Domaju ka shi sadalja nebus lieka ari sheit..

Atlūza

man Andrushka atsuutiija kavalieru google tulkoto shkjirnes standartu, ko pievienot teemai par CKCS

gandriiz apchuraajos

GALVASKAUSA DAĻA:

Skull: Gandrīz dzīvoklis starp ausīm.

Noise wrote: GALVASKAUSA DAĻA:Skull: Gandrīz dzīvoklis starp ausīm.

Tagad tu zini, kas Popsim starp ausīm

Cilveeks wrote:

Noise wrote: GALVASKAUSA DAĻA:Skull: Gandrīz dzīvoklis starp ausīm.

Tagad tu zini, kas Popsim starp ausīm

man vislaik likaas ka veejsh

apģērbs

Labdien!
Es esmu redzējusi suņukus ar mētelīšiem un pat ar kurpītēm, tādēļ nolēmu arī savam haskijam nopirkt zābaciņus un mētelīti! vēlējos uzzināt kā lai es zinu izmēru mētelītim vai čībiņām?

(c)http://www.dinozoo.lv/content/view/14046/68/

atradu shito

Ap pulksten 16.10 braucot pa Melnsila ielu, šķērsojot krustojumu ar Ernestīnes ielu, vairāku tonnu smagajam "Škoda" trolejbusam nolūza aizmugurējā ass ar sapārotiem aizmugurējiem riteņiem.

ezhuks, tā tak traģēdija, nevis humors Un kur palika suns?

Humors caur asaraam:
http://www.youtube.com/watch?v=P6TO9MqWidc

Vai tiešām ir radīta viena šķirne, kurai nav paredzēts pārvietoties pašai ar savām kājām?

unikaali, un kaa eksperts var pateikt, ka vinjapraat super shkjirniigais suns nepaarvietojas kaajaam spiitiibas vai tomeer nopietnu uzbuuves probleemu deelj?!

Shkjirstu shii meenesha veikala Stockman piedaavaajumu paartikas nodaljaa. Un ko es redzu?

Piena produkti

Labradors:

Pilnpiena biezpiens 9% 275 g 0,62 Ls

Ādams ar Ievu reiz, kā raduši, plikiņi blēņojās savā nodabā jaukajā Paradīzes dārzā.
Tad viņus apciemoja Dieviņš un sacīja: „Mani mīļie bērni, ir man jums divas dāvaniņas, tikai jums pašiem būs jāizlemj, kāda kuram pienāksies. Pirmā ir spēja čurāt, kājās stāvot...”

Te uzreiz Ādams sāk aurēt un niķīgi dauzīt galvu pret ābeles stumbru: „Es visu mūžu esmu sapņojis čurāt stāvus, tieši man vajag šo dāvanu, dod to man, dod man...”

Ieva piekāpās draugam un rotaļu biedram, un teica, lai Dievs atdod dāvanu Ādamam, ja jau viņš tik ļoti vēlas.

Un turpināja Ādams kā aptracis joņot ap koku, priecāties, lēkāt, smieties un čurāja uz visu, kas bija visriņķī – uz puķītēm, kociņiem, zemi, katru kukainīti zālē. Pat sev ar strūklu drusku uz kājām trāpīja.

Ieva nostājās blakus Dievam un abi klusējot lūkojās laimīgā Ādama neprātīgajās izdarībās un viņa neaprakstāmajā priekā.
Tad Ieva klusītēm pazemīgi vaicāja: „Tēvs mūsu, bet kāda tad būs otra tava dāvana?”

Un teica smaidot Dievs: „Smadzenes, Ieva, smadzenes...”