Ciemos pie Mazās Mijas / PART 2
Pēc zirgu aploku un staļļu izstaigāšanas, sasveicinājos ar gilroy, kura uz brīdi bija iegriezusies mājās, un pēc tam skrēja tālāk savās darīšanās. Santa saņēma norādījumus par zirga piešķiršanu izjādei man. Devāmies pārģērbties un gājām pēc zirgiem. Šķiet vairāk kā 10 gadus nebiju seglojusi zirgu, bet tās, šķiet, ir zināšanas, kas tik ātri neaizmirstas. Kad pirms pāris gadiem, pirms krīzes, kādu laiciņu braukāju uz treniņiem, lai iemācītos pareizi jāt, maksāju par to naudu, un zirgu man iedeva gatavu. Tad arī Rīgā nopirku sev ekipējumu – ķiveri, bikses, puszābakus, čapšus, cimdus. Tie šoreiz noderēja.
Par pirmo izjādi ar Liliju jau pastāstīju ciemošanās apraksta pirmajā daļā. Bija tik patīkami atkal atrasties zirgā! Vienīgi kaut kur visu laiku ap stūri glūnēja doma, ka tik kaut ko neizdaru nepareizi – Lilija nav nekāds stabilais latvietis, turklāt knapi apjāta. Bailes ne par sevi, bet par zirgu. Ka to nesabojāju.
Pēc izjādes man un Lilijai un neliela treniņa Santai un Gudijam zirgus uzreiz palaidām atpakaļ ganos. Tie nekavējoties metās vārtīties zaļajā zālītē. Devāmies atpakaļ uz māju. Pa ceļam Santa paziņoja, ka pēc atpūtas izjāsim vēlreiz, jo gilroy būs mājās tikai ap pussešiem, t.i. pēc vairāk kā trīs stundām, viņa gribot mani satikt. Man laiks bija un arī es gribēju viņu satikt vairāk kā uz divām minūtēm.
Atgriežoties mājā un no tās palaižot ieslēgtos suņus, jāuzmanās, ka piecu lielu dzīvnieku suniskais prieks nenogāž no kājām. Viņi ir spēks! Pozitīvs. Sēžot pie galda, runājot par dzīvniekiem un ķerot momentus ar kameru, man pa klēpi paguva izdzīvoties gan pāris kaķi, gan sanbernārs. Lai visas bildes nebūtu apšaubāmas kvalitātes no krēslainās istabas, drīz devāmies uz dīķi peldināt un bildēt suņus.
Mājas saimnieks Artūrs – karalis Artūrs, galvenais no kaķiem. Artūrs ir īsts bezkaunīgs kaķis, kas uzkāps uz galda un, ja tur atrodamais pašam negaršos, nometīs to lejā suņiem. Tā reiz gandrīz esot atgadījies ar kādu vakariņām paredzētu salātu galviņu, kura uz brīdi bija atstāta divvientulībā ar Artūru, kaķis jau pēc pāris minūtēm to lēnām ripinājis uz galda malu, lai pacienātu kādu no dārzeņus ēdošajiem suņiem.
Sorry par kvalitāti un neasumu, bet moments labs
Kaķenītei, kas man apsēžoties pie galda uzreiz ierāpās klēpī, vārdu neatceros, bet viņa savā jau cienījamā vecumā vēl joprojām izskatās gandrīz pēc kaķēna. Dažu mēnešu vecumā viņa pārslimojusi kailo ēdi.
Alise ir britu īsspalvainā kaķenīte, kas paņemta no patversmes. Viņa cieš no smagas alerģijas, šķiet, tāpēc iepriekšējie saimnieki no viņas atbrīvojušies. Cilvēkus ļoti mīlošs kaķis.
Klēpja sanbernārs Greisa. Kad tikko ierados, visi suņi, izņemot Miju, man saskrēja apkārt uz glaudīšanu, tai skaitā, Greisa. Paņurcīju lielo spalvaino radījumu. Tikai pēc tam meitenes pabrīdināja, ka ir cilvēki, kam Greisa, pateicoties savas dzīves pirmajiem smagajiem mēnešiem mēdzot uzrūkt vai pat mēģina ieķert. Tiešām? Neko tādu nemanīju
Greisas stāstu lasiet gilroy blogā „Mazā Mija un citi zvēri”. Greisa ir vienīgais no pieciem suņiem, kuram nepatīk ūdens.
Sonora un Greisa
Betija ir galvenā kuce. Brīžam Greisa mēģina šo titulu apšaubīt, tad Betija, kārtīgi uzrūcot un ieķerot biezajā spalvā, noliek klēpja sanbernāru pie vietas.
Kontrolējot situāciju
Lēcienā
Sedriks ir Betijas dēls. Milzīgs pozeris un nenogurstošs dīķī lecējs. Smuks bez gala.
Ārčijs ir Santas suns, kurš pašlaik pie gilroy atrodas vasaras pansijā. Un labi, ka tā, jo Mazajai Mijai ir nenogurstošs rotaļu biedrs. Nenogurstošs šī vārda vistiešākajā nozīmē. Pat tad, kad visi pārējie suņi pēc ņemšanās pa dīķi bija paguruši un gulēja pa stūriem, Ārčijs vēl joprojām turpināja visiem, kas viņam pievērsa uzmanību, pienest kādu mantiņu vai tās skrandas, lai tikai dabūtu paspēlēties. Tas suns ir īsts enerģijas lādiņš! Mūžīgais dzinējs. Un tas viss astoņu gadu vecumā.