Man sava suņa izvēlē palīdzēja AnimalPlanet filmiņas par suņu sugām. Skatījos bezmaz visas pēc kārtas un atzīmēju, kuras sugas man liekas interesantas. Tad dažām atlasītajām veicu padziļinātu izpēti. Kad jau bija izvēlētas trīs sugas, gāju uz suņu izstādi, vēroju suņu uzvedību un aprunājos ar suņu saimniekiem. Tā mēs, no sākotnēji noskatītā dobermaņa, domājot arī par veimārieti un ridžbeku, tikām pie kurchāra. Nemaz par tādu sugu iepriekš nezināju, bet tagad esam bezgala laimīgi par savu izvēli.

suncēns wrote:Sveiciens visiem!
Esmu nobriedis pirmā suņa iegādei, bet vēlējos apjautāties plašāku, pieredzējušāku viedokli.
Vēlētos iegādāties vidēja izmēra suni , jo , lai gan tiktu nodrošinātas pastaigas ( 3 pastaigas dienā) mežā un parkos, tomēr suns dzīvos dzīvoklī, un , iespējams, ka dažreiz sanāks palikt arī 8 stundas vienam. Vēlētos ar gludu spalvu.
Kopumā es skatos apmēram uz labradora retrīvera pusi, bet var būt, ka ir vēl kādi ieteikumi. No manas saskarsmes ar labradoriem esmu piefiksējis, ka viņi ir ļoti sociāli, kas , no vienas puses ir ļoti labi, jo suns tiks aktīvi socializēts ar citiem suņiem, bet tajā pašā laikā šķiet, ka viņš varētu aiziet līdzi jebkuram svešiniekam. Vai tas ir kaut kas tāds ,ko ietekmē apmācība? (Tā, lai suns būtu sociāls, bet tajā pašā laikā lojāls un neaizskrietu prom ar kuru katru ? )
Atvainojos par nedaudz dumjiem jautājumiem, bet vēlos suņa iegādei pieiet pēc iespējas nopietnāk, lai šis lēmums būtu pareizs gan man gan sunim !

Man ir divas labradora kuces. Dzīvojam privātmājā. Bet nedomaju, ka dzīvoklis būtu kas traks priekš labradora, jo labradors grib būt kopā ar saimniekiem, nevis viens sēdēt ārā dārzā. Ja no tām 3 pastaigām viena būtu garāka ar izskriešanos bez pavadas, tad būtu ok.
Par spalvu-manējās 2x gadā tā riktīgi met spalvu...nu tā ka spalvas ir visur, pat uz sviestmaizes. Pārējā laikā spalvas mājā nemana, ja speciāli nemeklē.
Manas sunes laikam aizietu līdzi svešiniekam tikai tad, ja tam būtu kas ēdams(kaut sakaltusi maize)un ja es nesauktu atpakaļ. Bet pēc tam noteikti atnāktu atpakaļ....nu kad viss būtu apēsts vai punči pilni. Bet nav tā ka labradors gribētu aiziet līdzi kuram katram svešiniekam. Dēļ ēdamā manas gan gatavas uz daudz ko.

ingucel wrote:

suncēns wrote:Sveiciens visiem!
Esmu nobriedis pirmā suņa iegādei, bet vēlējos apjautāties plašāku, pieredzējušāku viedokli.
Vēlētos iegādāties vidēja izmēra suni , jo , lai gan tiktu nodrošinātas pastaigas ( 3 pastaigas dienā) mežā un parkos, tomēr suns dzīvos dzīvoklī, un , iespējams, ka dažreiz sanāks palikt arī 8 stundas vienam. Vēlētos ar gludu spalvu.
Kopumā es skatos apmēram uz labradora retrīvera pusi, bet var būt, ka ir vēl kādi ieteikumi. No manas saskarsmes ar labradoriem esmu piefiksējis, ka viņi ir ļoti sociāli, kas , no vienas puses ir ļoti labi, jo suns tiks aktīvi socializēts ar citiem suņiem, bet tajā pašā laikā šķiet, ka viņš varētu aiziet līdzi jebkuram svešiniekam. Vai tas ir kaut kas tāds ,ko ietekmē apmācība? (Tā, lai suns būtu sociāls, bet tajā pašā laikā lojāls un neaizskrietu prom ar kuru katru ? )
Atvainojos par nedaudz dumjiem jautājumiem, bet vēlos suņa iegādei pieiet pēc iespējas nopietnāk, lai šis lēmums būtu pareizs gan man gan sunim !

Man ir divas labradora kuces. Dzīvojam privātmājā. Bet nedomaju, ka dzīvoklis būtu kas traks priekš labradora, jo labradors grib būt kopā ar saimniekiem, nevis viens sēdēt ārā dārzā. Ja no tām 3 pastaigām viena būtu garāka ar izskriešanos bez pavadas, tad būtu ok.
Par spalvu-manējās 2x gadā tā riktīgi met spalvu...nu tā ka spalvas ir visur, pat uz sviestmaizes. Pārējā laikā spalvas mājā nemana, ja speciāli nemeklē.
Manas sunes laikam aizietu līdzi svešiniekam tikai tad, ja tam būtu kas ēdams(kaut sakaltusi maize)un ja es nesauktu atpakaļ. Bet pēc tam noteikti atnāktu atpakaļ....nu kad viss būtu apēsts vai punči pilni. Bet nav tā ka labradors gribētu aiziet līdzi kuram katram svešiniekam. Dēļ ēdamā manas gan gatavas uz daudz ko.

Jā, slavenais teiciens, ka par kotletīti labradors uz visu būs gatavs, attiecas uz manējo arī!
Labradoru dzīvoklī turēt var noteikti, kā jebkuru citu suni, es uztrauktos par tām 8 stundām, ko viņam dzīvoklī vienam jāpaliek - to laikā daudz kas var notikt!

Par spalvu piebildīšu - mums ir īsspalvains suns (kurchārs), bet spalvas ir diezgan neciešamas, viņas ir maziņas un sadurās drēbēs. Ne jau tā, ka viss spalvains, bet, piemēram, mīkstās sporta jakas var vilkt tik uz kaut kā virsū, tās spalviņas sadūrušās un ārā nav dabūjamas. Kad bija vilku suns, neko tādu neatminos, bija spalvas pa māju vairāk redzamas, bet pieņemu, ka i-robots to forši atrisinātu.

suncēns wrote:( No savas puses, varētu piebilst, ka patīk arī vižlas , vienmārieši , pointeri, greihaundi,ridžbeki Apmēram varbūt tas profils jau sāk iezīmēties. )

es varu tikai mīnēt, ka Jūsu augums laikam ir min 190 cm jo visas nosauktas šķirnes nebūt nav vidējas. pat man ar saviem 180 cm ridžbeks ir pietiekami liels suns.
ko Jūs gribat no suņa- proti, rakstūra īpašibas (neatkarīgs/aktīvs/slinks/ziņkārīgs/mednieks/lojāls/strādāt gribošs)? ko plānojāt darīt?

Vispirms iesaku apmeklēt kādu no lielajām suņu izstādēm, neatkarīgi no tā, vai plānojat to darīt nākotnē. Tā ir vieta, kur lielākā daļa šķirnu apskatāmas klātienē un parasti audzētāji laipni atbild uz interesentu jautājumiem (ja kāds neatbild, no tāda abāk suni neņemt, jo kominkācija ar audzētāju ir daļa no kucēna iegādāšanās procesa)
Tuvākā ir izstāde 27. un 28.jūnijā Ķīpsalā. Tur gan ir sadalīts pa dienām un šķirnēm (t.i., visas šķirnes nav pārstāvētas abas dienas), tāpēc iesaku pasekot līdzi http://www.dogs.lv mājaslapā un izplānot izstādes apmeklējumu pēc ringu sarakstiem. Ringu sarakstos būs laiki un ringa numurs katrai šķirnei.

Principā, grūti lielu daļu šķirņu var turēt dzīvoklī ar nosacījumu, ka suns tiek pietiekami fiziski un garīgi nodarbināts, atšķiras enerģijas līmeņi jeb laiks, cik kurai šķirnei un arī indivīdam tas prasa.

Ar ridžbekiem ir grūtāk pirmos 1.5-2 gadus, kad viņi nobriest, tad ir ļoti nosvērti un paslinki. Labprāt gulēs dīvānā un neko nedarīs. Bet noteikti jāpārrunā ar audzētāju jūsu vēlmes un iespējas (esiet godīgi), jo audzētājs zinās, kurš kucēns ir enerģiskās un kurš mierīgāks. Ja ridžbeki interesē tuvāk, labprāt palīdzēšu un vislabāk būs, ja atbrauksiet ciemos un redzēsiet kāda ir ikdiena ar šo šķirni (to iesaku darīt ar jebkuru šķirni).
Šeit mājaslapas, kurās varat izlasīt vairāk informācijas:
http://www.paisumi.lv
http://www.ambernose.com

IneseL wrote:Labradoru dzīvoklī turēt var noteikti, kā jebkuru citu suni, es uztrauktos par tām 8 stundām, ko viņam dzīvoklī vienam jāpaliek - to laikā daudz kas var notikt!

Nezinu gan...varbūt ir izņēmumi, bet manām labradordāmām nav problēmu palikt vienām majās(istabā) kaut visu dienu. Nekad neko nav demolējušas. Pat pusaudžu vecumā. Ja sunim pastaigu laikā ir iespeja izlādēt savu enerģiju(gan fizisko, gan garīgo), tad mājās suns mierīgi gulēs. Tāpat ir bijis periods, ka netieku pastaigās ar sunēm pat nedēļu(tikai īsās darīšanu pastaigas) un nav problēmu. Arī pārējie labradori, kurus zinu, mierīgi paliek mājās vieni, kamēr saimnieki darbā.

ingucel wrote:

IneseL wrote:Labradoru dzīvoklī turēt var noteikti, kā jebkuru citu suni, es uztrauktos par tām 8 stundām, ko viņam dzīvoklī vienam jāpaliek - to laikā daudz kas var notikt!

Nezinu gan...varbūt ir izņēmumi, bet manām labradordāmām nav problēmu palikt vienām majās(istabā) kaut visu dienu. Nekad neko nav demolējušas. Pat pusaudžu vecumā. Ja sunim pastaigu laikā ir iespeja izlādēt savu enerģiju(gan fizisko, gan garīgo), tad mājās suns mierīgi gulēs. Tāpat ir bijis periods, ka netieku pastaigās ar sunēm pat nedēļu(tikai īsās darīšanu pastaigas) un nav problēmu. Arī pārējie labradori, kurus zinu, mierīgi paliek mājās vieni, kamēr saimnieki darbā.

Tad man ir īpaši aktīvs eksemplārs gadījies.

Ienācu ierakstīties topikā, ka nekur neesmu pazudusi un tāpat anonīmi lasu šad tad forumu.
Bijām nolēmuši kucēna iegādi uz vasaru, bet nu jau vasara ir klāt... Vienkārši ir sanācis tā, ka vīrieša darba dēļ līdz rudenim bija jāpārceļas uz ārzemēm un šajā dzīvoklī dzīvniekus diemžēl nedrīkst turēt.. Tā nu gaidu to brīdi, kad brauksim mājās, lai sāktu domāt par kucēna iegādi.
Vēl kas... Izvēles ziņā esam atsviedušies atpakaļ turpat, kur bijām - proti, lai arī kopigi izlēmām par Kavalieri, laikam ejot sapratām, ka nekas nav izlemts. Es turpinu klupt virsū garāmejošo samojedu un kēshaunu saimniekiem, ar lūgumu, vai drīkst paglaudīt Un klusībā sapņoju, ka man reiz tāds būs... Un vīrietis toties, uzzinājis, ka kolēģim ir Džeka Rasela kuce, kura drīzumā, iespējams, tiks pārota, mēģina mani tagad pierunāt uz Džeku Raselu..
Mūsu abu gadījumā... Sirdij nevar pavēlēt. Tik kā lai atrod kopsaucēju? Varbūt abus?

Ir traki, ka nevar vienoties. Mums ar visiem izņemot vienu bija ļoti vienkārši. Viņi paši uzzīmējās un bija vienkārši jāņem. Visi šķirnes ar dokumentiem. Tad tas viens kuram braucām pakaļ uz LT, bija mana bērnības sapņu šķirne. Vīrs no sākuma buksēja, kam mums tādu, bet tagad, nu jau gandrīz sešus gadus, katru vakaru sēž un smejas par viņas amizanto izskatu, uzvedību utt.
Ā, vēl ir tāda lieta, ka ir suņu šķirnes kurām ir izteikts suņa aromāts. Mums viens tāds ir pagadījies, jāmazgā katru nedēļu, lai smaka nebūtu. Mēs gan mazgājam retāk. Un maldīgs ir priekštats, ka īsspalvainie ož mazāk.

No tiem, ko minēja karalislauva - samojedi un kēshondi nav bieži jāmazgā, jo viņiem nav izteiktās suņu smakas, arī slapjiem nē

Jā, par suņu smaku jāsaka, parasti bužinot pārējos suņus, it sevišķi, garspalvainos uz rokām paliek nedaudz tā suņu smaka, pēc kēshaundiem un samijiem ne. Es gan nezinu, kā ir dzīvoklī, ne pie viena nav vēl sanācis ciemoties.

Man gan arī kollijam nekādas suņu smakas nav...

karalislauva wrote:Jā, par suņu smaku jāsaka, parasti bužinot pārējos suņus, it sevišķi, garspalvainos uz rokām paliek nedaudz tā suņu smaka, pēc kēshaundiem un samijiem ne. Es gan nezinu, kā ir dzīvoklī, ne pie viena nav vēl sanācis ciemoties.

+ haskiji 100% bez smakas,arī iekštelpās

Mitrs malamuts gan stipri ož pēc suņa

Sveiki visiem. Apsveicu ar pavasara mēneša iestāšanos!

Patiesībā, virsraksts būtu jāmaina no "Gribam suni. Nezinam kādu.." uz vienkārši "Gribam suni."
Mēs tā kā gribam kucēnu ņemt rudenī. Mūsu gadījumā, vislabvēlīgākie apstākļi, gan vides un klimata, gan finansiālie. Un līdz šim arī kaut kā vislaik atlikās dažādu iemeslu dēļ, kas bija pat labāk.
Bet. Ir piedzimuši kucēni, kucēna tēva saimniece, ar ko iepriekš biju sarakstījusies, man to paziņoja. Sūtīja bildes, abi vecāki ar labiem radu rakstiem (tā vismaz liekas pēc cilts koka bildes, es no tā neko vēl nesaprotu).
Ja kucēni dzimuši tagad, tad tā kā ņemami ir pēc 2 (3?) mēnešiem, tad apm. jau maijā.
Draugs vēl nav pārliecināts, vai tik agri būtu piemērots laiks. Pati es esmu arī tā kā nedaudz šaubās.. It kā biju morāli sagatavojusies uz kucēna ienākšanu ģimenē septembrī (bet to jau ar nevar ieplānot - vai būs metiens vasarā, no labiem vecākiem), ar domu, ka visu lēnā garā sagatavot kucēnam - iekārtot jauno dzīvokli, sākumā kucēndrošu, sapirkt vajadzīgās suņlietas, atlikt naudu pašam kucēnam tā bez steigas, vēl pagūt apzināt info par kucēnu audzēšanu utt.
Bet esmu nepacietīga pēc dabas (zinu, jau zinu - nav tā labākā īpašība suņiniekam ) un no vienas puses, protams, gribas ātrāk.

Vēl nezinām, vai gribam pet klases vai piedalīties izstādēs. Bet lasīju, ka priekš agility sertifikāta vajagot būt piedalījušam izstādēs. Bet lasīju, ka priekš agility sertifikāta vajagot būt piedalījušam izstādēs.

Otra lieta. Varat man pastāstīt par līgumiem? Vai suņa pirkšanas līgums ir obligāts visās ES valstīs? Man te viens audzētājs teica, ka Itālijā tāds neesot. Es gan nesapratu, vai pērkot no audzētavas arī ir bez līguma, jo neesmu vēl ar nevienu audzētavu sakontaktējusies, runāts ir ticis tikai ar privātajiem audzētājiem. Runa par suni ar papīriem pērkot no privātajiem audzētājiem. Vai tas ko ietekmēs? Nu, drošību, ka "neapčakarēs" utt.? Vai pietiek pērkot suni tikai ar to pedigree (tā viņš saucas?)?
Vispār, manuprāt, dīvaini, ka bez pirkšanas līguma, tikai uz dotā vārda.. Ko jūs sakāt, pieredzējušie suņenieki? Mani tas kaut kā drusku sabaidīja.
Vēl joprojām šaubos, vai pirkt labāk uz vietas Itālijā vai lūkoties arī citu valstu virzienā, arī Latvijā? Ko tas maina? Tikai tad, ja meklē perspektīvu izstāžu suni, jeb arī tā ir ok, ja vēl nezinam - gribam pet klases vai arī piedalīties izstādēs? Jeb ir jau jāzin uzreiz, pirms suņa iegādes, nolūks, kam tiek ņemts suns? Vai var būt pet, bet dažreiz piedalīties izstādēs? Jeb izstādes tad paliek kā galvenā lieta? Man tas viss tik nesaprotami sākotnēji liekas. Atvainojos par savu nezinīša lomu.

Nezinu par Itāliju, varbūt arī nav viņiem līguma. Prasi, lai uzrāda ciltsrakstus, pierāda, ka metiens ir oficiāls, lai uzrāda dokumentus par veiktajām veselības pārbaudēm. Brauc ciemos uz mājam, apskati, kur suņi aug, pajautā kā kucēni tiek socializēti esot vēl viņu mājās. Ja veselības pārbaudes uzrāda, visu uzrāda, pie viņiem izskatās ok un kucēni neaug kaut kur izolēti āra voljērā vai garāžā un notiek kaut kāda nebūtu socializācija ( nu nav tjipa tā, ka izbola acis- kāda socializācija, pie kucēniem iet tikai pabarot un mēslus savākt), tad visma vajadzētu būt ok.

Es gan nezinu, vai šeit te var tā likt, bet šī ir jaunā ģimenīte, ar kuru gatavojamies satikties nākammēnes!

Neko citu nevaru pateikt