Ilgi domāju, kā lai nosauc diskusiju, kurā parunāt par dažādiem, ar suņiem saistītiem likumiem.
Tas tā kā būtu skaidrs, ka daudzi likumus neievērojam 100%, bet tomēr, kur ir tā robeža, cik daudz var neievērot?
Tā pat, manuprāt, daudziem, kas tikai kļūst par suņa saimnieku, arī būtu interesanti.

Mani pa laikam nomoka jautājums kā rīkoties/nerīkoties konkrētos apstākļos. Labprāt dzirdētu gan cilvēcisku, gan arī juridisku un tiesisku padomu un izvērtējumu.

Pati esmu samērā maza auguma tāpēc apzināti vai neapzināti vienmēr esmu tiekusies pēc liela suņa. Vēl vairāk, suņa, ko var apmācīt aizsardzībai un suņa, kas iespējams glābtu manu ādu. Šobrīd, paldies Dievam, nav bijusi tāda situācija, ka būtu baigi jābaidās, pietiek, ka blakus ir suns, kam patīk uzriet.
Pēc likuma sanāk, ka aizstāvoties nedrīkst nodarīt lielāku kaitējumu, kāds potenciāli draudējis. Bet nekad man nav bijis skaidrs, kā to nosaka? Kā kaut ko var pierādīt?
Tā pat iespējamās sekas konfliktam ir iesniegums par agresīvu suni. Bet arī tur atrunāts, ka ir attaisnojama saimnieka vai īpašuma aizsardzība. Kā to pieradīt?
Te pat, ja suns ir apmācīts aizsardzībai, agresijas testu nenokārtos labi, jo princips jau sanāk tā pat kā IPO, kur cilvēks uzbrūk sunim. Un suns ir mācīts aizstāvēties.

ja kaimiņš draud mūsu suņiem, aizliedz suņiem čurāt tuvu pie mājas u.t.t, kā rīkoties? kura pusē ir likums?
atvainojos par stulbu jautājumu

Draudi ir administratīvi vai pat krimināli sodāma lieta. Ja kaut kas nepatīk, lai sūdzās varas iestādēm, norādot, kāds likums pārkāpts. Represijas var veikt tikai kompetentas iestādes (policija utt.)
Aizliegt viņš arī neko nevar, ja vien jūs nečurājat viņa istabā (pārkāpjat privātīpašuma robežas).
var lūgt (pieklājīgi) vai norādīt, kādi noteikumi tiek pārkāpti.
Rīgā, liekas, vienīgais noteikums ir, ka jābūt līdzi maisiņiem ekskr. savākšanai. Par pašu savākšanu un kur nu vēl čurāšanu, cik atceros, nekas nav teikts. Kā citās pilsētās - to jāskatās individuāli.

Personiigi man arii nepatiik, ka churaa tieshaa trepju telpas tuvumaa vai pat uz durviim un apkaart taam. Mani sunji speej paiet nost, speej pat liidz mezham aiziet neko nedariijushi. Un maacu arii savus kucenus churaat paejot nost no maajas - vnk paskrienam.

Robin, paldies.
pagaidām noslēgts neuzbrukšanas pakts. suņi nečurās mājas tuvumā, kaimiņš neaurēs pilnā rīklē savā dzīvoklī 3 naktī.

ezhuk, likumi un ētika ir 2 būtiski dažādas lietas.

BaibaB wrote:ja kaimiņš draud mūsu suņiem, aizliedz suņiem čurāt tuvu pie mājas u.t.t, kā rīkoties? kura pusē ir likums?
atvainojos par stulbu jautājumu

Likums šajā gadījumā aizstāv suni, nevienam nav tiesības aizliegt sunim nokārtoties uz viņa zemes arī tad, ja tas ir privātīpašums, tikai saimniekam aiz sava suņa ir jāsavāc:)
Ja draudi tiek izteikti pieaugušam reāli dzīvē ir grūti ar to cīnīties, bet ja, draudi tiek izteikti nepilngadīgam bērnam, pietiek ar mātes iesniegumu uz kura pamata var tikt ierosināta krimināllieta:)

Man piemēram būtu nospļauties par kaut kādu svešu īpašuma teritoriju, ja redzētu, ka tur ir suns nenormālos apstākļos, badā vai bez ūdens. Ta saucamā, svešā teritorijā baidās ieiet tikai PVD un policija.

Andrushka
Redz te ir atkal otra puse, par privātīpašuma robežu pārkāpšanu, ja ir sēta vai norādīts, ka privātīpašums, var arī nošaut un likums ir privātīpašnieka pusē, labi, ka pie mums vēl katram trešajam nav reģistrēts ierocis:))

Jā, un dēļ tā, ka bail pat amatpersonām, daudzi dzīvnieki tā arī paliek ciest pie savām būdām.

Nu redz nevienai amatpersonai dēļ darba pienākumiem arī negribās, lai pret viņu ierosina krimināllietu par privātīpašuma robežu pārkāpšanu, vai vēl trakāk laupīšanu, kas ir no 15 gadiem uz augšu, it sevišķi, ja vēl mājas mazi bērni, kas ir uzaudzināmi, izskolojami

Nošaut nedrīkst. Uz to atkal attiecās citi likumi. Kaut par to, ka potenciālais drauds nebija lielāks par to, ko nodarīji iebrucējam. Bet vispār, jebkuri miesas bojājumi ir kriminālatbildība. Arī netīši. Par nekādām nošaušanām vispār nevar būt ne runas.
Būtu mēs ASV, tur iesūdz tiesā, jo ielaužoties mājā paslīdēja un salauza kāju un dabūn pāris tūkstošus no cilvēka, ko gribēja apzagt par laimi mēs neesam ASV.

Amatpersonas var dabūt orderi. Uz konkrētu pārbaudi vai konkrētu īpašumu. Piemēram, var dabūt orderi pārbaudīt suņa veselības stāvokli. Tikai - neviens to negrib!

Par čurāšanu - tas tiešām ir ētikas jautājums.

P.S. Ļoti daudz ir atkarīgs no advokāta.

Ja uzbrūk uz ielas tad ir tā, ka tu drīksti aizstāvēties tieši proporcionāli uzbrukumam, ja tev uzbrūk ar kulakiem, tad arī tikai ar kulakiem, ja paņemsi koka gabalu tad jau likums pavērsīsies pret pašu:)
Ja esi otra privātīpašumā tad tur jau darbojas citi likumi:) Piemēram Pašvaldības policija var ieiet privātīpašumā, vai nu ar atļauju vai nu ja tiek konstatēti draudi dzīvībai.
Nu par ASV ir pārspīlēts, paslīdot un nokrītot var dabūt tūkstošus lieveikalā un arī tad ir jāpierāda, ka grīdas segums ir bijis vainīgs, tas viss nav tik vienkārši kā šķiet, tad jau visi masveidā krsitu un lauztu kājas un peldētos naudā:)
Nu cik vienkārša vai sarežģīta procedūra mūsu valstī ir orderu izsniegšana neņemos spriest, kā arī kādi ir nosacījumi, lai to izsniegtu, man jau šķiet, ka nemaz tik vienkārši tas nav:)

Skaidrs, ka vienkārši nav orderi dabūt. Bet - nav neiespējami.
Protams, savu privātīpašumu tu drīksti sargāt, bet nošaut - nedrīksti gan, tas mazliet pārspīlēti.

Daudz ir atkarīgs no konkrētās puses advokāta, ja lieta nonāk līdz tiesai.

Protams nošaušana ir nedaudz pārspīlēti un tam ir aspekti

Man dikti patīk suņa turēšanas noteikumi Siguldā:

izvest suņus pastaigā tikai līdz 1,5m garā pavadā un ar uzliktu uzpurni.

Un tagad man noderētu padoms kā un uz kā mopšiem uzlikt uzpurni

Ko ņemties uzliec uzpurni - uz astes nav taču teikts, kur viņš ir jāliek...

Nu a tas par to uzpurni nav pretrunā ar MK noteikumiem?
Es nemaz nezināju, Siguldā staigāju ar suni i bez siksnas, i bez uzpurņa
Rīgā jau ar noteikumi nosaka, ka siksnā jābūt, nu mēs staigājam bez. Neviens nav sūdzējies, jo nav jau par ko...

Es nezinu kā ir norādīts MK noteikumos, bet domāju, ka tāpat kā par daudz ko, ka noteikumus nosaka Pašvaldība
Sāku interesēties par šiem noteikumiem, jo šobrīd Siguldā pastiprināti pievērš uzmanību suņu reģistrācijas un ārā vešanas nosacījumiem, no tā protams klaiņojošo dzīvnieku skaits pilsētā nemazinās, bet tas jau nevienu neinteresē:) Pilsētā regulāri tiek laists pastaigā-paklaiņot dalmācietis, kas ir agresīvs un uzbrūk cilvēkiem, tā kā viņš klaiņo savā nodabā tad Pašvaldības policiju tas neinteresē, jo saitē nav saimnieks ar maciņu
Mēs protams arī pārkāpjam šos noteikumus, jo pirmkārt man suņiem ir pavada 8 metru garumā [flex], un uzpurņus nēsāt mopšiem arī neesmu ar mieru

Inese A wrote:Pilsētā regulāri tiek laists pastaigā-paklaiņot dalmācietis, kas ir agresīvs un uzbrūk cilvēkiem, tā kā viņš klaiņo savā nodabā tad Pašvaldības policiju tas neinteresē, jo saitē nav saimnieks ar maciņu

Rakstisks iesniegums policijai?

Es pat nezinu vai tas ko dotu, jo konkrēti man, vai maniem ģimenes locekļiem viņš neko nav nodarījis, ar manu mammu pat ir draugos , bet nu zinot vispār cik absurda šeit ir Pašvaldības policija, viņi braukā ar lineālu un mēra zālīti, lai varētu piesieties māju apsaimniekotājiem un sastādīt protokolu, bet kad tu izsauc kad kaimiņi 2 naktī gāž māju ar nenormāli skaļu mūziku un lēkāšanu 3 stāvā pa grīdu, tā ka mums pirmajā kratās gulta, tad viņi stāv un rausta plecus, ka neko nevar izdarīt, jo viņiem neatver durvis