ash wrote:es domāju, ka no svara ir arī kucēna šķirnes fiziskās īpatnības. piemēram sanbernāru, dogu neviens līdz gada vecumam nenēsās. noteikti arī muguras garums ir nozīmīgs. tāpat arī lielums un svars - neliela auguma tievam sunim slodze uz locītavām būs mazāka kā piemēram rotveileram.
Man gan nav ne sanbernārs, ne dogs.. bet arī negribētos nēsāt līdz gada vecumam. Arī ne 6 mēnešu..
Bet gribētos dzirdēt vēl kādu viedokli, no kāda vecuma var sākt kāpt pats. Vismaz mācīt gribētos. Jo jau tagad izrāda (vienīgās) bailes - no kāpnēm. Un ne tik daudz tām, kas ved uz augšu, bet tām, kas ved uz leju.
Otrs,
Dylan wrote:Kāda ir optimālā slodze kucēniem?
Sākumā staigājām stundu no rīta un stundu vakarā. Bet pēc pastaigām viņa bija mazkustīgāka mājās, vairāk gulēja (bet pie mums karsts tagad ir, šodien, piemēram, dienā +30 grādi). Tad nolēmu, ka, iespējams, par lielu slodze un saīsināju pastaigas uz 30min 2x dienā. Gribētu zināt vai tas 3 mēn vecam kucēnam ir par daudz? Un kā var zināt, kad ir par daudz? Jo no viņas īsti nevar saprast. Kad grib palikt ārā un spēlēties, it sevišķi, kur citi suņi, daudz cilvēki, tad var līdz pagurumam, bet, kad negrib iet tur, kur man vajag, tad sākas tēlošana, ka ir piekususi (tēlošana, jo ir gadījies, ka nekāda baigā staigāšana tajā dienā nav notikusi vai, teiksim, pārnākot mājās uzreiz sāk bumbiņas medības un spēlēšanos, kaut nu pat knapi ievilkās pa durvīm iekšā).