Pixy. Suņu stāsti.

[maksis]

Kad ir Mārupe?

[pixy]

Mārupe ir 27., 28. Mums 27. adžiliti sacenes, es nebraukšu arī 28., man tomēr tālu sanāk.
Toties tiem, kas neapmeklē Positivus - mūsu klubs rāda adžiliti paraugdemonstrējumus šo sestdien Inčukalnā notiekošajās Zirgu dienās http://www.latvianhorses.lv/2013/07/16/ ... gu-dienam/. Lieliska iespēja apvienot divus vienā - zirgi un suņi, kas var būt vēl labāks .

[maksis]

Par šo man baigā škrobe... Nu kāpēc vasarā ir tik maz nedēļas nogaļu??? Kāpēc katrā jābūt pa 3 pasākumiem, uz kuriem gribētos tikt? M?

[ievish]

Rendiju, ko nu nemaz, nemaz nav iespējams pabužināt, pilnīgi nesaprotu, kur tādam kucēnam var būt tik nostiepta ādiņa

Ak, uztveres dažādība! MazMaksis pirms nedēļas, bužinot Rendiju, noteica: "Izskatās jau liels, bet cik viņam vēl ļurcīga kucēna ādiņa!".

Man gan Ogres karstums PATIKA! Riktīgi uzlādējās saules baterijas Un suns, kā izrādās man arī ir samērā karstumizturīgs, tikai jāiemērc dīķī periodiski

Paldies visiem par kompāniju unn padomu došanu!

Uz RETO, šķiet, nebraukšu, jo varu tikt tikai 7dien, bet patusējām jau Ogrē, ko tur vēl Reto darīt. Šajā vīkendā, tā kā nebraucu uz Positivus, tad redzēsim kāds laiks būs, un varbūt uz to Inčukalnu 6dien jāaizlaiž. Vēl arī neesmu izdomājusi, vai begos 7dien degunu iebāzt vai nē.

[pixy]

Mums šorīt bija pastaiga ar piedzīvojumu . Izejam no mājas un dodamies pa veco uzbērumu uz Rīgas pusi. Te skatos, ka pārsimt metrus mums priekšā cauna ļēpo. Keli pie pavadas, mēs tā kā apstājamies, īsti nezinu, ko darīt. Kamēr domāju, ieraugu, kā vēl tālāk pār uzbērumu cēli milzu meža cūcis pārstampā. Nu neko, saprotu, ka laikam uz to pusi neejam un griežamies apkārt iet uz otru pusi. Aizstaigājam kilometru no mājas, kur labajā pusē bebrājs (praktiski sauss, dažās dziļākajās vietās melna žļurga vēl turās...) un kreisajā pusaizaudzis izcirtums. Un skatos - tur apmēram 200-250m no mums alnis ganās. Es apstājos, Keliņš blakus apsēžas un mēs vērojam, kā tas rāmi plūc zāli un gremodams apcerīgi kustina lielās ausis. Pēc brīža samanu kustību netālu no lielā un no krūmu pudura iznirst maza galviņa. Nosacīti maza, protams . Alnene un mazais neiztraucēti palika izcirtumā, mēs, brītiņu viņus pavērojušas, klusiņām pagriezāmies un aizslīdējām aiz mežmalas. Tādos brīžos atliek tikai pateikties Dieviņam, ka ir lemts kaut ko tādu piedzīvot .

[maksis]

Tādos brīžos atliek tikai pateikties Dieviņam, ka ir lemts kaut ko tādu piedzīvot .

Un palikt sveikam un veselam.

[pixy]

maksi, nē, šis nebija tas gadījums. Viņi nebija deguna galā un mūs šķīra grāvis un brikšņi. Pat, ja viņa mūs būtu ieraudzījusi, visdrīzāk vienkārši iebristu mežā. Tas bija tikai un vienīgi bezgala skaisti un aplaimojoši, ka drīkstējām tur pastāvēt un paskatīties, kā lielākais Latvijas savvaļas zvērs savā nodabā dzīvojas, netraucēts un neapdraudēts .
Keli turpina mest kažoku, man drīz būs "golaja sobaka" . Un es beidzot atradu, kā to spalvu var izķemmēt laukā - izrādās, ka patiešām jāķemmē, nevis jāsukā. Tā bija arī Snorkei, ka ar suku ne vella nevarēja dabūt laukā, bet uz ķemmes tā pavilna smuki uzķērās. Simbai savukārt pilnīgi otrādi. Keli visu laiku ķemmēju ar skrāpjveida suciņu, kaut kas jau tur sukājās ārā, bet istabā pa zemi nupat vāļājās pārmēru daudz melnu lēkšķeru, lai liktos, ka tas ir viss, ko no viņas var dabūt laukā. Paņēmu ķemmi un tiešām, uz tās uzķeras lēveņu lēveņi, katru reizi brīnos, kur no tās plānās kažociņa atliekas vēl tik daudz var izraut . Ja viņa ilgi tā turpinās, nebūs ne bikšu, ne krēpju, aste gan izskatās, ka paliks apmēram tāda pati, kā ir. Cerēsim, ka tas uz siltu un garu rudeni .

[dresetajs]

Mārupe ir 27., 28. Mums 27. adžiliti sacenes, es nebraukšu arī 28., man tomēr tālu sanāk.

A es soreiz tieši otrādi - uz abām dienām pierakstīta... Bet ceru iztikt ar vienu, sestdienu

[maksis]

Šitās bildes dēļ salīgu mieru ar neķītro radikal.ru

[ingo]

maksis Kolosāla bilde

[ievish]

maksis, bilde vienkārši lieliska! Jau nopriecājos FB

[pixy]

Vakar bijām "Zirgu dienās" rādīt zirdziņiem, kā pareizi jālec pāri barjerām . Nekad nebiju tur bijusi, nolēmu, ka nākamgad ierēķināšu vairāk laika, lai pabaudītu šo pasākumu, tas, ko redzēju, bija interesanti un atraktīvi. Cilvēkiem patika arī mūsu paraugdemonstrējumi, man teica, ka tas lieliski atsvaidzinājis programmu ar daudz lielāku ātrumu, dinamismu un troksni - droši vien, ka troksnis gāja mikrofonā, jo es jau turpat vien biju. Ir suņi, kas rej, kad citi skrien un, ja vēl saimnieks atļaujas skriet ar citu suni - tas ir pārāk briesmīgi, lai turētu muti ciet . Jā, man bija debija adžiliti komentēšanā, tā kā nebija zonu rīki, nebija arī tik daudz ko stāstīt, bet nu mēģināju kaut ko vāvuļot, ceru, ka varbūt kāds arī kaut ko jaunu uzzināja. Keli no tā mazliet cieta, jo es viņu ne sagatavoju trasei, ne pēc tam kārtīgi apbalvoju un uzslavēju, nosviedu un bizoju pēc mikrofona. Keliņš vienā trasē sapinās mīkstajā tunelī, jo tas bija ielikts vairākas reizes un vēl stiprā vējā dēļ sarullējies. Pagāja brītiņš, kamēr pieskrēju un izpiņķēju, laukā tikusi saņēma publikas ovācijas - ļautiņiem jau patīk dažādi "action", ja viss rit gludi un raiti, tas tak nav tik interesanti . Vēl publikai ļoti patika, kā suņi pieveica slalomu, pie Ellas bizojiena bija absolūtas gaviles. Ar vārdu sakot, visiem labi - mums brīnišķīgs sacensībām līdzīgs treniņš un publikai atslodze no zirdziņiem. Organizatori teicās aicināt mūs atkal nākamgad, tā, ka ja kāds neaizbrauca - dariet to pēc gada, patiešām bija forši .
Drīz varēšu taisīt albūmiņu ar nosaukumu "Kā Keli lien laukā no tuneļa" - atkal viens papildinājums, paldies Jūlijai par bildi:

[ievish]

Jā bija forši Rendijam ar bija prieks, satikt suņus un padauzīties ( treniņos nedrīkst, šite gan drīkstēja, īpaši ar līdzīga vecumā kucēnu, kas bija tikai socializēšanas pēc līdzi paņemts). Tā kā mēs ieradāmies jau vairākas stundas pirms adžiliti, puika nebija kopš brokastīm ēdis un vēl beigās ļaunā saimniece viņu piesien rejošu sportistu stūrītī un pati aiziet prom bildēt, tad, lai arī Rendijs turējās godam, tomēr bija tik pārguris, ka nācās mums braukt mājās un amizantākās vakarā sacensības vairs neredzējām.
Kopumā pasākumā Rendijam tika pievērsta liela uzmanība, cilvēki nāca klāt apjautāties par šķirni, paijāt un pat bildēt suni. Kad apsēdāmies tribīnēs, vienmēr uzradās kāds bērns vai pat vairāki, kas nāca Rendiju paijāt. Pret bērniem puika ir ļoti nosvērts un mierīgi uztver kāršanos virsū bez jebkādas nepatikas izrādīšanas. Kad uzmanības par daudz, viņš vienkārši paslēpjas pie manis, tāpat kā ar suņiem, ja spēles apnīk. Sveši suņi gan viņam patīk vairāk kā cilvēki

[madja]

klau, manas dārgās gudrās.
vai man ir iemesls satraukties?
Frīda šonedēļ ar koku nav izdzenama ārā pačurāt. Īpaši,kad bija tas vējš,pasktās uz mani priekšnamā, saprot,ka bumbu nemētāsim, un nemaz slieksni nepārkāpj.

Tā jau ir bijis vienmēr, dēļ bumbas, bet nu man šķiet ka nupat viņa čurā tiešām pārāk reti. No rīta to var panākt tikai un vienīgi ar stingru atkārtotu komandu. Tad izdara, un aulekšiem metas pie mājas asti luncinādama, lai laiž iekšā.
Nevaru izskaidrot īsti šādu uzvedību - treniņā strādāja normāli, mājās iekšā ar bumbu uzkasās, itkā viss šķiet ok.
Varbūt es kā vienmēr pārspīlēju ar paranoju?

[ievish]

madja, pieaudzis suns bez čurāšanas laikam kaut kādas 12 h var iztikt. Iespējams viņa Tev vienkārši baigā caca, kas negrib lieki viņai sūdīgos apstākļos čurāt. Man šķiet, ka, ja nesmilkst čurājot (sāp) vai acīmredzami nemocās ar čurāšanu, tad tā čura nekur nepaliks. Cik daudz viņa dzer? Var jau drošības pēc urīna analīzi uztaisīt.

[pixy]

madja, viņa dzer normāli? Ja dzer normāli, tad vajadzētu arī izčurāt normālu daudzumu, cik reizēs viņa to sadala - tā jau viņas pašas darīšana. Ja čurā ne tikai reti, bet arī maz, tad varbūt jāsāk uztraukties. Tagad labāku laiku sola, paskaties, kā viņa uzvedas tad.

[madja]

par dzeršanu man grūti pateikt - cik izdzer Frīda, cik kaķis izmazgājas
tagad,protams, neiet tādos apjomos,kā bija karstajās dienās, bet dzert dzer un,kad čurā arī neizskatās,ka būtu kādas problēmas.

nēnu,cerēsim,ka tas no cacisma, jo tas,ka caca, tas tāpat sen visiem skaidrs...
Frīdai jau vienmēr bijis tas,ka no rītiem nekad gandrīz neprasās ārā, īpaši, ja drīkst gulēt gultā, līdz pēcpusdienai neatcerēsies,ka jāiziet nokārtoties (tas reizēs,kad slimoju), bet man kā hroniskam kafijas dzērājam,kas uz mazmājiņu skraida reizi stundā liekas abzolūti nesaprotama tik reta iziešana

[pixy]

Mums rīt adžiliti sacensības tepat Rīgā, Mežciemā. Atkal kādu brīdi neesam trenējušās, bet tas jau nekas, galvenais ir piedalīties. Esmu nobriedusi, ka, ja man nepatiks zonas, es ņemšu viņu nost un griezīšu atpakaļ, bet vispār nekādus baigos uzdevumus mums neuzstādu, izklaidēsimies .

gilroy-perro, ja nu pēkšņi ienāc - priecīgu vārdadienu, tas nekas, ka uzturies zemēs, kur laikam tādas ne īpaši svin. Gaidīsim ik pa brīdim ziņas un brīdi, kad varēs Tevi "dzīvajā" atkal apskatīt .

[perro]

Ui, paldies, pixy, es te tiešām baigo svinēšanu netaisīju. Izlaidām drusku pastaigā ar lielā suņa peldināšanu kalnu upēs, un salasīju lielu zāļu pušķi - kalnu raudene tik tikko sāk ziedēt, visādas orhidejas biezā slānī, ļoti, ļoti skaisti kalnos. Kluss, mierīgs un taureņi ņirbinās apkārt... Mana lielā klamza to vien tik dara kā spriņģo pa kalnu pļaviņām, un mazais tik rok, un rok un rok... Te pirmās gailenes jau sākušās. Gaidu, kad parādīsies baravikas - esot daudz un dikti.

[pixy]

Šis tas rakstāms sakrājies, bet tā kā te vispār tāds vasaras "atvaļinājums", nešķiet, ka būtu baigi steidzīgi jāatreferē, ja kas jauns noticies.
Sestdien bijām uz adžiliti sacensībām Mežciemā. Ļoti foršas sacensības bija, gana plašs dalībnieku sastāvs, gan lietuvieši, gan igauņi, tādas "Īstas" sacensbības. Mūsu klasē startēja 7 suņi, divu trašu kopvērtējumā dabūjām trešo vietu. Pirmo trasi noskrējām tīri, kas nozīmē to, ka atlikušas vairs tikai divas tīras trases un mums, gribam to vai negribam, būs jādodas uz A2. Bet, tā kā, pētot grafiku, esmu sapratusi, ka, ja 17.augustā nenotiks sacensības Ķengaragā, mūsu nākamais starts būs tikai oktobra beigās, laikam nav par to vērts satraukties. Otrajā trasē viens atteikums - Keli neizleca riepu, bet nohaltūrēja gar malu, nācās atgriezt. Mana vaina, jo es biju nobažījusies par tādu iespējamību pirmajā trasē un tur ļoti uzskatāmi parādīju viņai, kur jālec. Otrajā trasē atslābu... Un, diemžēl daudz laika pazaudējām, jo mūsu pavada bija nolikta it kā trases beigās, bet tā, ka krietni agrāk esošai barjerai, aiz kuras vēl jāgriežas pa kreisi, atrodas tieši priekšā. Tā kā mēs mēdzam trenēties, noliekot trases galā kārumus, lai paceltu motivāciju, viņa, priekšā ieraugot pavadu, loģiski nodomāja, ka trase beidzas un skrēja pie tās paskatīties, kur tur kārumi nolikti. Kamēr sabļāvu, ka jāgriežas un jāskrien tālāk - pārsniedzām kontrollaiku un dabūjām soda punktus. Protams, tajā brīdī es biju riktīgi nikna uz to, kas to pavadu tur bija nolicis, bet nu patiesībā jau sunim bija jāklausās, ko viņam saka, nevis pašam jāpieņem lēmumi... No šāda gadījuma varu mācīties to, ka pirms trases jānovērtē situācija un, ja kas tāds ir iespējams, vienkārši jādodas uz startu bez pavadas un kaklasiksnas - par laimi mūsu paklausības līmenis to pieļauj.
Vēl viena atziņa - sačakarēju Enzo Deko finišu, jo par ātru parādīju bļodu ar kārumiem. Tā kā mūsu klubā ļoti bieži tiek izmantota šī metode, kad suns pēdējā taisnē redz kārumus un līdz ar to palielinās ātrums, man prātā neienāca, ka iespējams, ka suns nevis izvēlas taisnāko ceļu uz mērķi, bet rūpīgi apskrien barjeru... Skaidrs, ka Enzo bija baisi dusmīga uz mani, protams, ka es arī jutos vainīga, lai arī gribēju kā labāk... Secinājums - nekad neuzņemties neko attiecībā uz suni, kuru tu ļoti labi nepazīsti un otrādi - nekad neuzticēt kaut ko attiecībā uz savu suni cilvēkam, kurš viņu labi nepazīst.
Sacensību beigās bija pāru stafete, kur startējām kopā ar Blēru, Keli un Blēras komanda saucās "Black Witches", jo abas ir melnas un adžiliti bildēs vienmēr izskatās pēc velnenēm vai raganiņām. Abi pāri nopelnīja pa 5 soda punktiem, palikām laikam kaut kur beigu galā, bet tas šoreiz nebija galvenais - bija jautri . Varbūt kaut kad kāda bilde parādīsies, lai uzskatāmāk, kā tas notika.
Apsveicu Sisiju un Laxmi ar 3.vietu A3, Sisiju un Darty ar brīnumskaisto kausiņu iegūšanu par 2.vietu pāru sacensībās un arī visus pārējos, kas kaut ko sasniedza, vienalga, vai redzami vai tikai cīņā paši ar sevi . Un paldies AFAi par lieliskajām sacensībām .
Gari sanāca, otru stāstu ierasktīšu vēlāk un atsevišķi, lai ļaudis var saņemties izlasīt .