Vidusāzijas aitu suns.
Pati tos neaudzēju, taču nekad neklusēju, ja cilvēks vaicā padomu- kāda veida suni izvēlēties privātmājai.
Mums bija līdzīga situācija- dzīvojam apdzīvotā vietā (piepilsētā), gribējām sētā modru aci, taču tādu,aks sadzīvos ar mūsu vienu mazsuni un kaķi un bērni un draugi mums ir bieži viesi,kopā ar četrkājaiņiem. No otras puses abi strādājam 9-17 un vakaros mētāt kociņu negribam. Ilgi izsvērām, lasījām un skatījām, bija priekšszināšanas suņu turēšanā.
Iegadājām kucīti, kura jau no pirmās dienas dzīvo laukā, precīzāk- trīs dienas paturējām mājā, tad sapratām, ka suns mokās, biezais kažoks rada neciešamu karstumu un suns vnk izlīmējās pa grīdu elsodams. Tātad dzīve ārā- ir siltināta būda un norobežota teritorija.
Apmācījām vispārējo paklausību,jo pieaudzis suns sasneidz milzu svaru un ar tādu nekontrolējumu spēku nevar mēroties, jāievieš hierarhija jau no pirmās dienas. Šķirne tiesām kā aprakstos raksta- apdomā lēni, bet kad izlemj- neapturēs pat dzelzsbetona siena. Ja kāds iet garām- lai iet, bet kāds pienāks tuvāk žõgam- riešana dobja. Bez iemesla nerej un nekvankšķ, kas ļoti svarīgi, jo kaimiņos VAS un tas rej 24/7, skrien ap māju 24/7 un trešā nodarbe- gaida saimnieku žēlām acīm pie loga vai sētas
tādu situāicju negribējām. Izvēlaties usni,kas ir paredzets teritorijas apsardzei, nevis darbam ar cilvēku (tas jālasa šķirnes parakstos)- tas nosaka 90% no tā, kāds suns būs.
Mūsējai patīk,ja esam laukā, vasarā durvis ir vaļā, pati nekad iekšā nenāk, bet ļoti patīk vērot rosību, pa kājām nepinas, vienmēr sevi nodarbina ar mantām, patīk ja kasa aiz auss vai vēderiņu, taču nekad neuzmācas vai neprasas virsū... Liels dziļdomīgs milzis.Ar bērniem fantastisks, mīl visus,kurus mēs ielaižam sētā(ja neesam, tad rej)- kolīdz esi ienācis pei mums, viņai viesis jāaposta un tad jāgaida,ka kāds pakasīs
no kājām nost negāž, nekad nelec, tikai pienāk un noliek galvu
Ēd daudz, loti daudz un brīvdienās vedam arī ārpus sētas pastaigāties,lai paspēlējas ar citiem suņiem,ko pazīst un izskrien enerģiju(tas vajadzīgs katrai dzīvei būtnei). Darba dienu vakaros parasti kāds no mums iziet pasēdēt pie suņa ar tēju, kafiju- no sērijas parunāt,kā pa dienu gājis, nekādi kociņi nav jāmet, jo tāda veida spēles šie suņi nesaprot- patīk cilvēciskais kontakts un bužināšana. Skaidri nošķir saimnieku un viņa ģimeni no pārējiem(kurus uztver daudz vienaldžīgāk)-saimnieks ir Dievs
Pie sarga īpasībam uzsveru- ja gribi sargu- ļauj tam sargāt-mums ir tā, pa dienu susn guļ mājas priekša un atpūšas, uzskatu ar savu skatu viņa atbaida nevēlamos viesus vairāk kā pietiekoši
) vakarā sākas viņas " maiņa" ,kad uzsāk patrulēšanu gar sētu lēnā solī- un nedod dies aiz tās kas nočab vai iet kāds garām- ja ir iemesls- dod pa basiem. Parasti pāris reizes. Ja rej nepātraukti,mēs parasti ceļamies skatīties,jo tad ir kaut kas ĻOTI ievērības cienīgs. Mēs ar šo darbu esam ĻOTI apmierināti. No rīta,kad izejam pateikt- Labrīt, suns samiegojies dodas jau uz guļu un pavada mūs uz darbu.
Izsver šo iespēju un aizej apskatīt uz kādu suņu izstādi, tad redzēsi cik dažādi(krāsas) un cik lieli (izmēros) viņi ir. Vīriešiem parasti ĻOTI patīk šie suņi- jo tie ir vīrišķīgi,masīvi un drosmīgi, nosvērti, neraustās saites galā, bet pat sieviete var noturēt saiti 3 pirkstos,ja suns ir apmācīts pamatam.
Piedāvājums patreiz arī ir, cenas dažādas, bet ļoti viduvējas
http://www.gani.lv/?vidusazijas_aitu_suns.html