma un pēc Ļenas padoma atgriezāmies pašā sākumā - trases no četriem, pieciem elementiem, galā bļoda un pilnīgi nekā sarežģīta. Un vismaz šajā reizē varu teikt, ka nostrādāja - Keli ātrums nenokritās visa treniņa garumā. Tas arī ir tas, kas man vajadzīgs, šī motivācija skriet ātri, pierašana skriet ātri. Lai gan tai brīdī, kad viņu toč vairs nevarēju panākt, sāku domāt, ka varbūt man nemaz to ātrumu nevajag . Skatīsim, kādu brīdi uz šādas metodes pasēdēsim un tad pa druskai liksim klāt grūtību un garumu. Mums nekur nav jāsteidzas, uz sacenēm tuvākajā laikā es netieku, tā, ka varam celt motivāciju un prieku par skriešanu.
Vasaras slinkumu nomainījis rudens slinkums, ir sajūta, ka varētu vēl sēdēt siltajā rudens saulē aizvējā un gatavoties aizmigšanai ziemas miegā. Tā, ka nekā diži interesanta, ko pastāstīt tiešām pagaidām nafff

Rudenīgs klusums te iestājies...
Mums pa nakti mājā bija ieradusies žurka . Māsa visu nakti nebija gulējusi, jo tā guļamistabā nodarbojusies ar cirka trikiem pa dažādām mēbelēm. No rīta, pēc visu durvju atvēršanas, žurka izdomāja paplašināt savu teritoriju un aizgāja paskatīties, kas interesants manā guļamistabā. Tā bija kļūda . No āra tika ielaists suns-slepkava un viņai bija vajadzīgas apmēram trīs minūtes, lai norādītu žurkai, kur ir tās īstā vieta . To, ka procesa karstumā pa gaisu tika aizlidināts puķupods un balta kazāda piebērta ar melnzemi, es šoreiz neuzskatīšu par baigo nodarījumu... Pa kurieni tāda liela, pieaugusi žurka ienāca mājā, īsti nojausmas nav, bet, tā kā ārā labs laiks un visādas durvis ik pa brīdim netiek aizvērtas, gan jau kāda izdevība bija.
Skaists laiks, patiešām, vismaz šogad ir sajūta, ka kaut kādas enerģijas rezerves uzkrātas ilgākam laikam. Katru rītu ir tik skaistas miglas, žēl, ka mans fotoaparātiņš to nespēj kvalitatīvi piefiksēt. Tad nu vismaz kaut kas no košākām rudens krāsām :

Pat nezinu, kā lai iesāk. Man baigi liekas, ka par šito es dabūšu ar pašu lielāko izmēru tomātiem. Un tomēr es nenožēloju, ka klusēju, gāja TIK raibi, ka labāk par to paklusēt... Bet lai nu kā, mani piedzīvojumi gandrīz divu gadu garumā ir galā un te nu beidzot ir rezultāts - Havanna vom Wulsberg,10 nedēļas. Lendzīrs, kontinentālais tips :

Tā kā pati pirms diviem gadiem par šo šķirni neko nezināju, precīzāk domāju to pašu, ko lielākais vairums, tad man jau uzreiz gribas lieliem burtiem uzrakstīt - TAS NAV MELNBALTAIS ŅŪFAUNDLENDS . Lendzīrs ir pat ļoti atšķirīgs pēc visiem parametriem, diemžēl amerikāņu dēļ, kas visu salaiduši putrā, tiem, kas speciāli neiedziļinās, priekštats ir galīgi nepareizs. Liekam mierā Ameriku, bet Eiropā šī šķirne - lendzīrs, ar piebildi Kontinentālais tips ir pavisam atšķirīga sākot ar standartā norādīto uzstādījumu - "kompanjons, sargsuns", temperamentu un raksturu, līdz pat auguma parametriem, uzbūves un visa pārējā, kas ar to saistīts. Esmu gatava, ka šo "politinformāciju" būs jāatkārto vēl un vēl, bet man noteikti ir milzu prieks, ka Latvijā tagad būs arī dzīvs piemērs (var jau būt, ka ir vēl kāds, tikai es par to neko nezinu). Es ceru, ka lendzīri nekad nekļūs pārmēru populāri, tomēr tā noteikti ir šķirne, kas pelnījusi, ka to atpazīst un zin, ka tas ir tas, nevis kaut kas cits .
Visu garo epopeju jau neizstāstīšu, gribu tikai pateikt vairāk kā lielu paldies maksim un paldies arī tiem dažiem partizāniem, kas bija spiesti klusēt daudz ilgāk, nekā sākumā likās. Es atkal esmu pārliecinājusies par to, cik man apkārt ir fantastiski cilvēki . Keli tagad ir māsiņa, par laimi pat pirmā reakcija bija daudz labāka, nekā biju cerējusi, atbraucām vakar, šodien jau suņas luncina viena otrai asti un izskatās, ka kļūs par labām draudzenēm. Havanna jeb Havī ir ar lielisku psihi, lieliski izaudzēta un, galvenais, ar milzu pieķērību cilvēkam - tas ir tas, ko man vajag. Mīļie, nemetiet man baigi sāpīgi ar tiem tomātiem, labāk iedzersim, lai Haviņam Latvijā laba dzīve . Ceru, ka izspiedīšu no makša vēl kādu bildi no ciemošanās Vācijas laukos un varēs apskatīt arī kunkuļa "korpusiņu" .

Pixy, apsveicu tevi ar jauna ģimenes locekļa ienākšanu tavā mājā! Lai jums visām trijām laba saskaņa un mazajai laba veselība! Domāju, ka ar tomātiem tevi neviens neapmētās, jo tā ir TAVA izvēle un tikai tu pati vari zināt kas tev vislabāk ir vajadzīgs!

pixy, apsveicu arī te Beidzot arī Tavs sapnis ir piepildījies, diezgan ilgi jau sanāca gaidīt to brīnumu, bet labs nāk ar gaidīšanu

Oho! Lai arī te tik reti kaut ko ierakstu, bet šo tēmu palasu diezgan bieži un priecājos par jūsu panākumiem un piedzīvojumiem un no sirds apsveicu ar ģimenes papildinājumu!!! Neviens taču nemetīs ar tomātiem, tas taču ir super, ja sapnis piepildās un saņem kaut ko tik ilgi gaidītu un lolotu! Un prieks, ka Latvijā ir ievests kaut kas jauns un neredzēts!
Apsveicu ar tik smuku suņu meitiņu! Tagad mājās divas bužināmās!

Apsveikumi arī šeit!
Forši, ka beidzot esi tikusi pie sava bužināmā bēbja! Noteikti ar nepacietību gaidīšu iespēju tikt pie bužināšanas un labprāt arī savam puikam parādītu kārtīgi spalvainu suņa bērnu
Es labprāt arī līdz Tavam mežam aizstūrētu, kad drīkstēs

re kādi tev forši jaunumi, apsveicu!!! Man šie suņi šķiet ļoti simpātiski, cik nācies lasīt, dzīvē gan līdz šim nav sastapts. Noteikti gribēšu kādreiz apčamdīt "dzīvajā"

A es jau paspēju visiem pa priekšu mazuli apņurcīt! Taisni skaudība pārņem uz pixy par tām izpriecām , kas viņu sagaida! Baigi feina un adekvāta meitene - nu tik jāgaida, kad pieaugs t'da skaistule

Sirsnīgi apsveicu, tik ļoti neaprakstāms prieks par jums, par to, ka esat atradušas viena otru un sapņiem, kas piepildās Prieks, ka dažādu šķirnes suņu skaits Latvijā pieaug Gaidīsim stāstus par jūsu kopīgajiem piedzīvojumiem

Paldies par apsveikumiem . Tos tomātus jau es nedomāju par šķirnes izvēli, lai gan daudziem tā liekas ļoti dīvaina . Es norāvu pārējiem gaidīšanas prieku ar savu klusēšanu, to man varētu pārmest. Tomēr, tā kā šis laiks bijis saistīts ar vilšanos, nepiepildītiem sapņiem un dažādām citām ne tik priecīgām lietām, es labāk tagad padalīšos ar savu prieku un pagātni likšu mierā. Havanna pamazām sāk pierast, ka šīs ir viņas mājas un Keli māsiņa. Vakar jau bija pirmā spēļu tūre, tikai es šausmīgi baidos, jo Keli ir tik strauja, savukārt kunkulis tik ātri augošs ar nestabilām locītavām. Par kājām man ir tāds nemiers, ļoti negribas kaut ko tur sačakarēt. Šodien bēbis jau izskatās mazliet paaudzies, ja salīdzina ar brīdi, kad viņu pirmo reizi ieraudzīju, tas ir piektdien. Ceru, ka maksim atradīsies kāda bilde, kurā viņu varēs labāk apskatīt, pati jau arī taisos kaut ko uzbildēt, tikai īstajos brīžos nekad fotoaparāta nav pie rokas. Lai arī visi šķiet pārvākušies uz FB, man tomēr negribas apmierināties tikai ar tiem konspektīvajiem īstekstiņiem, kādus lieto tur, man patīk mazliet literārāka valoda. Tā, ka pa brīdim te kaut ko pastāstīšu, kaut vai lai pati vēlāk varētu palasīt un atcerēties, kā tas bija .