Nebija šo sadaļu sanācis lasīt, tikai šodien ieskatījos...
Tad, nu, nepateikšu neko oriģinālu - arī gribās zirgu, tikai kaut kad tad, kad būšu veca, bagāta un ar māju laukos
Pirmais no uzskaitījuma nav obligāti, bet - būsim reālisti...
Vispār jau tas ir no sērijas - ja tantei būtu riteņi..., bet tomēr - sapņot nevienam nav liegts...
Sakars ar zirgiem ir bijis kādu laiciņu - vidusskolas laikā, braukāju uz Vārves "Dumbiniekiem", kopu zirgus, strādāju stallī, jāju, bet ne līdz sporta līmenim. Pirms pāris gadiem, atsāku tur braukt uz treniņiem pie treneres, pat savus zābakus, bikses, ķiveri nopirku, bet mašīna saplīsa, tad krīze uznāca un man - nabaga valsts iestādes darbiniekam tas kļuva par dārgu. Tā arī dzīvoju ar sapni par zirgiem... Jāju ne īpaši izcili, bet zirgā turos labi un dikti jau patīk šie dzīvnieki, turklāt jo lielāki, jo labāki