tās odzes tik smukas,ka man noteiktu būtu ar sevi jāsarunā,ka nevajag vis papaijāt. lai gan man čūskas nerādās, gadiem neesmu redzējusi. bet tāāā patīk. glodene nē, viņai pavisam cita faktūra, bet tā rudā odzīte....ehh ....

Nu un ZALKTIS
Garākais no Latvijā mītošajiem rāpuļiem. Garums var sasniegt 1,5 m, taču jau 1 m gari īpatņi sastopami visai reti. Mugurpuse pelēka vai zilgani melna, gadās ar maziem gaišiem punktiņiem. Vēderpuse un rīkle balta, plankumaina. Galvas katrā pusē pie pakauša dzeltenīgi oranžs, retāk balts pusmēnessveida plankums. Šie plankumi ir zalkša raksturīgākā pazīme, kas ļauj to atšķirt no citām Latvijā dzīvojošām čūskām, tai skaitā no odzes melnās formas.
Uzturas pārsvarā mitrās vietās. Labi peld, daudz laika pavada pie ūdens vai ūdenī. Izteikta dienas aktivitāte.
Zalkti noķerot tas izdala īpaši pretīgi smakojošu bālu šķidrumu, aizsardzības metode Labas aktiera spējas, briesmu brīžos mēdz izlikties miris.

Jap! Visas zalkša fiškas esmu piedzīvojusi - gan no smakas neatmazgājamas rokas, gan redzējusi kā šis izliekas par beigtu, kad suns uzklupis.
Pēc bildēm spriežot, esmu bērnībā draudzējusies arī ar gludeno. Paldies dievam, ka man pa ķērienam nekad nav bijusi odze.

Paldies, Obrija, skatos tās bildes un jūsmoju - man ļoti patīk čūskas. Diemžēl mežā dzīvojot, jāsamierinās, ka arī pagalmā viņas var sastapt, vienkārši jārespektē tas un jāuzmanās.

obrija wrote:Starp citu... pie mums ir arī sastopami šo abu rāpuļu hibrīdi, ar dzeltenām ausīm un zigzagu uz muguras, bet parasti tie ir nekaitīgi un zigzags nav tik ļoti izteikts,

Tev varbūt ir kāds links vai literatūra, kur par šito var palasīties? Man interesē, kā tas "tehniski" iespējams, jo zalktis dēj olas, bet odze ir dzīvdzemdētāja. Nespēju iedomāties, kā viņi var "vienoties" .

Šādu brīnumu redzēju atnestu uz zoo, kur man strādā paziņa. Internetā diemžēl info pati nesameklēju, un to procesu kā viņi vienojās labprāt pati redzētu, dabā jau visādi brīnumi gadās

Ligita555 wrote:Arī manu dzinēju pirms 2gadiem sakoda čūska ,reakcija bija šausmīga ,zaļas putas nāca laukā par abiem galiem ,palika pilnīgi ļengana ,uz rokām mežonīgā ātrumā nesām no meža uz mašīnu ,tajās šausmās pat neatceros kā tikām līdz Cenderu klīnikai ...Paldies ,paldies mīļajam suņu dieviņam un Cenderu klīnikas ārstu ātrajai reakcijai ,kuri izglāba mūsu suņuku ,..Katrs suns jau noteikti čūskas kodumu panes savādāk ,bet mums gāja tā

Tajā pat laikā, kad Meijiņa bija uz dzīvības un nāves sliekšņa, čūskas sakosts taksītis blakus būrītī nomira